Otrdiena, 21.05.2024 12:43
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Ceturtdiena, 16. maijs, 2024 11:57

Kā Draudzības ielas nams nonāca līdz avārijas stāvoklim

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Kā Draudzības ielas nams nonāca līdz avārijas stāvoklim
Eksperta slēdziens ir nepielūdzams – plaisas ēkas sienās Ogrē, Draudzības ielā 4, liecina, ka tā ir avārijas stāvoklī. Foto: Eva Lūse
Ceturtdiena, 16. maijs, 2024 11:57

Kā Draudzības ielas nams nonāca līdz avārijas stāvoklim

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

Šodien daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Ogrē, Draudzības ielā 4, ir tumša un tukša. Iedzīvotāji ēku pametuši steigā un neziņā par to, uz cik ilgu laiku, kā arī bailēs par iedzīvi, kas joprojām palikusi slēgtajā mājā. Ne visiem ir arī īsti kur doties. Daži citviet pajumti raduši uz pavisam īsu laiku. Jautājums – kas būs pēc tam. Tas noticis ne jau pēc pašu vēlmes, tomēr ne gluži bez pašu vainas. Tā ir realitāte, par kuru tagad aizdomājas citu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri itin viegli var nonākt līdzīgā situācijā, jo, iespējams, nav pienācīgi domājuši par kopīpašuma uzturēšanu.

Visu 28 dzīvokļu iedzīvotāji paziņojumu, ka ēka jāpamet līdz 7. maija pulksten 23.59, saņēma 2. maija vakarā. Būtībā Ogres novada Būvvaldes lēmums, kas balstīts uz eksperta slēdzienu, vēstīja, ka ēka ir avārijas stāvoklī un to jāpamet nekavējoties. Saprotot iedzīvotāju šoku, vēl pāris dienas uzturēties par bīstamu atzītajā mājā, lai pagūtu savākt iedzīvi un izlemtu, kurp doties, uzņemoties atbildību, ļāva nama pārvaldnieka SIA «Ēku projekti & Pārvaldīšana» valdes pilnvarotā persona Kristīne Rozenberga. Tomēr arī 8. maija pirmajās stundās dažos ēkas logos vēl dega gaisma, iespējams, iedzīvotāji nebija paguvuši savākt iedzīvi. Protams, var jau teikt, ka tas ir privātīpašums, tā ir viņu problēma, bet tomēr...

mceu_74065208311715788868830.png

Eksperta slēdziens ir nepielūdzams – plaisas ēkas sienās Ogrē, Draudzības ielā 4, liecina, ka tā ir avārijas stāvoklī

Pēc pirmā šoka un neizpratnes par eksperta pieņemto lēmumu, jo plaisas pirms aptuveni 65 gadiem celtās ēkas sienās daudzi atceras vēl kopš bērnības, sākās vainīgo meklēšana. Izskanējušas visdažādākās versijas, pat tik absurdas, ka zemes īpašnieks vēlas iedzīvotājus izlikt, ēku nojaukt, lai tās vietā uzceltu jaunu daudzdzīvokļu namu, ka tā ir apsaimniekotāja atriebība, jo dzīvokļu īpašnieki nav piekrituši dažādiem tā ierosinājumiem saistībā ar nepieciešamajiem remontdarbiem, ka ar šo namu šādi izrīkojušies, lai iebiedētu citu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājus un viņi steigšus piekristu savu ēku renovācijai, ko veikt daudzi vilcinās lielu izmaksu dēļ, un citas tamlīdzīgas versijas.

Daudzi notikušajā savu vainu nesaskata, bet it visā vaino apsaimniekotāju, kas, starp citu, šo ēku apsaimnieko vien pēdējos četrus gadus. Vai tā ir un kas noveda pie rezultāta, kāds tas ir šobrīd, OVV ar vairākiem jautājumiem vērsās pie Kristīnes Rozenbergas, kura labprāt piekrita uz tiem atbildēt. 

