Pirmdiena, 17.06.2024 16:31
Artis, Artūrs
Svētdiena, 3. decembris, 2023 20:39

LEADER projekti: No frēzes līdz mūzikas un sajūtu dārziem

Anda Krēsliņa, Ogres Vēstis Visiem
LEADER projekti: No frēzes līdz mūzikas un sajūtu dārziem
SIA «Divi airi» tūrisma pakalpojums Ogres upē
Svētdiena, 3. decembris, 2023 20:39

LEADER projekti: No frēzes līdz mūzikas un sajūtu dārziem

Anda Krēsliņa, Ogres Vēstis Visiem

Lai gan LEADER programma Latvijā darbojas vairāk nekā 20 gadu un iepriekšējā plānošanas periodā vien īstenoti ap 4000 projektu par kopumā 126 miljoniem eiro, tikai 28% aptaujāto ārpus Rīgas ir dzirdējuši par tiem, konstatējusi Valsts kontrole, kas izvērtēja šīs programmas efektivitāti un rezultātus. Ogres novadā ietilpstošajās teritorijās no 2014. līdz 2020. gadam finansiālo atbalstu guva 160 projektu. Šobrīd sākas jaunais plānošanas periods un biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja vērsties ar savām idejām vietējās rīcības grupās (VRG), kas ir šo projektu virzītājas. Ogres novadā tā ir publiskās un privātās partnerības biedrība «Zied zeme». 

Eiropas Savienībā LEADER programma tika sākta 1991. gadā, bet Latvijā tā ienāca 2000. gadā un 2007. gadā kļuva visaptveroša. Tā atbalsta lauku, piekrastes un pilsētu teritorijas, risinot dažādas ekonomiskās, vides, sociālās un kultūras vajadzības. Atbildīgā par pasākumu īstenošanu ir Zemkopības ministrija (ZM) un tās pakļautības iestāde Lauku atbalsta dienests (LAD), bet iniciatīvu ierosinātājas un virzītājas ir vietējās rīcības grupas (VRG). Šobrīd tādu ir 34, un to darbības teritorijās dzīvo 52% Latvijas iedzīvotāju. 

Vajadzīgi uzlabojumi

Plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam (projektu īstenošana vēl turpinās) no Eiropas Lauksamniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) LEADER pasākumiem Latvijā piešķirti 126 miljoni eiro, tostarp 13,4 miljoni eiro VRG darbības nodrošināšanai un iedzīvotāju aktivizēšanai. Jaunajam periodam no 2023. līdz 2027. gadam piešķirtais finansējums no šiem fondiem ir 101 miljons eiro, liecina Valsts kontroles revīzijas «Kā Latvijā tiek pārvaldīta un īstenota LEADER un sabiedrības virzīta vietējā attīstība?» rezultāti. Līdz šim atbalstīto projektu finansiālā amplitūda ir ļoti dažāda – sākot no nepilniem 300 eiro līdz vairāk nekā pusmiljonu eiro vērtiem, bet vidējā summa lielākoties ir 35 000 eiro. Arī saturiski tie ir ļoti daudzveidīgi, piemēram, žāvēšanas skapja iegāde mājražošanai, specializēta kafijas grauzdētavas izveide, tērpi bērnu popgrupai un džudistiem, atjaunota kartinga trase, gājēju tilta būvniecība, muižas šuvēju dienu rīkošana, pludmales un iekļaujošo teritoriju labiekārtošana, pašvaldības auto ceļa pārbūve un sanitārā mezgla uzstādīšana. 

VK ieskatā, uzlabojumi turpmāk būtu vajadzīgi gan ZM līmenī – mainot pieeju LEADER pasākumu pārvaldībā, kas šobrīd iezīmējas ar skaidru un vispusīgi plānotu sasniedzamo rezultātu trūkumu, gan VRG, kuru stratēģijas paredz plašus un vispārīgus mērķus un kas atšķiras arī aktivitātes ziņā. Tāpat par labu praksi nav nodēvējama pārāk liela finansējuma piešķiršana pašvaldībām projektos, kas būtībā ir vietvaru funkcija. Ir aktivitātes, kur pašvaldībām atvēlētais pārsniedz pusi no tajās pieejamā finansējuma, bet atsevišķās VRG no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda piešķirtie līdzekļi sasniedz pat 89%.

Lai pēc iespējas plašāk iesaistītu vietējos iedzīvotājus, viens no būtiskākajiem VRG darbības uzdevumiem ir teritorijas iedzīvotāju aktivizēšana. Atšķirības VRG darbībā ir ievērojamas: laikā no 2016. līdz 2021. gadam ar piešķirto finansējumu VRG noorganizēto dažādu veidu informatīvo un izglītojošo pasākumu skaits bija no trīs līdz gandrīz 90. 

