Šobrīd Saeimā top jauns Kapsētu likums, kurā būs vienotas pamatprasības kapsētas izveidošanai, paplašināšanai, uzturēšanai un slēgšanai, apbedījumu reģistra vešanas kārtībai un kapavietas piešķiršanai un uzturēšanai. Tāpat likumprojektā tiks noteikts, kad kapavietu varēs atzīt par nekoptu un atņemt tās izmantošanas tiesības.
Pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas novads ir ievērojami audzis, un nereti pievienotajās teritorijās ir bijusi atšķirīga pieeja komunālās saimniecības aspektos. Tomēr kapsētu apsaimniekošanā kopumā lielu atšķirību nav, lielākās iezīmē šo vietu vecums un apbedījumu skaits, novērojis Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres komunikācijas» direktora p. i. Artūrs Robežnieks. Viņa vadītā uzņēmuma pārziņā ir četri kapi: Ogres, Turkalnes ielā 35, Smiltāju (tie ir jaunākie), Brīvības ielā 33, Ogresgala un Ciemupes. Lai gan tā ir tikai neliela daļa no novada kapsētām, tomēr ne platības un apbedījumu ziņā. Ogres kapos ir 13 165 apbedījumi, neaizņemtas vietas tā saucamajos ģimenes kapos – 5812, Smiltāju kapos šie skaitļi ir, attiecīgi, 1027 un 1217, Ogresgala – 961 un 177, Ciemupes – 810 un 303. Pērn šie kapi papildinājās ar 353 jauniem apbedījumiem (novadā kopumā 650): Ogres kapos – 223, Smiltāju – 102, Ogresgala – 15, Ciemupes – 13. Salīdzinājumam: tajā pašā laikā pērn Ogres pilsētā dzimuši 117, Ogresgalā un Ciemupē – 13 bērni. Šie skaitļi uzskatāmi parāda negatīvās demogrāfiskās tendences.
Elektroniskais reģistrs
Topošajā likumprojektā viena no prasībām būs elektroniska kapsētu apbedījuma reģistra izveide visās pašvaldībās. Tajā paredzēts ietvert minimālo informācijas apjomu, piemēram, kapavietu numerācija un izvietojuma shēma; apbedījuma veids un dziļums; informācija par mirušo un kapavietas turētāju; apbedīšanas datums vai urnas novietošana kolumbārijā. Dokumentā atzīmēts – lai gan pirms vienota regulējuma izveides pašvaldības lielākoties jau ir uzkrājušas šādu informāciju, tomēr katra to darījusi atšķirīgā veidā un apjomā, tāpēc, lai to sakārtotu atbilstoši prasībām, vietvarām tiks dots pārejas laiks, proti, trīs gadu ilgs termiņš. Tur, kur šāda reģistra nav, tas jāizveido gada laikā.
Robežnieks norāda, ka aģentūra tādu datubāzi izveidoja jau pirms dažiem gadiem, tā ka likuma ievērošana nekādus sarežģījumus neradīs. Protams, sākumā nācās krietni piestrādāt, lai ievadītu visu informāciju. Tagad tikai jāpapildina ar jaunapglabāto datiem, tas ir, vidēji par vienu kapavietu dienā. Tā kā kapu pārziņi ir pensijas vecuma ļaudis, kuri lielākoties ar jaunajām tehnoloģijām nav strādājuši, šis darbs uzticēts «Ogres komunikāciju» Saimniecības nodaļas vadītājai Mārai Andersonei, paskaidro Robežnieks. Viņa ieskatā – apjomīgais darbs ir atmaksājies, jo šī sistēma palīdz ikdienas darbā, piemēram, ja piederīgie no ārzemēm vēlas noskaidrot, kur apglabāts viņu tuvinieks.
Reģistrs tuvākajā laikā tiks pabeigts arī Birzgales pagastā, jo šogad atvēlēts finansējums pēdējai no vienpadsmit kapsētām, proti, Meža kapiem, līdz ar to lielais darbs būs finišējis, teic Birzgales pagasta pārvaldniece Diāna Arāja. Viņa piezīmē, ka visu Birzgales puses kapsētu teritorijas kopumā aizņem 20 hektāru, no tām tikai viena (Dzeņu) ir tāda, kur pēdējos gados apbedījumu nav bijis. Taču ir arī tādas, kur paliek par šauru, ir arī viena kapsēta, kur paplašināšanos liedz seši dižkoki (jāievēro attālums, cik tuvu var būt apbedījums).
