Ozols piebilda, ka ir vietas, kur ziemājus fiziski nebija iespējams iesēt, tādēļ kooperatīvā prognozē, ka nākamajā gadā Latvijā pieaugs vasarāju īpatsvars. Arī vēlu sētie ziemāji lielākajā daļā reģionu ir sadīguši un patreiz attīstās, lai sagatavotos ziemošanai. Tomēr daudzviet izaicinājumus rada pārmitrā augsne, kas apgrūtina gan augu attīstību, gan var ietekmēt to stāvokli pavasarī.

Viņš atzina, ka šoruden laika apstākļi kopumā ir labvēlīgi dīgšanai un veģetācijas attīstībai, taču lielākie izaicinājumi bija saistīti ar sējas darbu veikšanu. Ozols skaidroja, ka pietiekams siltuma daudzums ļāva arī vēlāk sētajiem ziemājiem sasniegt nepieciešamo attīstības stadiju. Tāpat nokrišņu pārbagātība atsevišķos reģionos radījusi pārmitras platības, kur iespējama augu novājināšanās un lielāks risks izsalšanai vai nepārziemošanai ziemas periodā.

Patlaban būtisku bažu par ziemāju pārziemošanu nav, taču galīgo situāciju noteiks ziemas bargums un apstākļi, pauda Ozols. Viņaprāt, vislabāk ziemu tradicionāli pārdzīvo vienmērīgi attīstīti, labi iesakņojušies sējumi, bet riskantākā situācija varētu būt laukos ar ilgstoši stāvošu ūdeni vai nevienmērīgu augu attīstību.

Ozols norādīja, ka arī slimību un kaitēkļu izplatība šoruden nav novērota plašā vai neparastā apjomā. Pārsvarā situācija ir sezonai raksturīga un būtiskus riskus patlaban nerada.

Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" augkopības eksperte Iveta Grudovska aģentūrai LETA pauda, ka situācija ar ziemāju sējumiem Latvijā kopumā izskatās sliktāka, nekā sākotnēji cerēts. Augusta un septembra pārmērīgais mitrums vairākos reģionos kavēja ziemāju sēju, tādēļ lauksaimniekiem nav izdevies apsēt visas plānotās platības. Atsevišķos reģionos apsēti aptuveni 80% no plānotā, savukārt citviet - tikai puse no tā, ko saimnieki bija plānojuši.

Grudovska minēja, ka salīdzinoši labāka situācija ir ar ziemas rapsi. Augusta sākumā laikapstākļi bija samērā silti un mazāk lietaini, tādēļ dažviet ziemas rapsi izdevās iesēt ļoti veiksmīgi, un sagaidāms, ka šogad ziemas rapša sējumu platības būs nedaudz lielākas nekā pērn. Viņa skaidroja, ka to veicināja arī rapša cenas pieaugums ražas novākšanas laikā, padarot šo par salīdzinoši ekonomiski izdevīgu kultūraugu.

Lai gan parasti ziemājus Latvijā sēj septembrī, šogad lauksaimnieki sēju turpināja vēl oktobra vidū. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, attaisnojusies arī vēlīnā ziemāju sēja, jo netipiski siltais rudens veicināja augu sadīgšanu arī vēlāk apsētajās platībās, atzīmēja augkopības eksperte.