Piemineklis "Mūžīgais avots" tiks uzstādīts Ikšķiles kapos, kur apglabāts Apsītis.

Latvija Mākslas akadēmijas tēlniecības specialitātes absolvente Rūta Patmalniece informē, ka piemineklis nebūs tikai mākslas darbs, bet arī simbolisks vēstījums par Apsīša ideāliem un ieguldījumu Latvijas valstiskumā. Piemiņas akmens tiks veidots no Latvijas laukakmeņa un nerūsējošā tērauda spirāles, kas simbolizēs sašķeltu, bet atkal vienotu veselumu - Latviju. "Kompozīcija atgādina Latvijas karoga formu un simbolizē milzīgu garaspēku," skaidro tēlniece.

Apsītis devās mūžībā 2022.gadā. Viņš bija kādreizējais Augstākās padomes (AP) deputāts viens no galvenajiem Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem, kuram arī bija uzticēts dokumentu nolasīt tā pieņemšanas dienā 1990.gada 4.maijā.

Apsītis dzimis 1939.gadā. 1963.gadā viņš absolvējis Latvijas Valsts universitātes (LVU), tagadējās Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu, 1972.gadā stažējies Maskavas Valsts universitātē, 1975.gadā aizstāvējis disertāciju LVU, bet 1987.gadā stažējies Tartu Universitātē.

No 1962.līdz 1963.gadam Apsītis strādājis par Rīgas pilsētas Maskavas rajona prokuratūras izmeklētāju, no 1965.gada bijis LU asistents, aspirants, vecākais pasniedzējs, docents, asociētais profesors, profesors. Viņš bijis AP, 5.un 6.Saeimas deputāts, 1993., 1994.gadā - Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs, 1994.gadā - tieslietu ministrs.

1996.gadā Apsītis ievēlēts par Satversmes tiesas (ST) tiesnesi, no 2000.līdz 2006.gada jūnijam bijis ST priekšsēdētāja vietnieks, savukārt no 2007.gada 1.marta līdz 2011.gada 28.februārim - tiesībsargs.

Apsītis apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi un TM pirmās pakāpes Atzinības rakstu.