Uzņēmuma pārstāvis, ražošanas vadītājs Ingus Mālnieks atminas, ka aizdomas par ĀCM fermā radušās, konstatējot klīniskas pazīmes, kas raksturīgas šai infekcijai, – paaugstināta temperatūra, apātija, samazināta ēstgriba un atsevišķos gadījumos pēkšņa dzīvnieku nobeigšanās. Nekavējoties informēts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un uzsākta paraugu ņemšana laboratoriskai izmeklēšanai, kas apstiprinājusi diagnozi. Ganāmpulka likvidācija notikusi saskaņā ar stingriem veterinārajiem un biodrošības protokoliem sadarbībā ar PVD. Process tika organizēts pa posmiem, ievērojot gan dzīvnieku labturības, gan infekcijas ierobežošanas prasības. «Tas bija jāveic pēc iespējas īsā laikā, lai mazinātu slimības izplatības riskus,» norāda uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka Latvijā kopumā infrastruktūra šādu krīžu risināšanai ir pieejama, taču šāda mēroga gadījumi vienmēr rada būtisku slodzi gan tehniskajiem, gan cilvēkresursiem un prasa ilgāku laiku.
Daļa cūku tika apraktas fermas teritorijā. Uz jautājumu, vai tas nerada draudus apkārtējai videi, Ingus Mālnieks skaidro, ka process veikts, ievērojot PVD ieteikumus un visus vides aizsardzības nosacījumus – izvēlēta piemērota vieta un nodrošināts, lai netiktu apdraudēti ne gruntsūdeņi, ne apkārtējā teritorija.
«Tehniski lielākais izaicinājums bija operatīvi organizēt tik apjomīgu procesu, vienlaikus ievērojot augstās biodrošības prasības. Emocionāli tas bija ļoti smags periods darbiniekiem, kuri ikdienā rūpējas par dzīvniekiem,» norāda Mālnieks. Darbinieku iesaiste organizēta strukturēti – sadalot pienākumus un nodrošinot skaidras instrukcijas, vienlaikus piesaistot arī ārējos speciālistus. «Lielu uzmanību pievērsām drošībai un atbalstam darbiniekiem. Lai arī emocionāli tas bija sarežģīti, kolektīvs izrādīja augstu profesionalitāti un savstarpēju atbalstu,» uzsver Ingus Mālnieks, piebilstot, ka darbinieku saglabāšana bija viena no galvenajām prioritātēm un tika darīts viss iespējamais, lai kolektīvu noturētu.
Fermas darbība atjaunota pakāpeniski – vispirms veikta dezinfekcija, sekoja kontroles periods un tikai pēc tam uzsākta ganāmpulka atjaunošana. Pirmās testa cūkas fermā ievietoja pēc trim mēnešiem, savukārt visi ĀCM ierobežojumi atcelti pēc sešiem mēnešiem. Šobrīd fermā ir aptuveni 20 000 cūku, to skaitu pagaidām nav plānots palielināt.
«Šobrīd nav viennozīmīgi noteikts infekcijas ievazāšanas ceļš. ĀCM ir īpaši izturīgs vīruss. Tas var tikt pārnests ar savvaļas dzīvniekiem, cilvēku darbību, transportu vai piesārņotiem materiāliem,» norāda uzņēmuma pārstāvis. Pēc šīs nelaimes galvenās pārdomas raisījušās par biodrošību, kas nekad nevar būt pietiekama, jo tai jābūt maksimālā līmenī. «Mēs esam pārskatījuši visus procesus un ieviesuši vēl stingrākus kontroles pasākumus. Arī citiem nozares kolēģiem ieteiktu nepārtraukti izvērtēt riskus un neatslābt,» iesaka Ingus Mālnieks. Viņš norāda, ka sekas pēc šīs nelaimes uzņēmumam ir ļoti būtiskas – gan tieši zaudējumi (ganāmpulks), gan netiešie (ražošanas pārtraukums, dezinfekcija, investīcijas biodrošībā). Valsts kompensācijas mehānismi palīdzot, taču tie ne vienmēr pilnībā sedzot visus zaudējumus, īpaši ilgtermiņā.
Šis gadījums ir lielākais ĀCM uzliesmojums Latvijā kopš 2014. gada, kad ĀCM Latvijā tika konstatēts pirmo reizi. Nedēļu pirms gadījuma Lauberē ĀCM tika konstatēts lielākajā Igaunijas cūku fermā, kā rezultātā tur nācās likvidēt 27 000 cūku.