Nokaltuši koki un zari
Arī attiecībā uz pārējām prasībām, kas paredz kapu teritorijā vai pie to robežas iekārtot vismaz vienu sadzīves atkritumu savākšanas punktu, pēc iespējas nodrošinot dalītu atkritumu savākšanu, un, izvērtējot kapsētas apmeklētību, arī ūdens ņemšanas vietu un tualeti, Ogres kapsētās problēmu nav.
Vecajos Ogres kapos ir izbūvēta vesela apgādes sistēma, kas piegādā ūdeni uz sektoriem – tā, lai cilvēkiem nav jāmēro liels attālums līdz ūdenspumpjiem. Tas, protams, prasa ieguldīt resursus, lai uzturētu to kārtībā, kā arī karstajās vasarās nākas meklēt risinājumus, kad akā izsīkst ūdens. Tāpat Smiltāju kapos, kas iet plašumā, paredzēts izbūvēt šādu sistēmu.
Kapsētu labiekārtošanas plānā šogad finansējums atvēlēts arī nokaltušo koku (12 egļu) un zaru izzāģēšanai Ogres kapos. Vecākajās kapsētās tā ir viena no lielākajām problēmām. It īpaši tas attiecas uz eglēm, kuras pēdējos gados stipri apskādējis astoņzobu mizgrauzis. Tāpat savu postu nodarīja 2024. gada vētra, nolaužot kokus un sapostot kapu pieminekļus. Taču arī jaunākajos kapos ir savas problēmas, piemēram, Smiltāju, kas kopumā ir labā kārtībā ar labi plānotu kapu izvietojumu, nav kapličas. Šīm funkcijām šobrīd tiek izmantota ēka, kura bija paredzēta citiem mērķiem.
Šogad ir ieplānota jaunas nojumes celtniecība – tā būs vieta, kur novietot zārku un aizgājušā pavadītājiem patverties lietus gadījumā. Savukārt Ogresgala kapos kapliča tika pilnībā atjaunota divu gadu laikā, un nu darbu plānos ir atjaunot celiņu segumu.
Pozitīvi vērtējams tas, ka ir atvēlēti līdzekļi sētnieka algošanai četros Ogres kapos, kas tādās milzīgās teritorijās ir liels atspaids kapu pārvaldniekiem. Tas ir arī krietni labāks risinājums nekā probācijas dienesta norīkotie «palīgi», kas nereti nodara vairāk skādes nekā labuma, nekaunoties arī piesavināties ko no aprīkojuma.
Labierīcības un atkritumu konteineri
Attiecībā uz labierīcībām – pie kapsētām ir pārvietojamās tualetes, kuras regulāri tiek tīrītas. Arī atkritumu savākšana ir sakārtota. Tiesa, to izvešanas izmaksas pēdējos gados ir strauji augušas. Lielākie izdevumi ir rudenī, kad kokiem sāk krist lapas. Par viena lielā konteinera utilizēšanu jāmaksā ap 1000 eiro, un šie tēriņi lielā mērā bremzē ieguldījumus kapsētu attīstībā. Robežnieks atgādina, ka ārpus kapu teritorijas lapu krāvumus nedrīkst veidot, bet, ja kāds to tomēr pamanās izdarīt, iedzīvotāji to uzreiz piefiksē un sūdzas pašvaldībai. Runājot par atkritumu šķirošanu, ar to neiet gludi: ir, kas to dara apzinīgi, taču pietiekami ir daudz to, kas visu samet vienuviet.
Arī Birzgalē urnas sadzīves atkritumiem ir iekārtotas visās kapsētās (kad tās mazajās kapsētās pilnas, tās iztukšo un aizved uz lielās kapsētas lielo konteineru), taču lapām un organiskajiem atkritumiem atvēlēta vieta aiz kapsētām. Kad kaudzes sakrājas, traktors tās izlīdzina vai izved uz tam paredzēto teritoriju. Ūdens ņemšanas vietas gan ir trijās, bet tualete tikai Birzgales centrālajā kapsētā, skaidro Arāja. Viņa arī apšauba, vai visās pārējās tās būtu nepieciešamas.
Jaunie noteikumi arī paredz, ka jābūt uzstādītām norādēm uz kapsētu, baznīcu, kapelu vai citiem reliģijas un kulta objektiem tās teritorijā, kā arī informācijai par apsaimniekotāju un tā kontakttālruni. Tādas Ogres kapos ir, taču ir plānots uzstādīt norādes ar sektora numuru, lai cilvēkiem, kas meklē kādu kapavietu, vieglāk orientēties.
