Tā svētdien kopīgā preses konferencē paziņoja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkura. Pašlaik patrulēšana Baltijas gaisa telpā tiek nodrošināta no Igaunijas Amari Gaisa spēku bāzes, taču pēc intensīvas ekspluatācijas 10 gadu garumā igauņu aviobāzi nepieciešams renovēt. Patlaban notiek iepirkums, un būvdarbus plānots sākt nākamgad pavasarī. Renovācijai būs nepieciešami aptuveni 6 līdz 8 mēneši, un uz šo laiku kā piemērotākā aizvietotāja izvēlēta Lielvārdes aviobāze.

Lai gan līdz šim Lielvārdes Gaisa spēku bāze nav izmantota konkrēti NATO gaisa patrulēšanas misijas uzņemšanai, tā atbilst visiem NATO standartiem, tostarp spēj nodrošināt instrumentālu nosēšanos apgrūtinātas redzamības apstākļos. Lielvārdē jau līdz šim regulāri uzņemti visdažādāko veidu NATO sabiedroto valstu gaisa kuģi – helikopteri, lielizmēra kravas lidmašīnas un arī piektās paaudzes kaujas lidmašīnas.

NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004. gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Kopš 2004. gada patrulēšana notiek no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014. gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā. Nākamgad misija tiks īstenota arī no Latvijas teritorijas.

Pagājušajā nedēļā Baltijas aizsardzības ministri vienojās ievērojami palielināt uzņemošās valsts atbalstu tiem NATO sabiedrotajiem, kuri veic gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstu debesīs. Šī apņemšanās nostiprināta, parakstot jaunu kopīgu vienošanos par izmaksu sadalījumu NATO gaisa telpas patrulēšanas uzņemšanai.
Vēl viens ļoti būtisks jaunums aizsardzības jomā ir Latvijas un Igaunijas pieņemtais lēmums kopīgi iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu «IRIS-T». Šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Sistēmu piegādes varētu sākties 2025. gadā. Līdz tam gan ir jāveic karavīru apmācība un infrastruktūras izveidošana. Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkura norāda, ka pirkums būs simtiem miljonu eiro liels un patlaban tiek sāktas sarunas ar izvēlēto piegādātāju, Vācijas uzņēmumu «Diehl Defence». Pērn izmaksas tika lēstas ap 600 miljoniem eiro.

Latvijas mērķis ir veidot slāņveida pretgaisa aizsardzību, kur dažādu darbības rādiusu pretgaisa aizsardzības sistēmas ne tikai aizsargā citus objektus uz zemes, bet arī aizsargā viena otru. Katrs nākamais slānis palielina visu sistēmu noturību pret pretinieka darbību. Šādas pretgaisa aizsardzības izveide Latvijā ir viena no valdības prioritātēm.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece uzsver: "Krievijas iebrukums Ukrainā skaidri norāda nepieciešamību Baltijas valstīs veidot modernu un efektīvu pretgaisa aizsardzību. Tādēļ Aizsardzības ministrija īpašu uzmanību pievērsa pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitātei kara apstākļos. Kā apliecināja mūsu Ukrainas sabiedrotie, šīs sistēmas ir ļoti efektīvas pret Krievijas rīcībā esošajām ieroču sistēmām, tajā skaitā kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes."

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš apstiprina, ka «IRIS-T» sistēma spēj notriekt arī hiperskaņas spārnotās raķetes, taču ne Krievijas hiperskaņas raķetes «Kinžal». Šim nolūkam būs vajadzīgs jaudīgāks pretlīdzeklis – pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot". Taču arī "IRIS-T" ražotājs apliecinājis, ka tuvāko gadu laikā sistēma tiks uzlabota ar jauna tipa raķetēm, kas spēs pārtvert arī "Kinžal".

Kā skaidro Aizsardzības ministrija, konkrētās sistēmas izvēle ir militārs lēmums, kas balstīts uz Latvijas un Igaunijas militāro ekspertu secinājumiem. Galvenie kritēriji bijuši operacionālās spējas, sistēmu piegāžu laiki, nacionālās industrijas iesaiste. Viena veida sistēmas kopīgs iepirkums ļaus abām valstīm ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī atvieglos Baltijas valstu reģiona aizsardzības savstarpēju koordinēšanu. Tāpat šī sistēma ir savietojama ar citām NATO plaši pielietotajām pretgaisa aizsardzības un komandvadības sistēmām.

Mūrniece šīs sistēmas iegādi salīdzināja ar jaunu Livonijas vairogu Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībai: "NBS līdz šim attīstījuši tuvās darbības pretgaisa aizsardzību, tagad tiek sperts nākamais solis."

Šobrīd Latvijas aizsardzības resors īsteno trīs raķešu sistēmu projektus. Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.

Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkura informē par sadarbību gaisa telpas aizsardzībā

«IRIS-T» sistēmas ir efektīvas pret visdažādākajām Krievijas lietotajām ieroču sistēmām, tajā skaitā kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes