Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni - 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - un izpilda Māstrihtas kritēriju uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Latvijas vispārējās valdības parāds salīdzīnājumā ar 2025. gada otro ceturksni ir pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.

Finanšu ministrijas indikatīvais novērtējums liecina, ka 2026. gadā parāds varētu sasniegt 47,9% no IKP, 2027. gadā - 51,8%, 2028. gadā - 52,8% no IKP, 2029. gadā - 54%, bet 2030. gadā - 54,1% no IKP.

Procentu maksājumu apjoms 2026. gadā prognozēts 1,3% no IKP, 2027. un 2028. gadā - 1,4% no IKP, bet 2029. un 2030. gadā - 1,6% no IKP.

Starp Eiropas valstīm lielākais parāds attiecībā pret IKP bija Grieķijā (140,8%), bet mazākais - Igaunijā (26,1%).