Par ceļa zīmēm ar norādēm uz agresorvalsts galvaspilsētu Maskavu pērn rakstīja arī laikraksts «Ogres Vēstis Visiem» publikācijā «Visi ceļi ved uz Maskavu. Joprojām!», pievēršot uzmanību tam, ka Latvijas teritorijā, posmā no Tīnūžiem līdz Koknesei, izvietotas desmitiem ceļa zīmju ar norādi uz Maskavu, kas daudziem šķita absurdi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) skaidroja, ka zīmes juridiski saistītas ar starptautisko TEN-T maršrutu un izmaiņas iespējamas tikai pēc normatīvo aktu grozījumiem.
Pirms trīs gadiem jautājumu aktualizēja arī LTV raidījumā «4. studija», vēlāk – TV24 raidījumā «Uz līnijas», kur satiksmes eksperts Pauls Timrots uzsvēra, ka kara laikā šādas norādes nav pieļaujamas. Tomēr izmaiņas nesekoja. Vienīgā pretestība bija novērojama Tīnūžos, kur, kā vēstījām pērnā gada aprīlī, pie apļveida krustojuma kāds, šķiet, pauda savu nostāju, aizkrāsojot ceļa norādes uz Maskavu. Situācija gan ātri tika “labota” un ceļa zīmju norādes atjaunotas.
Kā ziņo aģentūra LETA, atbilstoši LVC sniegtajai informācijai uz valsts autoceļiem kopumā ir identificēti 235 virzienrādītāji un informācijas ceļa zīmes, kuros ietverti Krievijas un Baltkrievijas apdzīvoto vietu nosaukumi. Satiksmes ministrija skaidro, ka, veicot visu lielo virzienrādītāju, kuros norādīti vairāki galamērķi, daļēju korekciju un virzienrādītāju, kuros norādīts Krievijas vai Baltkrievijas nosaukums, pilnīgu nomaiņu valsts autoceļu tīklā, kopējās izmaksas varētu sasniegt aptuveni 120 000 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Šī summa ietver iespējamās papildu izmaksas, kas saistītas ar satiksmes organizācijas izmaiņām, pagaidu satiksmes shēmām vai darba veikšanu intensīvas satiksmes apstākļos.
Ministrijā skaidro, ka vienlaikus ir konstatēts tehnisks risks, kas saistīts ar daļēju ceļa zīmju koriģēšanu, piemēram, atsevišķu nosaukumu aizklāšanu vai pārklāšanu. Šāda pieeja, pēc ministrijas teiktā, var radīt nevienmērīgu atstarojošo virsmu, īpaši diennakts tumšajā laikā, kā arī pasliktināt ceļa zīmju viendabīgumu un uztveramību, kas savukārt var negatīvi ietekmēt satiksmes drošību. Tādējādi jebkura izmaksu ziņā lētāka, bet tehniski nepilnīga risinājuma izvēle var radīt ilgtermiņa riskus un papildu izdevumus nākotnē.
Līdz ar to ir nepieciešams vienots, skaidrs un komplekss risinājums, teikts ziņojumā. Ministrija secinājusi, ka ceļa zīmju nomaiņa vai korekcija īstenojama pakāpeniski ar esošajiem uzturēšanas finanšu līdzekļiem, un šie pasākumi veicami līdz 30. septembrim. Tāpat ziņojumā norādīts, ka pašvaldību ceļu tīklā minētās ceļa zīmes un virzienrādītāji ir konstatēti tikai Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībās. Tādējādi SM aicina pašvaldības plānot piedāvātos risinājumus, prioritizējot tās ceļa zīmes, kuru tehniskais stāvoklis ir novecojis vai kuru nomaiņa iespējama līdz 30. septembrim ceļu uzturēšanas vai būvniecības laikā.
Ministrijā uzsver, ka ceļa zīmju un virzienrādītāju sistēmas pilnveide attiecībā uz norādēm uz Krievijas un Baltkrievijas apdzīvotajām vietām īstenojama, ievērojot satiksmes drošības prioritāti, Latvijas starptautiskās saistības, kā arī valsts ārpolitisko nostāju un solidaritāti ar Ukrainu.