– Vai un kāda ir iedzīvotāju atbildība un līdzdalība mājas uzturēšanā, konkrēti runājot par māju Ogrē, Draudzības ielā 4? 

– Sāksim ar to, ka pagājušā gada vasarā, pēc ilga skaidrojoša darba, vairākkārtīgām kopsapulcēm un pārvaldnieka ziņojumiem par mājas tehnisko stāvokli, mājas kopība beidzot piekrita dibināt biedrību, kas kļūtu par mājas pilnvaroto personu «Altum» renovācijas programmā. Dzīvokļu īpašnieki izvirzīja biedrības valdes locekļus un deva tiem uzdevumu iesniegt iesniegumu Uzņēmumu reģistrā. Piekritu palīdzēt izstrādāt biedrības statūtus un visu nepieciešamo dokumentāciju. Pagāja puse gada, un nekas uz priekšu šajā jautājumā nevirzījās. Deleģētie mājas īpašnieki nepildīja šo kopības lēmumu. Sapratām, ka šāda dīkstāve atmetīs visu labi iecerēto atpakaļ uz nulles punktu, ja nerīkosimies. Tāpēc 2023. gada rudenī, veidojot Pārvaldīšanas darbu plānu 2024. gadam, ieplānojām divu tehnisko dokumentu veidošanu, lai uzsāktu ceļu uz «Altum». Nulle pārvaldnieka organizētais dzīvojamās mājas tehniskais apsekojums bija veikts, balstoties uz kopības balsojumu, akceptējot Pārvaldīšanas darba plānu 2024. gadam. Plāna ietvaros bija paredzēts gan mājas tehniskās izpētes atzinums, gan energoaudits. Kopība piekrita mērķmaksājuma segšanai. Sākotnēji pārvaldnieks ieguldīja savas finanses, un kopība tās atmaksāja vairāku mēnešu periodā.

Apsekojuma ietvaros veikti tie apsekojumi, kurus ikdienas darbā pārvaldnieks neveic vai nav kompetents veikt. Mēneša garumā apmeklējot un pētot objektu, tika apsekots un fiksēts katrs mājas stūris, laukums, telpa un arī privātie dzīvokļu īpašumi.

Savukārt ikdienas vai regulāro mājas vizuālo apskati pārvaldnieks veic atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907 un tajos reglamentētajai kārtībai. 

Par to liecina Vizuālo apskašu akti, kas ievietoti Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) uzturētajā «Mājas lietā» un ir pieejami apskatei katram dzīvokļa īpašniekam. Cits jautājums, cik daudz mājas īpašnieku izmanto BIS un seko līdzi tajā ievietotajai informācijai. 

Ikdienā, kārtojot «Mājas lietu», mēs joprojām to veicam gan ierastajā papīra veidā, gan BIS, kā arī es regulāri nosūtu informāciju dzīvokļu īpašniekiem e-pastos. 

Jāpiebilst, ka lēmumi par uzkrājuma fonda iemaksu palielināšanu netika akceptēti, kaut arī pārvaldnieks vairākkārtīgi uz to aicināja, attiecīgi – izpildīt ieplānotos darbus nebija un nav iespējams. Uzkrājumu fonda iemaksas nosedz tikai avārijas darbu izmaksas, kuras šāda stāvokļa mājām ir turpat vai katru mēnesi. Gandrīz jebkurā mājas Vizuālās apskates aktā parādās pārvaldnieka vērtējums – avārijas stāvoklis.

Par konstatēto situāciju pārvaldnieks kopībai ziņoja, rakstīja un informēja vairākkārtīgi. Mēs veicām tos remontdarbus, kuriem bija radīts kopības finanšu nodrošinājums. Tā ir nepārtraukta lavierēšana starp normatīvo aktu izpildi un kopības maksātspēju. Būtībā jebkurš pārvaldnieks šādās situācijās kļūst ķīlnieks starp likuma normu un reālo situāciju. Šajā mājā ir regulārs mājas parāds. Dažkārt norēķini kavējas vairāku mēnešu garumā.

