Opozīcija šo vērtē kā uzvaru
Opozīcijas partijas šo vērtē kā uzvaru, kad kopā ar koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika panākts šis pārliecinošais balsojums. Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi.
"Tā ir episka uzvara," īsi pēc izšķirošā balsojuma, prieku neslēpjot, pauda LPV frakcijas deputāti. Viņu ieskatā izstāšanās no Stambulas konvencijas sniegs valstij plašāku rīcības brīvību piešķirt valsts budžeta līdzekļus tieši vardarbības apkarošanas un mazināšanas pasākumiem un tām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kurām "patiešām ir nepieciešami līdzekļi" vardarbības novēršanai un apkarošanai. Opozīcijas deputāti uzsver un izceļ konvencijā pieminēto jēdzienu "sociālais dzimums", kuram esot destruktīva ietekme uz tradicionālajām ģimenes vērtībām.
Arī ZZS politiķi, skaidrojot savu nostāju, uzsver, ka Stambulas konvencija piedāvā ideoloģisku, nevis praktisku pieeju vardarbības problēmai, jo tās saturs lielā mērā balstoties nevis uz konkrētiem vardarbības apkarošanas instrumentiem, bet uz ideoloģisku skatījumu par tā dēvēto "sociālo dzimumu".
"Mēs ar šo balsojumu esam konsekventi pildījuši vēlētājiem doto solījumu. Neatbalstu vardarbību nevienā tās formā, taču neviena konvencija neatrisinās vardarbības problēmas, ja netiks atrasti līdzekļi policistu algām, mūsdienīgam aprīkojumam un sociālās palīdzības centriem. Bieži tiek radīts maldīgs priekšstats, ka šī konvencija ir vienīgais instruments cīņai pret vardarbību — tā nav taisnība. Latvijā jau darbojas vairāki nacionālie likumdošanas mehānismi, turklāt ir pieņemta ES Direktīva 2024/1385, kas paredz konkrētus pasākumus cietušo aizsardzībai un varmāku sodīšanai — bez ideoloģijas, bet ar praktiskiem risinājumiem," tā Linda Matisone no AS.
Kā OgreNet norāda NA deputāts Jurģis Klotiņš, viņa pārstāvētais politiskais spēks nekad nav atbalstījis šīs konvencijas ratifikāciju. "Šajā reizē mēs turpinājām mūsu konservatīvo nostāju un atbalstījām šo lēmumu Saeimā. Tajā pašā laikā mums vardarbības izskaušana Latvijā un vardarbības prevencija ir jautājums ar ļoti augstu prioritāti. Parlamenta lēmums denonsēt Stambulas konvenciju nekādā mērā nemazina Latvijas valsts pienākumu īstenot tādu rīcībpolitiku, kas ir vērsta uz vardarbības mazināšanu un izskaušanu un atbalstu tiem, kas ir cietuši vardarbībā, īpaši sievietēm un bērniem. Izstāšanās no SK mūs nenostāda situācijā, ka mēs neesam vairs piederīgi Eiropas kultūrtelpai," skaidro deputāts. Viņš uzsver, ka pēc šī balsojuma neviens neatsakās no tā, ka Latvijai ir svarīgi ievērot cilvēka cieņu, tiesības, likuma varu, demokrātiju un citas Eiropas vērtības.
"Īpaši vēlos uzsvērt, ka Eiropas vērtības ir tās, kas nākušas arī no kristietības un klasiskās filozofijas mantojuma. Es aicinu, ka Valsts prezidents respektētu Saeimas lēmumu. Un diez vai, ja prezidents atgriezīs atpakaļ šo likumprojektu, tas mainīs Saeimas vairākuma nostāju. Drīzāk šāda rīcība tikai vēl vairāk novilcinātu šo jautājumu, būtu vēlreiz šīs garās debates un Saeimas laiks tiktu atņemts citiem svarīgiem jautājumiem," tā J.Klotiņš.
Nākamais solis - prezidenta pusē
Ar karstām debatēm izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie". savās uzrunās viņi galvenokārt uzsvēra savas bažas, ka konvencijas denonsēšana mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs, kā arī Latviju attālinās no ES vērtībām.
Deputāts Jānis Zariņš (JV), aicinot Latviju neizstāties no starptautiskā līguma, uzsvēra, ka konvencija nav ideoloģisks manifests, bet gan praktisks instruments cīņai pret vardarbību ar konkrētiem valsts pienākumiem, ar atbalstu upuriem, ar drošības mehānismiem, kas jau šodien darbojas. "Tās mērķis ir sargāt dzīvības, nevis mainīt sabiedrības vērtības," tā Zariņš.
Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) norādīja, ka balsojumā politiskajiem spēkiem Saeimā ir jāizdara izvēle, kurā pusē parlaments ir – Eiropas vai austrumu dezinformācijas propagandas pusē. Leila Rasima (P) uzsvēra, ka "Latvijai tā ir tuvināšanās Krievijai."
Uzreiz pēc Saeimas balsojuma "Jaunās Vienotības" (JV) frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics paziņoja, ka aicinās Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču šo likumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Zināms, ka par likumprojekta steidzamību nobalsoja mazāk nekā 2/3 deputātu, tādēļ Valsts prezidents var nodot likumu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tādā gadījumā Saeima bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un tad tiks lemts par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai prezidenta pievienotos priekšlikumus, kas saistīti ar viņa paustajiem iebildumiem. Ja Saeima likumu negroza, Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.
Tāpat Satversme paredz, ka Valsts prezidents uz diviem mēnešiem var apturēt Saeimā pieņemta likuma publicēšanu. To darīt prezidentam var pieprasīt arī ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 Saeimas deputāti.
Lai arī publiskajā telpā izskanējušas domas par iespējamu tautas nobalsošanas organizēšanu jeb referendumu šajā jautājumā, tomēr juristu vidū šobrīd nav vienprātības šajā jautājumā, lai arī atbilstoši Satversmes 73.pantam nav iespējams organizēt tautas nobalsošanu par līgumiem ar ārvalstīm (starptautiskiem līgumiem).
