Lai pieteiktos valsts apmaksāta tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai VTPC, personai iesniegums jāiesniedz klātienē, jānosūta pa pastu vai jāiesniedz atbilstoši normatīviem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un apriti. Iesniegumā jānorāda personas dati – vārds, uzvārds, presonas kods. Tāpat tajā jābūt norādītai dzīvesvietas adresei, telefona numuram, elektroniskā pasta adresei (ja ir) u.c. būtiskai informācija. 

Neskatoties uz to, ka iesniegumā norādīts gan vārds, gan uzvārds, gan personas kods, gan paraksts, atbildē, ko saņēmis Artūrs no VPTC, rakstīts: “Izvērtējot iesniegto iesniegumu, VPTC nevar nepārprotami secināt, kurš ir iesnieguma parakstītājs, jo iesnieguma sadaļā “paraksts, paraksta atšifrējums” paraksts nav atšifrēts.” 

Lai pieņemtu attiecīgu lēmumu VPTC lūdza Artūram 20 dienu laikā iesniegt viņa parakstītu iesniegumu (oriģinālu) vai, ja to parakstījis viņa pilnvarotais pārstāvis, pievienot tam pārstāvības tiesības apliecinošu kopiju.

Kā norādīts VTPC mājaslapā, pēc iesnieguma saņemšanas iestāde 20 darba dienu laikā izskatīs personas iesniegtos dokumentus un vēstules veidā sniegs atbildi. Tas nozīmē, ka Artūrs pie nepieciešamā palīglīdzekļa varēs tikt teju mēnesi vēlāk, nekā sākotnēji plānots. 

“Ogrenet” sazinājās ar kādu eksperti, kura vēlējās palikt anonīma un kura ikdienā darbojas sociālās apdrošināšanas sfērā, lai lūgtu komentāru par situāciju, ar ko nācies saskarties vīrietim.

Kā apgalvoja eksperte, likumiski viņa nesaskata neprecizitātes, jo katra institūcija veido dokumentāciju un noteikumus pēc saviem ieskatiem. Dažās iestādēs paraksta atšifrējums nemaz nav nepieciešams, taču šajā, acīmredzot, tas ir būtisks. Tomēr, viņasprāt, būtu jāņem vērā arī cilvēciskais faktors. 

Tā kā vīrietim ir nepieciešams šis tehniskais palīglīdzeklis, visticamāk, viņam nav iespēju brīvi pārvietoties, un šāda iesnieguma nosūtīšana viņam var aizņemt krietni vairāk laika nekā jebkuram citam. Tas nozīmē, ka viņš pie tā tiks arī daudz vēlāk, jo iesnieguma nosūtīšana, izskatīšana un apstiprināšana tomēr aizņem laiku. Viņasprāt, attiecīgā iestāde būtu varējusi mutiski sazināties ar vīrieti, lai noskaidrotu situācijas būtību un apvaicātos, kurš iesniegumu rakstījis, iesniedzis, jo ne jau par velti viņš to lūdzis, viņam tas ir nepieciešams. 

Tomēr ne visi ir pretimnākoši, daži skrupulozi seko līdzi katrai vissīkākajai likuma niansei, un tas, kā viņa norāda, nebūt nav nepareizi, taču dažkārt ir iespējams pieļaut izņēmumus, rūpīgi izvērtējot katru gadījumu individuāli. Ja papīrs ir svarīgāks par cilvēcisko faktoru, tad rezultāts ir tāds, kāds tas ir, taču pārmest nevienam nevarot.