Granulu tirgū šovasar situācija ir saspringta – pieprasījums ir ļoti liels, atsevišķi veikali noteikuši iegādājamā daudzuma ierobežojumus, bet cena sasniedz 400 eiro par tonnu. Par granulu pieejamību un cenu kāpumu jau esam rakstījuši plašāk, tādēļ šoreiz par situācijām, kad, meklējot izdevīgākos piedāvājumus, zemāka cena kļūst par ļoti labu ēsmu krāpnieciski noskaņotajiem.
Pēc granulām no Ogres uz Bausku...
Ar šādu, gluži vai detektīvstāstu saskārās arī OVV. Viss sākās gluži nevainīgi. Facebook lapā «Andelē Ikšķilē» parādījās sludinājums – kāds vīrietis, vārdā Rinalds, piedāvā iegādāties piecus granulu maisus par 20 eiro jeb četriem eiro par maisu. Ņemot vērā pašreizējās cenas, piedāvājums bija vairāk nekā vilinošs, tādēļ – zvanām. Sludinājuma autors laipni paskaidroja, ka granulas esot, cilvēki gan piesakoties, bet pēc tam nebraucot pakaļ, tāpēc tās tikšot tam, kurš pirmais atbrauks un nopirks.
Pieci no pagājušās ziemas pāri palikuši maisi paši par sevi nekādas aizdomas nerada. Taču sarunai turpinoties, granulu krājumi sāka augt. Drīz atklājās, ka pārdošanā varētu būt jau vesela tonna, bet vēlāk būšot pieejamas vēl granulas. Uz jautājumu, kādēļ cena ir tik zema, pārdevējs atkārto, ka granulas palikušas no iepriekšējā gada, mājās traucējot un šogad pašam vairs neesot vajadzīgas. Tad noskaidrojās vēl kāda nianse – lētās granulas atrodas nevis Ikšķilē, bet gan Bauskā. Kādēļ tad sludinājums ievietots Ikšķiles iedzīvotāju lapā? Pārdevējs skaidroja, ka sludinājumus licis vairākās vietās, arī Jelgavā un Pļaviņu pusē. Turklāt sarunas gaitā atklājās vēl kāda nianse – citur tie paši granulu maisi tiek piedāvāti pat par diviem vai trim eiro gabalā.
Tas vēl neko nepierāda – privāts pārdevējs savu mantu var pārdot par tādu cenu, kādu pats vēlas. Sakām, ka, protams, no Ogres uz Bausku pēc pieciem granulu maisiem nebrauksim, bet Bauskas pusē dzīvo paziņa, kurš varētu piebraukt un granulas nopirkt. Pārdevējs mazliet samulst, tomēr piekrīt. Iedodam viņa tālruņa numuru paziņam, abi sazvanījās un vienojās, ka pēc pāris stundām, braucot no Rīgas uz mājām Bauskas novadā, pircējs piebrauks pēc iepriekš minētajiem pieciem maisiem granulu.
Kamēr gaidām darījuma iznākumu, pārdevējs uzmeklē WhatsApp un sākas sarakste. Laimīgā kārtā viņam pēkšņi esot pieejama jau vesela tonna granulu, turklāt par tikpat izdevīgu cenu. Ja interesē, varot ņemt. Vēlāk būšot vēl. Ja jau tāda iespēja radusies, jautājam arī par lielāku daudzumu – piemēram, četrām tonnām, un to piegādi uz Ogri.
Jā, neesot nekādu problēmu – četras tonnas no Bauskas līdz Ogrei varot atvest par 20 eiro. Pārjautājam, vai tiešām 20 eiro par visu daudzumu. Jā. Interesējamies, ar kādu transportu granulas vedīs, jo jāzina, vai automašīna varēs iebraukt pagalmā. Atbilde – ar vieglo auto. Tātad vairākas tonnas būtu jāved vairākos reisos no Bauskas līdz Ogrei, taču piegādes cena paliktu tie paši 20 eiro. Šajā brīdī pat nevajag būt pārvadājumu nozares speciālistam – pietiek aptuveni zināt attālumu un degvielas cenu, lai šāda loģistika liktos vairāk nekā savāda. Taču pārdevējs turpina kalkulēt – četras paletes, kur katrā no tām ir 65 maisi, katrs 15 kilogramus smags, kopumā izmaksās 1040 eiro. Vai tas derot? Nu, protams!
Cits sludinājums – līdzīgs pavērsiens
Vienojāmies, ka pirms lielāka pirkuma vispirms tomēr apskatīsim un izmēģināsim tos piecus maisus. Taču pārdevējs kļūst uzstājīgs – vienu tonnu varot atvest tūlīt pat. Labi, piekrītam. Te nu granulu tirgonis atzīstas, ka esot kāda neliela problēma – viņam neesot naudiņas transporta izdevumiem... Atbildam, ka tūdaļ taču piebrauks mūsu paziņa pēc pieciem granulu maisiem un kā reizi būs nauda arī ceļa izdevumiem tonnas atvešanai. Tā teikt, ejam jau atvērt vārtus, bet prieks ir īss – pēc mirkļa pārdevējs atzvana, ka solītos piecus maisus tikko esot nopirkuši citi cilvēki un tiem tad arī par lētāku naudu atdevis mums solīto tonnu... Kad atkal būšot granulas, viņš noteikti došot ziņu. Pagājusi jau vairāk nekā nedēļa. Ziņas pagaidām tā arī nav, bet tirgonis liek tik aizvien jaunus sludinājumus, šoreiz konkrētu granulu cenu vairs nenorādot. Protams, tas pats par sevi vēl nav pierādījums krāpšanai – teorētiski cits pircējs tiešām varēja ierasties pirmais. Tomēr notikumu secība ir uzmanības vērta un pārdevējs nebūt nešķiet godprātīgs.
