Tāpat kā vadošie koalīcijas partneri apšauba zaļzemnieku iniciēto kokrūpniecības nozares “glābšanas” pasākumu lietderību, zaļzemnieki kavējas ar kārtējiem “airBaltic” finansiālās glābšanas pasākumiem. Atbilstoši Satiksmes ministrijas skaidrotajam ārējie faktori – konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana – ir būtiski ietekmējuši “airBaltic” izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums. Taču “airBaltic” nepieder tikai Latvijas valstij, tātad arī galvassāpēm jābūt kopīgām. Pērnvasar par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% akciju, “Lufthansa” – 10%, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kas ir šie mistiskie “citi” – publiski netiek atklāts. Publicitātei viņi paši nepiesakās, nemaz nerunājot par nacionālā aviolepnuma glābšanu.

Jāpiebilst, kāds naudīgs laimes lācis pašlaik nepieciešams arī dzelzceļa superprojektam “Rail Baltica”, kas atrodas vēl sliktākā kondīcijā, nekā tā spārnotā māsa. Nav nekādu pazīmju, ka šai paaudzei pārskatāmā nākotnē uz Latviju atbrauks kaut vai viens Eiropas šaursliežu vilciens. Tāpēc zaļzemnieku priekšvēlēšanu niķošanās koalīcijā, no viņu viedokļa raugoties, ir īsti vietā un laikā.