Otrdiena, 21.05.2024 13:09
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Sestdiena, 6. aprīlis, 2024 12:32

Katram sunim, kaķim un saimniekam!

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem
Katram sunim, kaķim un saimniekam!
Unsplash.com
Sestdiena, 6. aprīlis, 2024 12:32

Katram sunim, kaķim un saimniekam!

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem

Gados jaunu suni pie ķēdes turēt vairs nedrīkstēs, kaķi obligāti jāčipē, dzīvnieku «glābējiem» jāreģistrējas, bet pavairotājiem – jāmācās. No 1. jūlija spēkā stājas apjomīgas izmaiņas mīļdzīvnieku labturības un aizsardzības regulējumā. Tās attieksies uz katru dzīvnieku īpašnieku, un Ogres novadā tādu ir daudz.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Ogres novadā mīt 8204 suņi, 711 kaķu un 9 seski. Šī ir oficiālā statistika, un īstie skaitļi, visticamākais, ir lielāki. Bet arī 8924 mīļdzīvnieki uz aptuveni 60 000 iedzīvotāju ir gana daudz. Iznāk, ka suns, kaķis vai sesks ir katram septītajam novadniekam un katrā mājā ir vismaz pa kādam astainim. 

Vecos laikos izpratne par mīļdzīvnieku turēšanu stipri atšķīrās. Sunim bija jākvankšķ ķēdes galā un jāsargā mistisks pagalms. Kaķiem bija jāķer peles, jāvairojas un pa laikam jādodas jūrasskolā. (Mājas seski? Kas tie tādi?) Mūsdienās šāda attieksme tiek uzskatīta par varmācīgu un nepieņemamu, kas arī atspoguļojas normatīvajos aktos. 

Rubrikā «Četras ķepas» jau vēstījām par Dzīvnieku aizsardzības un Veterinārmedicīnas likumos iecerētajiem grozījumiem. Saeima tos ir pieņēmusi, likumu jaunās redakcijas stāsies spēkā 1. jūlijā, bet vēl jāpieņem vairāki saistīti Ministru kabineta noteikumi. Un par tiem arī vēl gaidāmas pamatīgas cīņas dzīvnieku apsaimniekotāju vidū, bet nu vairs ne Saeimā. Parlaments gadu ilgušajam darbam pielicis punktu, nododot stafeti atpakaļ Zemkopības ministrijai un valdībai. 

Komisijas atskaite par paveikto

Par paveikto mīļdzīvnieku labturības labākā regulējumā reģionālos medijus pagājušajā nedēļā informēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un Zemkopības ministrijas pārstāve Agija Mediņa. Tātad, lūk, – svarīgākais. Stingrākas prasības tiek ieviestas attiecībā uz mīļdzīvnieku turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu jebkurā turēšanas vietā. Tās attiecas gan uz juridiskajām, gan privātpersonām, patversmēm, dzīvnieku viesnīcām un tirdzniecības vietām. Arī tas saimnieks, vienalga – tante vai students, kura kaķis nejauši trepju telpā pamanījis savairoties, ir šā likuma subjekts. Un pilnīgi vienalga, vai viņš pavairo un audzē šķirnes dzīvniekus tirdzniecībai, vai krančus parastos. Un jaunajā izpratnē kranči ir arī visi tie dzīvnieki, ko var atrast sludinājumu portālos, kā «tīras šķirnes, tikai dokumenti nepaņēmās». Sudzenieki bez dokumentiem nav sudzenieki. Saimnieki, kuru dzīvnieks apbērnojies, ir pavairotāji. Uz pavairotāju attieksies īpašas prasības – jāiziet apmācība, telpām jābūt atbilstošām. 

Savukārt dzīvnieku vācējiem un pašpasludinātajiem glābējiem un biedrībām – visiem nāksies reģistrēties kā dzīvnieku patversmēm. Tas jāizdara līdz 31. decembrim. 

Lai novērstu dzīvnieku ciešanas

* Dzīvniekam turpmāk drīkst būt tikai viens metiens gadā, lai nepadarītu tos par dzemdēšanas mašīnām īpašnieka peļņas vairošanai, kā nereti notiek pašlaik.  

* Suņus aizliegts turēt ķēdē piesietus.

* Kaķi obligāti jāčipē – tāpat kā suņi. 

* Dzīvnieka pavairošanas fakts un mazuļi ir obligāti jāreģistrē.

Šo jaunievedumu mērķis ir novērst nekontrolētu dzīvnieku vairošanos un ciešanas. 

Taču jebkuram likumam ir izņēmumi, un tieši Ministru kabineta noteikumos, kas vēl ir tapšanas stadijā, šie izņēmumi tiek noteikti. Vecu suni vecs un dumjš saimnieks varēs turēt ķēdē līdz pat nāvei. Aizliegums attieksies tikai uz dzīvniekiem, kas dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta. Taču arī uz dumjo saimnieku attieksies prasības par ēdināšanu, dzirdināšanu, pastaigām. Ja līdzjūtīgs kaimiņš piezvanīs Pašvaldības policijai un pasūdzēsies, administratīvais sods garantēts. Kā izņēmums būs arī suņa īslaicīga piesiešana, lai, piemēram, ieietu veikalā.

Arī uz kaķu čipēšanu būs izņēmumi noteikumos – ja jūsu kaķis neatstāj valdījumu – tup dzīvoklī vai lauku īpašuma vidiņā –, var nečipēt. Paredzams, ka kaķu čipēšanai tiks noteikts pārejas periods, kurā tas jāizdara. Nav zināms vēl, cik ilgs – visticamākais, trīs vai pieci gadi. Bet mazos kaķēnus – uzreiz pēc piedzimšanas, un to darīs veterinārārsts. Arī ierakstīs reģistrā. Faktiski čipēt vajadzēs visus kaķus un seskus – gan tos, kas patversmēs, gan tos, kas tiek laisti ielās dzīvoties. Katrā ziņā tante ar padsmit kaķiem laukos vai pilsētā – būs spiesta pievērsties šīs problēmas risināšanai. Ja ir mīļdzīvnieks, viņam jāplāno arī budžets. Ja ir daudzi dzīvnieki – tad liels.

Policijas rēķinās ar jauniem pienākumiem

Atsevišķi noteikumi top attiecībā uz dzīvnieku atsavināšanu – sludinājumā jānorāda dzīvnieka vecums, veselības stāvoklis, šķirne – vadoties no ciltsrakstiem. 

Jaunās prasības kontrolēs Pašvaldības policija, Pašvaldības administratīvā inspekcija, Valsts policija un Pārtikas un veterinārais dienests. Praksē primāri Pašvaldības policija, jo tā parasti notiek ar vairumu jauninājumu. Ogres novada Pašvaldības policijas priekšnieks Reinis Ikaunieks atzīst, ka policija ar šiem pienākumiem jau rēķinās. Šogad situācija ar dzīvniekiem novadā šķiet mierīgāka. Pērn bijusi liela ņemšanās ar kaķu kolonijām. Klaiņojošie minči bija jāved sterilizēt, un kaķu novadā esot daudz. Pakalpojumu nodrošināja klaiņojošo dzīvnieku apsaimniekotājs «Ulubele». Šogad savukārt martā daudzi suņi bija paņēmuši brīvsoli – īpašnieki nepienācīgi pieskatīja. Statistiku par mīļdzīvnieku skaitu un viņu paviršu pieskatīšanu policija vēl apkopo, bet skaidrs, ka jaunie likumi un noteikumi saimniekiem liks rīkoties atbildīgāk pret visiem četrkājaiņiem.

Izmaiņas arī Eiropas līmenī

To atzīst arī mazo dzīvnieku sekcijas vadītāja Latvijas Veterinārārstu biedrībā Lita Konopore. Izmaiņas veicinās atbildību arī no juridisko personu puses. Nav noslēpums, ka atsevišķas patversmes ar bezsaimnieka dzīvniekiem taisa biznesu – pat iepērk tos no Krievijas un Baltkrievijas. Tas ir iespējams, jo dzīvnieki nav sankciju sarakstos. Un tad ar žēlīgām vaimanām tiek piesaistīti privātpersonu «ziedojumi» un «meklētas jaunas mājas». Jāuzsver, ka būtiskas izmaiņas mīļdzīvnieku labturības jomā briest ne vien nacionālā, bet arī Eiropas Savienības līmenī.

Pašlaik apspriešanā ir projekts «EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par suņu un kaķu labturību un izsekojamību». 44% Savienības pilsoņu pieder lolojumdzīvnieki, un 74% Savienības pilsoņu uzskata, ka lolojumdzīvnieku labturība būtu jāaizsargā labāk, nekā tas tiek darīts pašlaik. Tāpēc arī loģiska ir pārnacionāla iesaistīšanās šīs politikas veidošanā. Regula, piemēram, uzdos savietot valstu reģistrus tā, lai dzīvnieku mikročipi būtu nolasāmi un atpazīstami visā bloka teritorijā un Latvijā zagtu suni nevarētu pārdot Lietuvā. Lai novērstu šo nehumāno biznesu, Eiropas Savienībā tiek lemts arī par būtisku ievedmuitas palielināšanu. Ja šobrīd par 20 dzīvniekiem jāsamaksā vien 55 eiro, tad turpmāk šāda summa būs jāmaksā par vienu dzīvnieku. Un tad tas atmaksāsies vien, iepērkot kādus vaislas izcilniekus godīgam audzēšanas biznesam. 

Tā kā gaidāmo izmaiņu ir ļoti daudz un tās attieksies uz katru kaķi, suni, sesku un viņu īpašnieku, Tautsaimniecības komisijas vadītāja rekomendē sekot līdzi Zemkopības ministrijas jaunumiem. Tā ir vadošā iestāde Ministru kabineta noteikumu virzībā. Līdz 1. jūlijam iedziļināties un saprast, kas tieši attiecas uz tavu mājdzīvnieku, un nepieciešamības gadījumā arī konsultēties ar veterinārārstu.

Ministru kabinetam vēl jāpieņem

(spēkā no 01.07.2024.)

• Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi; 

• Prasības mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanai un sludinājumam;

• Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām;

• Prasības mājas (istabas) dzīvnieku specializētajām tirdzniecības vietām un to reģistrācijas kārtība;

• Noteikumi par mājas (istabas) dzīvnieku pavairošanu un turēšanu (jāizdod līdz 31.12.2024.).