«Visbūtiskāk lauku darbus ietekmējis lietus – netiekam uz lauka virsū,» saka Andris Skudra. Lauksaimniekiem nācies ķert laiku «aiz astes», lai nosmidzinātu laukus. Uzreiz pēc Lieldienām novēroti spēcīgi nokrišņi – dažviet nolijuši ap 70 milimetru lietus, un arī maija turpinājumā lietus lijis regulāri, kā rezultātā ievērojami paaugstinājies ūdens līmenis Juglā un Ogres upē. Zemākās vietās novēroti saslīkuši augi, kas var aiziet bojā tad, ja mirkst ūdenī ilgstoši. Ja laukam ir labs reljefs un meliorācija, šādām problēmām nevajadzētu rasties, viņš strikti norāda. Kopumā laukaugu stāvoklis novadā ir labs, situācija nav bezcerīga, un tuvākajā laikā sola siltāku un sausāku laiku, kas visu var vērst par labu.
Salnas veiksmīgi pārdzīvotas
Lai gan izskanējušas ziņas, ka vietām Latvijā, tostarp Tukumā, sapuvusi daļa iesēto cūku pupu un zirņu, Ogres novadā graudaugi, rapsis, pupas un zirņi ir labi pārziemojuši un pārcietuši salnas, īpaši naktī no 8. uz 9. maiju. Tās ievērojamus postījumus nav nodarījušas, mazliet apsaluši vien rapša ziedpumpuriņi, kas uzziedējuši pirmie.
Runājot par rapsi, A. Skudra uzsver, ka tieši šobrīd lauksaimniekiem jādomā, kā to pasargāt no baltās puves, jo laikapstākļi ir riskanti. Daudzviet jau uzsākti miglojumi, un daļa saimnieku tos veica jau iepriekšējā nedēļā, bet smidzināšana turpināsies, lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzību kritiskajā attīstības posmā.
Sējumi šobrīd attīstās atbilstoši plānotajām izsējas normām – kā sēts, tā sadīdzis, un kopumā situācija ir ļoti cerīga. Tagad viss atkarīgs no tā, kādi būs laikapstākļi jūnijā – saimnieki cer uz mazāku nokrišņu daudzumu un ne pārāk karstu laiku. Ja gaisa temperatūra ir virs +25 °C, augiem tas var nepatikt. Šobrīd daba, šķiet, ir nedaudz pārcentusies ar mitrumu un mēreniem laikapstākļiem, it kā mēģinot radīt apstākļus rekordražai, bet tas viss iespējams tikai tad, ja turpmākos mēnešus laikapstākļi būs mēreni.
Sezonas sākumā novēroti spīduļi, taču tie ātri pazuduši. Pašreizējos laikapstākļos augu slimības kļūst aktīvākas. Šobrīd graudaugu sējumos parādījusies miltrasa, tāpat novērota arī septorioze un dzeltenplankumainība. Slimību ierobežošana tuvākajā laikā ir īpaši būtiska. Var teikt, ka, neraugoties uz kaprīzajiem laikapstākļiem, daba mostas pilnā sparā – pupu un zirņu laukos sparīgi aug arī nezāles, bet kopumā ainava ir cerīga. Viss zaļo, smaržo, un daudzviet veidojas patiešām skaisti sējumi, kas ļauj zemniekiem ar optimismu raudzīties vasaras virzienā.
Ogu raža gaidāma vēlāk
Tomēr vietām kopējā aina nebūt nav tik pozitīva. Šā pavasara netipiski mitro un vēso laikapstākļu dēļ vietām Latvijā sapuvusi daļa iesēto cūku pupu un zirņu, un saimnieki prognozē, ka ogu raža, visticamāk, būs gaidāma vēlāk, aģentūrai LETA norādīja biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš skaidroja, ka lielākais stress augiem radies ne tik daudz no mitruma, cik no salnām un zemajām temperatūrām. Mainīgo laikapstākļu dēļ daudzviet kavējas lauku darbi, tostarp sēja, kartupeļu stādīšana un nezāļu ierobežošana. Tāpat viņš uzsvēra, ka nokrišņu dēļ bijusi apgrūtināta augu smidzināšana pret dažādām slimībām. Tā kā dabas procesus lauksaimnieki ietekmēt nevar, vienīgais veids, kā sevi pasargāt, ir sējumu apdrošināšana.
Tāpat biedrības «Zemnieku saeima» pārstāvji skaidro, ka mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem. «Šis ir kārtējais gads, kad lauksaimniekiem ir jāpielāgojas izaicinošiem apstākļiem – februāris bija ļoti silts, marts – auksts un ziemīgs, aprīļa nogale bija izteikti vasarīga, savukārt maija pirmajā pusē novērojām netipiski daudz aukstu nakšu un salnu. Kopumā pavasara nevienmērīgie laikapstākļi lauksaimniekus nav lutinājuši. Pretēji prognozēm par raitu lauksaimniecības sezonas sākumu un agru ražu šobrīd augu attīstība un pavasara darbi kavējas par vismaz nedēļu,» norāda J. Lazdiņš.