– Vai mājas Ogrē, Draudzības ielā 4, tehniskās problēmas bija iespēja iepriekš novērst, lai situācija nebūtu tāda kā šobrīd?

– Būvei tika konstatētas ilgākā laika posmā negatīvas izmaiņas būves būvkonstrukciju tehniskajā stāvoklī, kuru dēļ draud iestāties pēkšņs neprognozējams pilnīgs vai daļējs darbspējas zudums. Kā piemērs jāmin plaisas, kuras sasniedz 10 milimetru platumu, kāpņu telpu mūra sienās. Saprotams, ka tāda izmēra plaisas nav izveidojušās pēdējos gados, tās ir veidojušās daudz ilgākā laika periodā. Plaisas radās, jo notika mājas konstrukciju nobīde, kas ir pietiekami nopietna. Abu kāpņu telpu sienās plaisas izveidojušās pret kāpņu laidu posmiem vietās, kur silikāta ķieģeļu sienās izbūvētas inženierkomunikāciju šahtas vai blakus tām. Lielākoties plaisas ir izveidojušās aiz kāpņu laukumu stūriem. Kāpņu telpu sienās plaisu rezultātā ārsienu paneļi pret pārējām kāpņu telpu būvkonstrukcijām ir pavirzījušies uz ārpusi attiecībā pret sākotnējo stāvokli. Nesošo silikāta mūra sienu abu korpusu kāpņu telpās un tām pieguļošo pilastru mūra tehnisko stāvokli būvinženieris novērtējis kā pirmsavārijas stāvokli.

Dzīvokļu apsekošanas laikā pēc pārrunām ar ilggadējiem mājas iedzīvotājiem secināts, ka kāpņu telpās silikāta ķieģeļu sienās plaisu rašanos un paplašināšanos ir veicinājuši ārējas iedarbības faktori: iepriekšējos gados pavasara periodā ledus spridzināšana Ogres upē; apsekojamai ēkai pieguļošā teritorijā būvdarbu veikšanas laikā grunts blietēšanai ir izmantoti veltņi vibrācijas režīmā; netālu no apsekojamās ēkas atrodas dzelzceļš, pa kuru pastāvīgi notiek salīdzinoši intensīva pasažieru un kravas vilcienu kustība.

Jāpiebilst arī, ka būves apsekošanas laikā konstatētas vairākas patvaļīgas darbības no mājas dzīvokļu īpašnieku/iedzīvotāju puses, piemēram – patvaļīgās būvniecības dzīvokļu īpašumos, PVC logu montāžas, izmainītas dzīvokļa īpašuma kadastrālās lietas, nomainītas komunikācijas un sildķermeņi, iebūvētās/iestiklotās lodžijas, patvaļīgi montētās satelītantenas uz mājas jumta pārseguma. Kopumā no 28 dzīvokļu īpašumiem pusei veiktas patvaļīgās būvniecības un visas, protams, bez izpilddokumentācijām un veiktajiem saskaņojumiem ar sertificētiem būvspeciālistiem vai siltuminženieriem, bez māju konstrukciju izpētes, un arī bez saskaņojuma ar nama pārvaldnieku. Bija arī pāris dzīvokļu īpašnieki, kuriem tomēr visa izpilddokumentācija bija kārtībā un kuri bija mani informējuši par veiktajiem būvdarbiem. 

– Kādi konkrēti bojājumi tika konstatēti? Kāpēc citos gadījumos, veicot renovāciju, iedzīvotāji var palikt mājā un šajā gadījumā ne? 

– Pamatā speciālists konstatēja trīs galvenās problēmas un tās novērtēja kā pirmsavārijas stāvokli: konstrukciju nobīde kāpņu telpās un silikāta ķieģeļu izdrupumi un plaisas pilastru daļā; pagraba pārseguma (virs vecās sūknētavas daļas) pirmsavārijas stāvoklis; ventilācijas šahta (jumta daļā) nenodrošina būvkonstrukciju viengabalainību.

Būves ekspluatācijas liegumu neuzliek sertificētais būvspeciālists, bet gan Būvvalde. Izvērtējot tehniskā apsekojuma atzinumu, Būvvalde vadās pēc Būvniecības likuma 19. panta «Būtiskās būvei izvirzāmās prasības» prasībām. Visi atceras «Maxima» traģēdiju. Sakiet, vai atceraties, kuri tika vainoti šajā traģēdijā? Tie, kuri ignorēja trauksmes signālus. Būvspeciālists konstatē un norāda, Būvvalde noreaģē.

– Vai mājai Draudzības ielā 4 ir izveidojušies uzkrājumi, un kādi remontdarbi pēdējos gados šajā mājā ir veikti?

– Lai pārvaldnieks spētu realizēt visu plānoto, ir nepieciešamas divas darbības no mājas īpašniekiem –  nodrošināts balsu kvorums un nauda. Ar abiem gāja grūti. Būtībā tā ir globāla un jau valstiska problēma, ne tikai šajā mājā. Situācijā, kad iestājas pata stāvoklis, tiek meklēts vainīgais. Taču līdz tam ir vienaldzība vai arī asa opozīcija, vai arī «manam mūžam pietiks» pozīcija. Pārvaldnieks un dzīvokļu īpašnieki runā divās dažādās valodās. Pārvaldnieka izvirzītās prioritātes un būtiskie tehniskie risināmie jautājumi parasti ir finansiāls slogs mājas īpašniekiem. Tāpēc šo jautājumu akceptēšana bieži vien netiek realizēta un tiek apšaubīta. Arī šajā dzīvojamā mājā. Šā brīža situācija ir tikai sekas būves īpašnieku atbildībai, drīzāk neizpratnei un bezatbildībai.

Mājas uzkrājumu fonda iemaksu ietvaros varējām nosegt tikai avārijas darbus vai arī remontdarbus, bet nevis ilgtermiņa darbus. Piemēram – jumta hidroizolācijas remontdarbi. Priecātos, ja būtu finansējums visa jumta pārseguma ruberoīda maiņai, bet pietika tikai traģiskāko vietu remontdarbiem. 

Aptuveni 70% veikto darbu ir avārijas seku likvidēšana vai avārijas stāvokļa likvidēšanas darbi, kas, protams, tiek norakstīti no mazā mājas Uzkrājumu fonda.

– Vai iedzīvotāji ir noraidījuši kādus apsaimniekotāja ierosinājumus par nepieciešamajiem darbiem? 

– Jā. Nevis noraidījuši, bet nav bijis kvorums, lai apstiprinātu lēmumu.

Šī mājas kopība ir diezgan digitāli prasmīga. Visiem īpašniekiem ir e-pasti un elementāras digitālās prasmes, lai atvērtu ZOOM saiti. Esam jau to vairākkārtīgi praktizējuši, tomēr sasniegt kvorumu neizdodas, lai pieņemtu lēmumu par veicamajiem darbiem, jo tiem nepieciešams finansējums.

– Vai apsaimniekotājs un iedzīvotāji bez tehniskās apsekošanas varēja vizuāli redzēt, ka situācija ir tik kritiska? 

– Vizuāli var redzēt faktu, bet konstatēt iemeslu var tikai būvspeciālists. Pārvaldnieks ikdienas darbā veic vizuālo apskati, bet būvspeciālists tehnisko apsekošanu. Par katru būvspeciālista veikto apsekošanu ir jāmaksā papildus. Vizuālās apskates, ko veic pārvaldnieks, ir ietvertas apsaimniekošanas maksā.

– Kāds šobrīd ir iespējamais risinājums?