Atņems nekoptos apbedījumus
Ja šobrīd pat tad, kad apbedījums gadiem ir pamests un nekopts, apsaimniekotājiem nav tiesības piešķirt to citam kapavietas turētājam, tad jaunais likumprojekts paredz mainīt līdzšinējo kārtību. Kapsētas apsaimniekotājam būs pienākums ne retāk kā vienu reizi gadā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim apsekot kapavietas un informēt pašvaldību par ilgstoši nekoptajām. Pašvaldība pieņems lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu (ja trīs gadu laikā tas netiek darīts), un par to informēs kapavietas turētāju. Ja tas nav zināms, apsaimniekotājs novietos kapavietā paziņojumu par šādu domes lēmumu, klāt pievienojot kontaktinformāciju saziņai (tas ir arī kā brīdinājums, ka šī vieta ar laiku var tikt izmantota citam apbedījumam). Ja kapavieta pēc tam tiks sakopta, to no «melnā saraksta» izņems.
Skaidrojot, kas ir ilgstoši nekoptas kapavietas, norādīts: tās ir tādas, no kurām nav novākti vītušie ziedi, vainagi, kritušas lapas, zari, sveču izdedži, ir salauzti vai sagāzti labiekārtojuma elementi, kas būtiski pasliktina kopējo kapsētas vizuālo pievilcību.
Robežnieks atzīst, ka nekoptās kapavietas rada apsaimniekotājam galvassāpes. Viņam pievienojas Andersone, piebilstot, ka, apsekojot kapus, nākas konstatēt, ka trešā daļa no tiem ir nekopti. Dažkārt uzņēmumam tiek vaicāts, vai tas par atsevišķu samaksu nenodrošina kapu kopšanu, tāpēc ka tuvinieki paši to nevar izdarīt, jo dzīvo attālāk no Ogres vai arī ir devušies uz ārzemēm. Diemžēl nākas atteikt, jo tās nav aģentūras funkcijas un pašreizējie noteikumi liedz šādus pakalpojumus. Ir gadījumi, kad tomēr aģentūra palīdz sakopšanā, piemēram, kad, sagatavojot jaunu kapavietu bērēm, blakus esošā ir zālē ieaugusi, tad to nopļauj. Ne krūmus, ne citus stādījumus nedrīkst izrakt, lai arī apbedījums ir nekopts.
Arāja atbalsta šādus noteikumus, ka nekoptos kapus varēs atdot citiem turētājiem. Arī Birzgales pagastā ir kapsētas, kur gar malām tiek veikti arvien jauni apbedījumi, tajā pašā laikā kapsētas vidus paliek aizaudzis un nekopts, jo tur ir daudz gadiem pamestu kapavietu.
Kapavietas turētāja pienākumi
Piešķirot kapavietu, tiks ņemta vērā mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai papildu dzīvesvietas adrese, taču netiks liegta iespēja to piešķirt, arī vadoties pēc iesniedzēja deklarētās adreses. Tiks saglabātas tiesības kapavietu piešķirt arī pēc iesniedzēja brīvas izvēles, ja kapsētā ir brīva kapavieta. Iesniegumā par kapavietas piešķiršanu būs tiesības lūgt rezervēt blakus esošu kapavietu, veidojot tā sauktos «dzimtas apbedījumus».
Gadījumos, ja iesniedzēja izvēlētajā kapsētā nebūs brīvu kapavietu, tiks piedāvāta kapavieta citās šīs pašvaldības kapsētās, kurās apbedīšana būs iespējama. Pašvaldības pieņemto lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu varēs apstrīdēt pašvaldībā un pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
Likumprojektā tiks noteiktas arī kapavietu uzturēšanas pamatprasības un kapavietas turētāja pienākumi, piemēram, sagatavot kapavietu apbedīšanai, triju mēnešu laikā pēc bērēm sakopt to, tostarp novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus, regulāri apkopt stādījumus un uzturēt labiekārtojuma elementus.
Runājot par virsapbedīšanu, tiek norādīts, ka tas iespējams ne mazāk kā pēc 20 gadiem kopš iepriekšējā apbedījuma izveides.
Saeimas atbildīgajā komisijā, skatot šo jautājumu uz otro lasījumu, tika atbalstīts priekšlikums mirušo tuvinieku pelnus atļaut izkaisīt kapsētās tam noteiktās vietās. (Sākotnēji bija plānots noteikt, ka mirušo pelni jāapglabā zemē.) Tika skaidrots, ka dažviet kapu teritorijās jau ir izveidotas šādas «īpašas birzis».