Mālpils saimniecības «Augusta zemenes» agronoms Guntars Dzērve skaidro, ka zemeņu un stādu audzētājiem, kā arī teju visiem lauksaimniekiem, kas kultūras audzē siltumnīcās, šobrīd nopietns izaicinājums ir atbilstošas temperatūras uzturēšana siltumnīcās. «Pēdējo nedēļu intensīvais lietus ir izteikti pastiprinājis mitrumu. Tā ietekmē zemenes ir grūtāk laistīt, barot, un pastiprinās arī slimību un ogu puves risks. Ar to diemžēl lauksaimniekiem ir jārēķinās. Šobrīd Latvijā zemeņu sezona jau ir sākusies – dažās saimniecībās tās jau lasa, taču zemeņu raža nav tik liela, kā iepriekš saimnieki ir cerējuši, un ražas ienākšana kavējas par nedēļu, divām. Jācer, ka raža nebūs mazāka, bet tikai kavēsies,» viņš skaidro.
Pārmērīgs mitrums ietekmē arī saimniekus, kas zemenes audzē uz lauka – lauki ir ļoti salijuši, slapji, un ar lauksaimniecības tehniku uz tiem uzbraukt nevar, tādēļ augu apstrāde un piebarošana ir ierobežota. Saimnieki lēš, ka jāgaida vairākas dienas, kamēr lauki nožūs, lai darbus varētu pilnvērtīgi atsākt, skaidro Dzērve.
Arī uzņēmuma «Very Berry» vadītāja Gundega Sauškina pauž, ka augu attīstība ir būtiski iekavējusies. «Kad 1. maijā tuneļos iestādījām ogas, līdz pat pagājušās nedēļas izskaņai teju nekas nebija pavirzījies uz priekšu. Tikai tagad sāk parādīties dzīvība un vietām sāk ziedēt mellenes.» Sauškina atzīmē, ka dzērvenes ir vienīgās ogas, kas iztur šā brīža pārmērīgo slapjumu, un salnu ietekmē tās uzvedas «gudri», sevi pasargājot un attīstību apturot. «Avenes esam sastādījuši tuneļos, tādēļ salnas tās neskāra. Taču, ja avenes būtu uz lauka, laikapstākļu radītais risks būtu milzīgs. Esam nobažījušies arī par ogu apputeksnēšanu, jo lietus un aukstuma dēļ bites nelido,» stāsta Sauškina.
Gan biedrība «Zemnieku saeima», gan ogu audzētāji ir vienisprātis – ogu raža varētu būt gaidāma vēlāk. Taču, kā uzsver Juris Lazdiņš, šobrīd vēl ir pāragri spriest par ražas apjomiem, tās kvalitāti un potenciālajiem zaudējumiem saimniecībām.
Ziema bijusi saudzīga
Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) norāda, ka pagājusī ziema ir bijusi labvēlīga lauksaimniekiem un nav radījusi lielus postījumus sējumiem un citām kultūrām. Pēc LAA apkopotās informācijas var secināt, šajā pavasarī lauksaimniekiem atlīdzībās izmaksāti nepilni 714 tūkstoši eiro, kas ir par 86% mazāk nekā gadu iepriekš, kad par izsalušajiem ziemāju sējumiem lauksaimniekiem izmaksāja nepilnus 5 miljonus eiro apdrošināšanas atlīdzībā.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 2024./2025. gada ziema ir bijusi piektā siltākā kopš 1924. gada jeb visā novērojumu vēsturē, un vidējā gaisa temperatūra ir bijusi 2,6 °C virs gadalaika normas. «Šajā ziemā nepiedzīvojām arī ļoti krasas temperatūras svārstības, kas acīmredzot ir atstājis labvēlīgu iespaidu uz ziemājiem, tāpēc šajā pavasarī lauksaimnieki pie apdrošinātājiem vērsušies krietni retāk nekā gadu iepriekš. Kaut arī ziema bija salīdzinoši maiga, apdrošinātāju novērojumi liecina, ka bojājumi ir bijuši jaunajām šķirnēm, kas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem tomēr nav piemērotas. Dažviet bojājumi ir bijuši samērā lieli, atsevišķās vietās pat 200 līdz 300 hektāru vienuviet,» stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.
Saskaņā ar LAA informāciju 2024. gadā sējumu un stādījumu apdrošināšanu bija iegādājušies 813 lauksaimnieku. Viņu iemaksāto prēmiju apjoms sasniedza 12 miljonu eiro, bet kopumā atlīdzībās tika izmaksāti 12,3 miljoni eiro. LAA atgādina, ka šā gada martā valdība apstiprināja izmaiņas atbalsta piešķiršanā apdrošināšanai 2023.–2027. gadā, palielinot kompensāciju par augļu, ogu, dārzeņu un ilggadīgo stādījumu apdrošināšanu. Lai veicinātu lauksaimniekus apdrošināt savus stādījumus, ir palielināta maksimālā atbalsta likme dārzeņu, augļu un ogu stādījumu platībai – līdz 200 eiro par hektāru, jo minētajiem kutūraugiem ir ļoti augsta viena hektāra vērtība (ir liela iegūstamā raža), un tāpēc apdrošināšanas polises izmaksas ir salīdzinoši lielas. Līdz šā gada 1. jūlijam lauksaimnieki var iesniegt projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai, lai daļēji segtu izdevumus par apdrošināšanas prēmiju.