– Mēs nesaskaramies ar šādu situāciju katru dienu, un mums nav gatava plāna, kā rīkoties. Būtībā šāda plāna nav arī pašvaldībai. Par Būvvaldes lēmuma izpildi un tā tūlītēju izpildi atbildība tika uzlikta pārvaldniekam. Būvvaldes rīkojums paredzēja nepārprotamu un tūlītēju tā izpildi. Netika dots ne sagatavošanās laiks, ne pārdomu laiks, nekas. Es šo visu sajūtu kokteili nenovēlu izjust nevienam pārvaldniekam un arī nevienam mājas īpašniekam. Totāla panika, izmisums un prasība uzņemties atbildību vienlaikus. Šo darbību «tūlītēji» uz to brīdi es traktēju kā – evakuēties trīs dienu laikā.

Tā kā šobrīd akcents tiek likts tikai un vienīgi uz cilvēku un vides drošību un dzīvību, tad pārvaldniekam jāizslēdz visi riski, kas to var apdraudēt. Konstrukciju daļās, kurās ir konstatēta nobīde, ir izvietotas gāzes komunikācijas un citas inženierkomunikācijas. Tāpēc arī tika paziņots, ka vispirms atslēgs mājas gāzes padevi. Par nākamajiem riskiem un to izslēgšanu vēl tiks lemts kopā ar novada pašvaldību un Būvvaldi.

Pārvaldnieks rīkosies atbilstoši Būvvaldes lēmumam un būvspeciālista norādēm, proti, novērst būves bīstamību. Kā primārais – koncentrēties uz ekspluatācijas aizlieguma novēršanu. Tas ir, iegūt būvkonstruktora risinājumu un piesaistīt būvnieku, kurš to realizēs. Šobrīd komunicējam ar vairākiem konstruktoriem, lai saprastu izdevīgāko un ekonomiski labāko risinājumu. Šī māja ir privātīpašums, un turpmākās izmaksas, kas saistītas ar ēkas glābšanu, ir tikai mājas īpašnieku piesaistītās finanses. Saprotams, ka tehniskais risinājums nebūs tūlīt, lai kā arī to kāds gribētu sadzirdēt. Kā nākamais ir finanšu meklēšana projekta realizācijai un pati būvniecība. Finanses, protams, bankas vai «Altum» piesaistītā finansējuma veidā.

Tehniskā atzinuma apstrīdēšanu ierosinājis Salaspils konkurējošais uzņēmums, ne īpašnieki. Principā šobrīd ar reiderisma metodēm mums tiek atņemta jebkāda rīcības spēja šajā mājā. Kopīpašnieku vidū ar vienkāršu dzīvokļa īpašnieka izdotu rakstveida pilnvaru visas darbības veic šā uzņēmuma biroja darbiniece. Principā tiek darīts viss, lai esošo pārvaldnieku padarītu par ļaundari mājas kopības un visas sabiedrības acīs. Un šobrīd mājas kopība ir nobalsojusi par pārvaldnieka maiņu. Faktiski nākamos aptuveni divus mēnešus, kamēr juridiski notiks pārvaldnieka maiņa, ne mēs, ne jaunais pārvaldnieks nevarēs rīkoties iedzīvotāju vārdā, un tas šā brīža situācijā dzīvokļu īpašniekiem ir lāča pakalpojums. 

Tehniskā atzinuma akta apstrīdēšana arī nenotiek tik vienkārši. Vietējā Ogres Būvvalde noteikti neuzņemsies šādu atbildību, mīkstinot savu lēmumu, zinot reālo situāciju. Ja tiks veikta vēl viena ekspertīze, notiks būvinženieru aktu salīdzināšana un neskaitāmi apsekojumi. Tas būs ilgs process, kura rezultāts nav zināms. Ja arī tiks iets šis scenārijs, tad mājas kopība segs izdevumus, kuru tai jau nav. 

Taču pa vidu ir izmisusī mājas kopība, kurai rozā sapņus un naivu cerību dod konkurents. Un nestrādā pilnīgi nekas. Kopība pieķeras pēdējam salmiņam un ir gatava noticēt solītajam absurdam no iepriekšminētā uzņēmuma, kurš principā šobrīd izmanto šīs mājas iedzīvotājus savu interešu realizācijai. 

