Kalnarāju dižakmens Ventspils novadā ir ne tikai ģeoloģiskās vēstures liecinieks, bet arī daudzu dzīvu būtņu mājvieta, skaidro Veinberga.

Jauno sēņu sugu septembrī atklājusi Latvijas Mikologu biedrības biedre, dabas eksperte Renāte Kaupuža.

Šis atklājums atgādina, ka arī šķietami labi pazīstami dabas objekti var slēpt vēl neizzinātu organismu daudzveidību, uzsver Veinberga.

Viņa skaidro, ka šī lihenofīlā sēne Latvijā līdz šim nebija reģistrēta. Lihenofīlās sēnes ir īpaša sēņu grupa, kas dzīvo uz ķērpjiem vai tajos. Pie tām pieder arī melnpunktītes (Abrothallus) - sīkas parazītiskas sēnes, kas sastopamas uz dažādu sugu ķērpjiem.

Kā skaidro speciāliste, lai gan tās ir parazīti, ne vienmēr tās nodara saviem saimniekiem būtisku kaitējumu. Viņa uzsver, ka šādas attiecības ir daļa no dabiskās organismu mijiedarbības un vēl viens piemērs dabas daudzveidībai.

Kalnarājos atrastā zilganā melnpunktīte konstatēta uz ksantoparmēliju (Xanthoparmelia) ģints ķērpja. Vizuāli tās atgādina mazus, melnus punktiņus, kas ir šo sēņu augļķermeņi.

Melnpunktīšu ģints Latvijā atklāta pirms diviem gadiem, un šobrīd Latvijā jau konstatētas četras šīs ģints sugas: Peiriča melnpunktīte - Abrothallus peyritschii, Santesona melnpunktīte - Abrothallus santessonii, Zviedrijas melnpunktīte - Abrothallus suecicus un Zilganā melnpunktīte - Abrothallus caerulescens.

Latvijā līdz šim nav atrastas, taču, iespējams, ir sastopamas arī citas melnpunktīšu sugas, piemēram, Abrothallus lobariae, kas saistīta ar plaušķērpi, un Abrothallus farinaceae, kas aug uz miltainās ramalīnas (Ramalina farinacea) lapoņiem. Pēdējo sugu zinātnieki aprakstījuši tikai šogad.

Jaunās sugas atradēja Kaupuža nodarbojas ar ķērpju izpēti un sabiedrības izglītošanu. Viņa darbojas arī iniciatīvā "Latvijas ķērpji" un biedrībā "Daba runā, es klausos", palīdzot sabiedrībai iepazīt šo bieži nepamanīto dabas pasauli.

Latvijas Mikologu biedrība aicina dabas interesentus rūpīgāk aplūkot ķērpjus, dokumentēt neparastus atradumus un konsultēties ar speciālistiem par to noteikšanu. Vienlīdz būtiski ir saglabāt vietas, kur šie organismi dzīvo, - senus mežus, akmeņus ar ķērpju apaugumu, vecus kokus, atmirušo koksni un citas dabas struktūras, kā arī senas koka ēkas, kas nodrošina dzīvesvietu daudziem dzīviem organismiem.

Latvijas Mikologu biedrība apvieno sēņu, ķērpju un gļotsēņu pētniekus un dabas interesentus. Biedrība veicina mikoloģijas attīstību, zināšanu popularizēšanu, sabiedrības izglītošanu un sēņu daudzveidības saglabāšanu.