Tajā pašā dienā parādās vēl kāds granulu piedāvājums. Šoreiz sludinājumu Facebook ievietojis it kā uzņēmums ar nosaukumu «Kravu pārvadājumi», kas uzrāda, ka nodarbojas ar dārza darbiem un zāles pļaušanu. Granulas piedāvā par 300 eiro tonnā, kas pašreizējos apstākļos arī ir ļoti laba cena. Tālruņa numurs nav norādīts, tādēļ saziņa notiek rakstiski. Uz jautājumu, vai granulas ir pieejamas, atbilde apstiprinoša. Vai var atvest uz Ogri? Var. Cik maksās piegāde? 70 eiro. Kad? Jau nākamajā dienā. Turklāt iespējams piegādāt visas četras tonnas uzreiz. Ar kādu auto vedīs? Ar lielu.
Šķiet, nu tik būs granulas, bet saņemam ziņu – par transporta izdevumiem daļa summas iepriekš jāpārskaita pārdevēja kontā. Ar to mūsu sarakste beidzās. Arī šajā gadījumā nevar apgalvot, ka sludinājuma autors noteikti bija krāpnieks.
Naudu nepārskaitījām, pasūtījumu neveicām, tāpēc nezinām, vai granulas nākamajā dienā tiešām būtu atvestas. Taču tieši priekšapmaksas prasība darījumā ar nepārbaudītu pārdevēju ir brīdis, kad piesardzība noteikti nav lieka.
Līdzīgas shēmas policijai ir labi zināmas
Tas, ka kurināmā trūkuma un cenu kāpuma laikā parādās viltus piedāvājumi, nav nekas jauns. Valsts policija par līdzīgām krāpšanas shēmām brīdināja jau 2022. gada rudenī, kad, tuvojoties apkures sezonai, bija aktivizējušies viltus malkas, granulu un brikešu tirgotāji. Tobrīd policija bija saņēmusi informāciju par 44 ar kurināmā iegādi saistītiem krāpšanas gadījumiem. Sludinājumi tika ievietoti gan Facebook, gan sludinājumu portālos, un viens no vilinošākajiem elementiem bija tieši zemāka cena nekā pie citiem pārdevējiem. Krāpnieki mēdza uzdoties gan par privātpersonām, gan reāli eksistējošu uzņēmumu pārstāvjiem.
Arī zaudējumi nebija simboliski. Vienā no policijas aprakstītajiem gadījumiem uzņēmums par 15 granulu paletēm samaksāja 5428 eiro, bet preci nesaņēma. Citā gadījumā sieviete pārskaitīja 1400 eiro par skujkoku granulām, bet vēlāk noskaidrojās, ka cilvēks, ar kuru viņa sazinājusies, uzņēmumā nemaz nestrādā un pats uzņēmums ar granulu tirdzniecību nenodarbojas. Policija toreiz īpaši aicināja uzmanīties no neparasti zemām cenām, pārbaudīt uzņēmumu rekvizītus un, ja iespējams, maksāt tikai pēc preces saņemšanas.
Šī pēdējā nianse ir īpaši svarīga, turklāt arī šobrīd. Uzņēmuma nosaukums Facebook sludinājumā vai skaisti noformēts profils vēl neko negarantē. Ja pārdevējs uzdodas par uzņēmuma pārstāvi, drošāk ir pašam atrast tā oficiālo mājaslapu, pārbaudīt tālruņa numuru, reģistrācijas datus un piezvanīt, nevis paļauties tikai uz sludinājumā norādīto informāciju. Arī bankas konta saņēmējam vajadzētu sakrist ar to personu vai uzņēmumu, ar kuru tiek slēgts darījums.
Svarīgi arī saprast – pati priekšapmaksa vēl nenozīmē krāpšanu. Pilnīgi legāli uzņēmumi var strādāt ar priekšapmaksu, un tas ir normāls uzņēmējdarbības modelis. Atšķirība ir tajā, kam nauda tiek pārskaitīta. Viena lieta ir samaksāt pārbaudītam uzņēmumam pēc tā oficiāli izrakstīta rēķina, pavisam cita – pēc dažām Facebook vai WhatsApp ziņām pārskaitīt naudu nepazīstamam cilvēkam par granulām, kuras neviens vēl nav redzējis.
Granulu deficīts agrāk vai vēlāk pāries, bet naudu, kas aizskaitīta krāpniekam, atgūt var būt daudz sarežģītāk. Tādēļ šobrīd īpaši noder vienkāršs princips – jo izdevīgāks piedāvājums salīdzinājumā ar pārējo tirgu, jo rūpīgāk tas jāpārbauda.
Un, ja kāds sola par 20 eiro vairākos reisos nogādāt četras tonnas granulu no Bauskas līdz Ogrei, iespējams, pirms internetbankas atvēršanas vispirms ir vērts atvērt kalkulatoru. Dažkārt ar to vien pietiek, lai ļoti izdevīgs darījums vairs neizskatītos tik izdevīgs.