Kas notiks tālāk?

Lai nu kā, nama iedzīvotāji nevarēja nepamest mitekli, jo par atteikšanos atstāt telpas paredzēts prāvs administratīvais sods. Visi uz laiku atraduši pajumti citviet – kāds īrē mitekli, cits pārcēlies pie bērniem, kāds pie radiem un draugiem. Kāda kundze, kura bija uz izmisuma robežas, jo viņai vienkārši nebija, kurp doties, paldies saka Ogres novada pašvaldībai par operatīvu iesaistīšanos šā jautājuma risināšanā. Pašvaldības Komunikācijas nodaļā «OVV» apstiprināja, ka kopumā ir saņemti triju Draudzības ielas 4. nama iedzīvotāju iesniegumi ar lūgumu palīdzēt ar dzīvojamo platību. Iesniegumi steidzamības kāstā tiek izskatīti un meklēti risinājumi.

mceu_71760091721715788944220.jpg

Iedzīvotāji smagu sirdi pamet ēku, kurā nodzīvots teju vai viss mūžs, nezinot, kad un vai varēs tajā atgriezties

Protams, tas viss iedzīvotājiem radījis milzums neērtību gan ar darba, gan skolas sasniedzamību. Kāds cits no nama iedzīvotājiem skumji joko – tagad viņš saprot, kā jūtas kara bēgļi Ukrainā – kad miteklis steigšus jāpamet, nezinot, kurp doties un kad varēs atgriezties... Pie mums, par laimi, ir miers, tomēr, kas būs tālāk, iedzīvotāji nezina. Iepriekšējā vakarā pirms ēkas atbrīvošanas dzīvokļu īpašnieki sasauca kopsapulci, nolemjot mainīt apsaimniekotāju un pāriet pie Salaspils uzņēmuma SIA «Namu pārvaldīšana». Kā jau iepriekš minēts, pāriešanas process var aizņemt aptuveni divus mēnešus un, protams, Būvvaldes lēmumu tas neatceļ. Turklāt šajā laikā abi pārvaldnieki kārto juridisko dokumentāciju, bet attiecībā uz darbībām konkrētajā mājā rokas viņiem ir sasaistītas līdz tiesību pārņemšanai. Ko jaunais apsaimniekotājs sasolījis – jaunas ekspertīzes veikšanu ēkai, protams, par iedzīvotāju naudu, kas ļautu mīkstināt Būvvaldes lēmumu, vai ko citu, un kāpēc uzņēmums uzņēmies it kā brūkoša nama apsaimniekošanu, atbildes nav – uzņēmuma pārstāve Inese Lapiņa no komentāriem atsakās. Neatbildēts paliek arī jautājums, cik droši iedzīvotāji var būt par ēkā palikušajām mantām, kas tās sargās, jo ne visi uz jauno mitekli varēja aizvest skapi vai sekciju – daudzi paņēma tikai pašu nepieciešamāko. Iedzīvotāji pie ēkas izvietojuši privātās videonovērošanas kameras, bet tās darbosies vien tad, ja ēkai joprojām būs pieslēgta elektrība. Tuvākajā laikā atslēgs gāzi un, iespējams, arī citas komunikācijas. 

Kas ar ēku un tās iedzīvotājiem notiks tālāk, rādīs laiks, bet viens nu ir skaidrs, lai saglabātu savu mitekli, dzīvokļu īpašniekiem būs jāiegulda simtiem tūkstošu eiro un citu daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem te patiesi ir par ko aizdomāties, jo daudzdzīvokļu ēkas ir kopīpašums gan ar to bēniņiem, gan pagrabiem, gan kāpņu telpām, par ko iedzīvotāji nereti aizmirst, lai gan ne tikai par savu dzīvokli, bet par ēkas stāvokli kopumā pirmām kārtām ir atbildīgi tieši viņi paši. Arī ēkā Ogrē, Draudzības ielā 4, problēma neradās vienā dienā, un to nevajadzētu aizmirst.