Divi galvenie virzieni

Iepriekšējā periodā kopumā Latvijas teritorijā darbojās 35 VRG, bet 2023.–2027. plānošanas periodam apstiprinātas un savas stratēģijas īstenos 34. Ogres novadā šajā jomā darbojas publisko un privāto partnerattiecību biedrība «Zied zeme», kas dibināta 2005. gadā. «Iepriekšējā plānošanas periodā pieteikumu skaits bija 160 par kopējo summu 2,8 miljoni eiro, no tiem 72% tika novirzīti uzņēmējdarbības atbalstam. Šobrīd vērtēšanā ir deviņi projektu pieteikumi par kopējo finansējumu – 228 800 eiro,» OVV informē LAD pārstāve Ieva Bērziņa, piebilstot, ka biedrība ir izstrādājusi savas teritorijas attīstības stratēģiju 2023.–2027. gadam, tā ir iesniegta LAD un tiek veikta tās izvērtēšana. Ieva Bērziņa norāda, ka pirmās stratēģijas tika apstiprinātas tikai 2023. gada oktobra sākumā, nevienai VRG nav izsludinātas projektu kārtas jaunajā periodā. 

«Zied zeme» valdes locekle Linda Cīrule apliecina, ka vēl līdz gada beigām «dzīvo ar veco periodu» un tajā ir divi galvenie rīcības virzieni: atbalsts uzņēmējdarbībai un pilsoniskās līdzdalības veicināšana. Šie divi virzieni sadalās vēl sīkāk, piemēram, uzņēmējdarbības jomā tie ir – nelauksaimnieciskā produktu ražošana, lauksaimniecības produktu pārstrāde, tirdzniecības vietu izveide, apmācības, bet pilsoniskās līdzdalības veicināšanā – infrastruktūras objekti (piemēram, sporta un bērnu rotaļu laukumi), biedrību kapacitātes stiprināšana. «Līdz šā gada rudenim bija iesniegti 400 projektu pieteikumi, no tiem apstiprinājām 227. Daļa no tiem netika realizēti dažādu iemeslu dēļ – pārtrauktas saistības, problēmas ar zemes īpašumu tiesībām, būvniecības izmaksu sadārdzinājums, tāpēc līdz finišam tika 162,» skaidro «Zied zeme» vadītāja. Cik liels finansējums Ogres novadam varētu tikt piešķirts jaunajā periodā – vēl nav zināms, ļoti iespējams, ka mazāks nekā iepriekš. 

Pašvaldības aktīvi piedalās

Par to, vai citās VRG ir līdzīga statistika, grūti teikt, jo katrā no tām ir savs līdzekļu apjoms, kas balstās uz teritorijas platību un iedzīvotāju skaitu, teic Linda Cīrule. Piešķirtais finansējums ir dažāds – tā uzņēmējdarbības jomai (ja nav plānota būvniecība) tie ir 70% no 50 000 eiro jeb 35 000 eiro. Ja tā ir būvniecība, tad tie ir 70% no 70 000 eiro jeb 49 000 eiro. Uzņēmējiem paredzētajā sektorā summas ir bijušas, sākot no 700 eiro. Biedrību un nodibinājumu projektos maksimālā summa ir 90% no 10 000 eiro jeb 9000 eiro un tāda vairākumā gadījumu arī tiek izmantota. Infrastruktūras sakārtošanai pašvaldības pamatā arī ņem maksimāli iespējamo, proti, 49 000 eiro. Vietvaras, kas tagad ietilpst Ogres novadā, un arī Baldones novads, kas bija «Zied zeme» pārziņā, pirms Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ļoti aktīvi iesaistījās LEADER programmā. Ikšķiles novads, piemēram, iegādājās iekārtas diskogolfa laukumam, brīvdabas kino aparatūru, iekārtoja tirdzniecības vietas Tīnūžos, rotaļu laukumu «Minku parks» un brīvdabas estrādi. Savukārt Ķeguma novads izveidoja aktīvās atpūtas laukumu, skatu terasi, liftu pie ambulances, rotaļu laukumu Rembatē, nopirka robotikas iekārtas vidusskolai, muzeja aprīkojumu. Lielvārdē par šiem līdzekļiem tika ierīkots Mūzikas dārzs pie Mūzikas skolas, tirgus laukums, multifunkcionālais laukums pie Sporta centra, labiekārtots Rembates parks. Arī Ogres novada pagasti bija ne mazāk aktīvi. Tā Meņģelē sakārtots Tautas nama laukums – tika izbūvēta brīvdabas skatuve, arī Ogresgalā un Taurupē tika pie tādām. Ciemupē tika iegādāts gaismas ekrāns un Kultūras nama aprīkojums, ierīkots rotaļu laukums. Ķeipenē Sergeja Eizenšteina kinostacijai nomainīts jumts. Madlienā un Suntažos nu ir tirgus laukums. Lauberē sajūtu dārzs, veltīts Rainim un Aspazijai, projektu plašo spektru ieskicē Linda Cīrule. 

Modes tendences

Attiecībā uz idejām, nenoliedzami, ir savas modes tendences. Tā uzņēmējiem vienubrīd dominēja frēžu iegāde, arī pašvaldības un biedrības noskatās idejas cita no citas. «Idejas projektiem piesaka vai nu pašas kopienas, vai arī mēs sapulcinām vietējos ļaudis un rosinām izvirzīt iniciatīvas. Nākamajā plānošanas periodā gribētu panākt, lai pagastā, kurā ir vairākas biedrības, katra nenāktu ar savu ieceri, bet visas vienotos par prioritātēm, kuras ieviest dzīvē no gada uz gadu. Lai nav tā, ka vienlaikus grib uzbūvēt divus rotaļu laukumus. Tas ir tāds viedā ciema pieejas princips, ka kopiena metodiski sadarbojas, lai sasniegtu rezultātu,» teic Linda Cīrule. «Zied zeme» no 2019. gada īsteno projektu «Kopa», kurā liela vērība veltīta biedrību aktivizēšanai, tostarp pieredzes apmaiņai un apmācībai. No 17 kopienām ir tādas, kas īpaši izceļas citu vidū un ir tuvas tam viedā ciema principam. Tādas ir, piemēram, Meņģelē un Tomē (Ogres novada svētkos Tomes pagasta kopiena paši izveidoja savu stendu, kur iepazīstināja ar saviem uzņēmējiem un pasākumiem, citur to darīja pagasta pārvaldes vai kultūras nami). Protams, te jāmin arī Krape, kura Ogres novadā vienīgā šobrīd ir ieguvusi viedā ciema atpazīstamības zīmi. Ļoti tuvu tam bija arī Meņģele, tomēr mazliet pietrūka līdz šim mērķim, ko apliecina tai piešķirtais nosaukums «Ceļā uz viedo ciemu».

Vaicāta par projektu kontroli, Linda Cīrule uzsver, ka piecus gadus tiek veikta saturiskā uzraudzība – braucot uz vietas un pārbaudot, vai un kā iecerētais tiek ieviests dzīvē. Visgrūtāk ir izsekot tam, kā pašvaldības izmantojušas ieguldītās investīcijas, piemēram, vairākas vietvaras pirms ATR iegādājās āra kino aprīkojumu, jo katrai to vajadzēja savu. Vai un cik bieži tie tiek izmantoti – nav zināms. Arī te ir jautājums par sadarbību – tikai plašākā mērogā. «Sadarbība ir atslēgas vārds LEADER projektos. Sociālās inovācijas ir tas mērķis, kāpēc cilvēkiem būtu jānāk kopā. Jo dažādāki esam, jo dažādāki būs risinājumi, jo lielāka tiem būs pievienotā vērtība. Taču te ir arī jautājums par toleranci un spēju uzklausīt citam citu.»

Vajag koprades telpas

Runājot par jauno plānošanas periodu un LEADER atpazīstamības palielināšanu, Linda Cīrule bažījas, ka diez vai tas notiks, ja pat programmas logo vairs netiks likts pie publiskās plāksnītes. Tas nozīmē, ka atpazīstamība nacionālā līmenī netiek stiprināta. «Mums nav kopējas identitātes, kāda, piemēram, ir Latvijas Investīciju attīstības aģentūrai. Un vienalga, kur tās kūrēts projekts īstenots, tas ir redzams. Esam 35 VRG, un tas lielā mērā ir atkarīgs no vadītāja, kāda ir grupas identitāte, cik daudz kopienas zina par tās darbību, programmu un projektiem. Tātad – vajadzīga komunikācijas stratēģija.» Administrēšana ir sarežģīta, jo tas spektrs, par ko jāatbild VRG vadītājam, ir milzīgs: sākot no pildspalvu iegādes līdz normatīvo aktu pārzināšanai, grāmatvedībai, starptautiskajām attiecībām, apmācību organizēšanai, būvnormatīvu skaidrošanai potenciālajam projekta iesniedzējam. Turklāt jābūt mārketinga speciālistam – jāraksta teksti un jāgatavo vizuālie materiāli. Un vēl – viens ir vadīt projektu, bet nākas arī piesaistīt papildu finansējumu, iniciēt radošus risinājumus. Nu kaut vai koprades telpas izveide, kāda «Zied zeme» ir Lielvārdē (tā īstenota sadarbībā ar biedrību «Jūras zeme» Saulkrastu novadā), – nācās iet uz ZM un pārliecināt, ka to vajag un nepietiek tikai ar materiālo atbalstu pieredzes gūšanas pasākumiem. Tādas telpas ir nepieciešamas katrai kopienai, lai būtu, kur novietot aprīkojumu un materiālus, sanākt kopā un darboties (tobrīd Lielvārdes koprades telpā «CoLabora», kur notiek saruna, pulcējas skolēni, lai lietu sveces Lāčplēša dienai). «Zied zeme» piedāvās kopienām konkursa veidā iegūt finansējumu, lai šādas neformālas tikšanās vietas tiktu izveidotas. Piemēram, Rembatē jau ir nolūkota ēka, kuru vietējie ļaudis jau zina, kā piepildīt ar saturu.