Otrdiena, 23.07.2024 02:40
Magda, Magdalēna, Magone, Mērija
Otrdiena, 18. jūnijs, 2024 12:39

Kad zandartu no jūras nomaina Burtnieka loms (1.daļa)

Gints Šīmanis
Kad zandartu no jūras nomaina Burtnieka loms (1.daļa)
Kurzemes zveji tālajos septiņdesmitajos vilka brangus lomus robežsargu modri uzraudzītajos piekrastes ūdeņos. Foto – Valdis Brauns
Otrdiena, 18. jūnijs, 2024 12:39

Kad zandartu no jūras nomaina Burtnieka loms (1.daļa)

Gints Šīmanis

Vai zinājāt, ka vārda “zandarts” pamatā ir indoeiropiešu vārdsakne ar nozīmi ‘zods, žoklis’? Nosaukums izskaidrojams ar zandarta dzeloņainajiem žaunu vākiem, garajiem, smailajiem zobiem un plēsonīgo rijību. Jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados zinātnieki brīdināja, ka zandarta krājuma stāvoklis ir apdraudēts, un tas attiecas arī uz ģenētisko resursu.

Mūsdienās zandarts ir populārs akvakultūras objekts. Kad glaunos Rīgas vai Jūrmalas restorānos jums piedāvās zandartu, ziniet, ka tas diezin vai nāk no piekrastnieku lomiem. Viszināmākie ir Burtnieku ezera zvejnieku ķertie zandarti, un tas ir arī gards kumoss visnotaļ jaudīgajai Latvijas makšķernieku saimei. 

Zandarts ir vērtīga zivs

Zandarts pieskaitāms sevišķi vērtīgām zivīm, pēc kā ir liels pieprasījums tirgū. Zandartus zvejo galvenokārt ar zivju murdiem un tīkliem, mazāk – ar citiem zvejas rīkiem. Zandarts ir pats lielākais asaru dzimtas pārstāvis. Sastopams Baltijas jūras sateces baseinā. Pēc dzīvesveida izšķir divas zandartu bioloģiskās formas – ceļotāju un saldūdens jeb vietējo formu. Ceļotāji dzīvo jūras piekrastes ūdeņos un upju grīvu rajonos. No Rīgas jūras līča zandarti ieceļo nārstot Lielupē, Buļļupē, Daugavā un ar to savienotajos Ķīšezerā, Lielajā un Mazajā Baltezerā. Zandartu nārsts, mazuļu barošanās un augšana veiksmīgi notiek Pērnavas līcī.

Zandartu migrāciju izpēte ar to iezīmēšanu Rīgas līča piekrastes ūdeņos rāda, ka vasarā vairākumam zandartu intensīvas barošanās laikā ir nometnieku dzīvesveids. Tiem novēro tikai lokālu pārvietošanos, bet rudenī ceļošanas aktivitāte pieaug un tie var pārvietoties lielos attālumos. Savukārt no Pērnavas līcī iezīmētiem zandartiem daži vasarā noķerti Daugavas grīvas rajonā. Iegūtie rezultāti norāda, ka Rīgas līcī Latvijas un Igaunijas zandartu zvejas krājumi var daļēji sajaukties, zivīm aizceļojot uz citiem zvejas rajoniem. 

Zandarts ir nozīmīgs zvejas objekts arī Latvijas saldūdeņos, kur gadsimtu mijā zvejas sezonā noķēra pat 19 tonnas šo vērtīgo zivju. Zandarts nav tipiska Latvijas ezeru zivs, tā izplatība iekšzemē ir cieši saistīta ar to mākslīgo savairošanu. Jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tika uzsākta zandartu mākslīga savairošana, ievietojot ezeros zandartu ikrus un ielaižot kāpurus. Visumā šie zivju aklimatizācijas darbi deva labus rezultātus Višķu, Kalupes un Luknas ezerā, zandarti savairojās un ieguva rūpniecisku nozīmi nozvejās.

Zandartu savairošana turpinājās arī okupācijas gados, tāpēc tas kļuvis par samērā parastu Latvijas saldūdeņu zivi. Zandarti ir sastopami visās Daugavas ūdenskrātuvēs un lielākajos ezeros – Burtniekā, Lubānā, Usmā, Lielajā Ludzas ezerā un citos ezeros. Lūk, jau simts gadu mākslīgi savairotais zandarts priecē iekšzemes zvejniekus un makšķerniekus!

mceu_47334665711718703409365.jpg

Zandarts piekrastnieku lomos nu kļuvis par retumu. 1928. gadā tos tirgoja par 1,80 latiem kilogramā.

Lielie lomi – tikai atmiņās 

“Sevišķi labas nozvejas iegūtas vasaras mēnešos Vidzemes piekrastes ūdeņos no Ainažiem līdz Carnikavai, uz to rēķina pārsniegta iepriekšējā gada kopnozveja. Labi lomi tika iegūti arī Engures un Lapmežciema pagasta piekrastēs, bet Rīgas un Jūrmalas pilsētas ūdeņos nozvejas bija iepriekšējā gada līmenī,” lasām “Latvijas zivsaimniecības gadagrāmatā” 1996.–1997. gadam. Turpat uzzinām, ka 1996. gadā Latvijas piekrastes ūdeņos nozvejotas 52 tonnas zandartu, tai skaitā Rīgas līcī – 51 tonna. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopnozveja palielinājusies par 18 tonnām.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidējā zandartu nozveja bijusi 49 tonnas gadā, un toreiz ihtiologi lēsa, ka, salīdzinot ar nozvejām astoņdesmitajos gados, tās zandartiem pieaugušas pat par 70 procentiem. Būsim godīgi – mūsdienām tie ir nereāli skaitļi, visi stāsti par zandartu rekordlomiem palikuši tikai zvejnieku atmiņās.

Kā vēsta mūsu gadsimta statistika, laikā no 2013. līdz 2022. gadam vidēji gadā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejots pa trim tonnām zandartu (salīdzinājumam: vimbas – vidēji 45 tonnas gadā, plekstes – no 65 tonnām 2022. gadā līdz pat 417 tonnām 2017. gadā). Tāpēc nav brīnums, ka galdā servēts cepts zandarts restorānos maksā ap 20 eiro porcijā, jo zivs ir ļoti pieprasīta un gardēžu iemīļota.

Ko varam darīt, lai šo deficītu mazinātu? Jau pieminējām, ka patlaban zandartu krājumu pavairošana dabīgās ūdenstilpēs Latvijā tiek turpināta. Laika periodā no 2017. līdz 2020. gadam Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna ietvaros tika papildinātas Daugavas, Gaujas un Ventas upju baseinu apgabalu publiskās ūdenstilpes ar vienu līdz trīs gramus smagiem zandarta mazuļiem.

Par AS “Latvenergo” izmaksāto zaudējumu kompensāciju, kas noteikta par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, zandarti tika ielaisti Daugavas upju baseinu apgabalā – Ķīšezerā, Juglas ezerā, Lielajā Baltezerā, Mazajā Baltezerā un Daugavas HES ūdenskrātuvēs. Tagad šajos ezeros un ūdenskrātuvēs ir pašatražojoša zandartu populācija, kuru lielos apjomos nav nepieciešams papildināt.

Kā uzsver Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta zinātnieces Santa Purviņa un Ruta Medne, 2021.–2024. gadā zandartu ielaišana Daugavas upju baseinu apgabalā ir plānota samazinātā apjomā, lai gan tas var tikt pārskatīts, ja zandarta resurss tiks intensīvi izmantots.

Nobeigums sekos.

mceu_60543704321718703462722.jpg