Novembra sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs ir strauji augušas, atsevišķās dienās Latvijā un Lietuvā dienas vidējai cenai pārsniedzot 300 eiro par megavatstundu (MWh), bet pirmdien arī 400 eiro par MWh robežu.

"Latvenergo" skaidro, ka augsto energoresursu cenu, kuras lielā mērā izraisīja konflikts Tuvajos Austrumos un tā radītie piegāžu ierobežojumi, ietekme arvien izteiktāk sāk atspoguļoties elektroenerģijas tirgū.

Līdz šim energoresursu sadārdzinājuma ietekmi uz elektroenerģijas cenām būtiski samazināja augstā atjaunīgo energoresursu izstrāde. Tuvojoties ziemai, pieaug elektroenerģijas patēriņš un būtiski samazinās saules elektrostaciju izstrāde - pat par 50%. Savukārt vēja enerģijas jaudas šogad pieaugušas par 59%, taču šobrīd elektroenerģijas izstrāde tajās ir būtiski zemāka nekā pagājušajā nedēļā. Papildus Latvijā šobrīd ir nelabvēlīga Daugavas hidroloģiskā situācija - pietece ir par trešdaļu zemāka nekā pirms gada.

Būtisks ietekmes faktors ir atomelektrostaciju izstrāde Ziemeļvalstīs, un, ja pērn to pieejamība bija 85%, tad šobrīd - 55% jeb par trešdaļu zemāka.

Līdz ar to elektroenerģijas pieprasījuma segšanā arvien lielāka nozīme ir dārgākiem ražošanas avotiem, kuru ražošanas izmaksas resursu cenu pieauguma dēļ šogad ir strauji palielinājušās, norāda kompānijā.

Situāciju Latvijā un Lietuvā papildus sarežģītāku padara ierobežotās elektroenerģijas pārvades jaudas starp Igauniju un Latviju. Ja Igaunijai ar Somiju ir pietiekami jaudīgs savienojums, tad savukārt Latvijai un Lietuvai - mazākas iespējas apmainīties ar Ziemeļvalstīm, jo īpaši Somiju. Papildus - daļa starpsavienojuma jaudas tiek rezervēta balansēšanas pakalpojumiem, samazinot nākamās dienas tirgum pieejamo jaudu un ierobežojot lētākas elektroenerģijas plūsmu no Somijas.

Tādējādi, pieaugot pieprasījumam un samazinoties atjaunīgo energoresursu izstrādei, elektroenerģijas cenu līmeni Baltijā ietekmē dārgākas ražošanas jaudas, kuru izmaksas būtiski pieaugušas, min "Latvenergo".

Kompānijā atzīmē, ka elektroenerģijas cenu svārstības izjūt tie klienti, kuriem elektroenerģijas piegāde notiek pēc biržas cenu līgumiem, bet fiksētu cenu līgumu klientiem aktuālās svārstības cenu neietekmē.

Pārvades sistēmas operatora AS "Augstpsrieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka novembra pirmajās deviņās dienās elektroenerģijas vidējā cena Latvijas vairumtirgū bija 278 eiro par MWh, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo cenu līmeni oktobrī. Savukārt pirmdien Latvijā elektroenerģijas vidējā tirgus cena sasniedza 414 eiro par MWh.

Viņš skaidro, ka straujš elektroenerģijas cenu kāpums novembrī ir vērojams visā Eiropā, izņemot ziemeļu daļu. Cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē dabasgāzes cenu straujais pieaugums starptautiskajā tirgū, paaugstinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas vietējās termoelektrostacijās, kuras līdz ar vēsāka laika iestāšanos nepieciešamas pieaugoša elektroenerģijas pieprasījuma segšanai un sarūkošās atjaunojamās enerģijas ģenerācijas aizstāšanai. Arī Baltijas reģionā kopš oktobra beigām tiek palielināta ģenerācija termoelektrostacijās, sevišķi ar dabasgāzi darbināmās elektrostacijās. Ja oktobrī Baltijas reģionā saules un vēja elektrostacijas saražoja ap 40% no patērētās elektroenerģijas, tad tiktāl novembrī šīs elektrostacijas nodrošina vairs tikai ap 30%.

Junghāns norāda, ka papildus novembrī Lietuvā un Latvijā remontā atrodas vairāku termoelektrostaciju ģenerācijas bloki ar kopējo jaudu ap 1000 megavatiem (MW). Ražošanas uzņēmumi plāno šīs ģenerācijas iekārtas atgriezt darbā novembra otrajā pusē, un tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenu.

Līdz šim novembrī Baltijas valstis importēja ceturto daļu no nepieciešamās elektroenerģijas, pamatā no Ziemeļvalstīm. Tomēr, ierobežotā starpsavienojumu jauda ir nepietiekama, lai varētu pilnībā aizstāt dārgo termoelektrostaciju ģenerāciju ar lētāku importu. Junghāns uzsver, ka tas parāda, cik ļoti Baltijas reģionā nepieciešams attīstīt papildus konkurētspējīgas atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas.