Izglītības ministrija atgādina, ka 22. maijā stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā. Tie paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, jau šogad rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Iesniegums par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveidā līdz 21. jūnijam. Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu, izglītības iestādes dibinātājam (tātad pašvaldībai) sadarbībā ar izglītības iestādi jānodrošina skolēnam iespēja apgūt citu svešvalodu. Izvērtējot aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību, kā viens no risinājumiem konkrētās situācijas uzlabošanai paredzēta tiesību nodrošināšana izglītības iestādēm slēgt savstarpējos līgumus par mācību priekšmetu (tostarp otrās svešvalodas) vai to daļu īstenošanu arī pamatizglītības programmā, 4.–9. klašu posmā.

Tiem bērniem, kuri šogad absolvēs 9. klasi un būs atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, pamatizglītības pakāpes noslēgumā izsniedzamās apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā, mācību priekšmetā «Svešvaloda 2», tiks norādīts vērtējums, kas noteikts pēc iepriekšējos mācību gados attiecīgajā priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. 

4., 5., 6., 7. vai 8. klases skolēnus, kuri atteiksies no krievu valodas apguves, pārcels nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā «Svešvaloda 2».

Pārējiem skolēniem, kuri ir uzsākuši un vēlas turpināt apgūt krievu valodas kā otrās svešvalodas zināšanas, šāda iespēja būs jānodrošina līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.

OVV jau vēstīja, ka vēlme uzspiest bērniem agresorvalsts krievijas valodas apguvi biežāk vērojama jauktajās ģimenēs. Skolas, savukārt, šajā situācijā nevēlas uzrunāt vecākus un informēt par atteikšanās tiesībām, jo tām tehniski vienkāršāk ir palikt pie līdzšinējās kārtības. Nevis nodrošināt skolotājus, kas māca Eiropas valodas, bet turpināt algot krievu valodas pedagogus.

Līdz ar to šī problēma lielā mērā jārisina pašiem vecākiem. Laika nav daudz. Iesniegumi skolu vadībai iesniedzami līdz 21. jūnijam.

Jāpiebilst, ka saskaņā Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijas skolās šobrīd strādā 214 Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgie. Tā ir papildu bīstamība, jo latviešu bērniem šādi tiek iebarota abu agresorvalstu ideoloģija. Saeimā jau tiek virzīti attiecīgi grozījumi, kas liegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem mācīt Latvijas bērnus.