Viņa norāda, ka arvien lielāka valsts nauda aiziet tikai procentu maksājumiem par aizņēmumiem – 2026. gadā tie būs 587 miljoni eiro, 2028. gadā – jau 726 miljoni eiro, bet pēc 2030. gada šī summa pārsniegs 1 miljardu eiro gadā.

“Tas nozīmē, ka no katriem 100 eiro, ko samaksā darbinieks vai uzņēmējs nodokļos, 4,6 eiro aiziet parādu procentu nomaksai – nevis skolotājiem, ārstiem, ceļiem vai aizsardzībai,” uzsver deputāte. Viņasprāt, tā ir dzīvošana uz nākotnes bērnu rēķina.

Aprēķini rāda, ka 2026. gadā uz vienu strādājošo būs 24 772 eiro liels parāds, bet 2029. gadā – jau 31 624 eiro. “Un valdība to sauc par drošību? Patiesībā tas ir dzīvošana uz nākotnes bērnu rēķina,” norāda Matisone.

Viņa akcentē, ka šis ir īstermiņa priekšvēlēšanu budžets, nevis valsts drošības budžets. No aizņemtajiem 2 miljardiem eiro tikai aptuveni 300 miljoni paredzēti aizsardzībai, bet pārējais – “iekšējai prēmēšanai un politiskai izšķērdēšanai”.

“Tas nav drošības, bet gan bankrota budžets,” rezumē deputāte Linda Matisone.