Viens no būtiskākajiem secinājumiem – lielākā daļa problēmu darba aizsardzības jomā nav saistītas ar nezināšanu, bet gan ar paviršu attieksmi. Biežāk konstatētie pārkāpumi ir nepilnīga darba vides risku novērtēšana, nepietiekama darbinieku instruēšana, individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana un neatbilstoši iekārtotas darba vietas. Tas nozīmē, ka formāli prasības bieži vien ir izpildītas, bet praksē tās netiek pilnvērtīgi ievērotas.

Traumas pakrītot vai paslīdot

Īpaši problemātiskas nozares Ogres novadā ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, kā arī transporta un uzglabāšanas nozare. Šajās jomās darbs nereti saistīts ar paaugstinātiem riskiem un jebkura paviršība var radīt nopietnas sekas. To apliecina arī nelaimes gadījumu statistika – 2023. gadā novadā reģistrēti 33 nelaimes gadījumi darbā, 2024. gadā – jau 37, savukārt 2025. gadā – 25. Jāpiebilst, ka par pagājušo gadu daļa smago un letālo nelaimes gadījumu vēl atrodas izmeklēšanā. 

Analizējot datus ilgākā periodā, redzams, ka visvairāk nelaimes gadījumu notiek tieši apstrādes rūpniecībā – aptuveni trešdaļa no visiem gadījumiem. Tad valsts pārvaldē, tirdzniecībā, būvniecībā un transporta nozarē. Šie skaitļi skaidri iezīmē jomas, kur nepieciešama īpaša uzmanība.

I. Jakovļeva norāda, ka, runājot par nelaimes gadījumu cēloņiem, dominē šķietami vienkāršas, bet bīstamas situācijas. Visbiežāk traumas tiek gūtas pakrītot vai paslīdot – šādi gadījumi veido gandrīz trešdaļu no visiem negadījumiem. Bieži traumas izraisa arī krītoši priekšmeti, fiziska pārslodze vai kritieni no augstuma. Ziemas periodā īpaši pieaug pakrišanas risks, savukārt vasarā vairāk aktuāli kļūst darbi ārpus telpām un ar tehniku. 

«Būvniecībā tie var būt kritieni no augstuma, nogruvumi, veicot darbu tranšejās, būvbedrēs, krītošo priekšmetu iedarbība, elektrotraumas un citi. Ceļu uzturēšanas darbos – darbs kustībā esoša transporta tuvumā, kad pastāv risks tikt notriektam; darbs ar smago tehniku vai tehnikas tuvumā, kad pastāv risks, piemēram, nokļūt zem asfalta veltņiem, ekskavatoriem vai kravas automašīnām; pastāv fizikālie un fiziskie riska faktori – vibrācija, troksnis, smags darbs un citi. Savukārt mežsaimniecības darbos – krītoši koki un zari; griezti ievainojumi (strādājot ar motorzāģiem vai krūmgriežiem); bioloģiskie riski (ērču encefalīts, Laimas slimība un laikapstākļu ietekme). Visām minētajām nozarēm raksturīgas augstas fiziskās pārslodzes un ergonomikas riski, kas ilgtermiņā rada muguras un mugurkaula problēmas,» skaidro I. Jakovļeva, piebilstot, ka vienlaikus pozitīva tendence ir tā, ka darbinieki arvien aktīvāk izmanto savas tiesības ziņot par pārkāpumiem. 

Liels skaits pārkāpumu

VDI darbinieki un arī trešās personas iesniedz iesniegumus ne tikai par darba tiesību pārkāpumiem, bet arī par darba drošības prasību neievērošanu. Pērn VDI Ogres sektorā saņemti iesniegumi par Darba aizsardzības likuma prasību, darba drošības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem – drošas darba vides nenodrošināšanu, nodarbināto neinstruēšanu, darba vides risku neapzināšanu, obligātās veselības pārbaudes neveikšanu, individuālo aizsardzības līdzekļu nenodrošināšanu un darba tiesību pārkāpumiem. Ogres sektorā izskatīto iesniegumu skaits ir būtisks – 161 iesniegums 2023. gadā, 227 – 2024. gadā un 175 – 2025. gadā, kuros konstatēti gandrīz 200 pārkāpumu. I. Jakovļeva piebilst, ka tie ir tikai tie pārkāpumi, kas konstatēti, pārbaudot sniegto informāciju vai iesniegumos minēto informāciju: «Ja skatīties arī preventīvo pārbaužu statistiku, kad pārsvarā tiek izdoti rīkojumi ar norādi novērst pārkāpumus, konstatēto pārkāpumu skaits šo pārbaužu rezultātā ir vairāk par 500. Tas ir darbs, ko veicam preventīvi, pirms notiek nelaimes gadījumi vai strīds starp darba devēju un darbinieku. Papildus, pēc principa «konsultē vispirms», veicam konsultēšanu par pārbaudes laikā konstatētajiem maznozīmīgiem pārkāpumiem, kādi pērn bijuši 150. Tas liecina ne tikai par problēmu esamību, bet arī par pieaugošu sabiedrības izpratni un vēlmi uzlabot darba vidi.» 

Darba devēju reakcija uz inspekcijas konstatētiem pārkāpumiem, izteiktiem ieteikumiem un prasībām atkarīga no uzņēmuma prioritātēm darba aizsardzības jomā, pieejamajiem finanšu resursiem un konstatēto pārkāpumu smaguma pakāpes. VDI Ogres sektora galvenā valsts inspektore norāda, ka lielākoties, ja pārkāpumi un neatbilstības konstatētas preventīvās pārbaudes laikā, darba devējs ir gatavs sadarboties un nepilnības vai pārkāpumi tiek novērsti jau pārbaudes laikā vai jau sākta to novēršana. Ja pārkāpumu novēršanai nepieciešams laiks un finanšu ieguldījumi, visbiežāk tiek izsniegts rīkojums pārkāpumu novēršanai, tādējādi dodot laiku pārkāpumu novēršanai, un lielākā daļa uzņēmumu ir gatavi sadarboties. Īpaši bīstamajās nozarēs – būvniecībā, ceļu uzturēšanā un mežsaimniecībā – riski tomēr joprojām ir augsti. 

Jāpiebilst, ka pārbaudes Ogres novadā, tāpat kā citviet Latvijā, bīstamajās nozarēs (būvniecība, apstrādes rūpniecība, transports un uzglabāšanas nozare) notiek regulāri un pastiprināti. Bez tehniskām lietām, kad nav ievērotas darba drošības prasības darba vietās (piemēram, tiek izmantotas iekārtas bez aizsargierīcēm vai tās nav tehniski pārbaudītas, ejas un evakuācijas ceļi nav brīvi pieejami, grīdas ir ar bīstamiem nelīdzenumiem, caurumiem, neatbilstošs mikroklimats), tiek konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar formālu pieeju darba drošībai (darbinieki netiek instruēti atbilstoši veicamajam darbam, darba vietā pastāvošie riska faktori nav novērtēti vispār vai arī novērtējums ir novecojis un neatbilst reālajai situācijai darba vietā, darbinieki netiek nodrošināti ar nepieciešamajiem IAL vai ir nodrošināti, bet nelieto).

Drošībā svarīgas tehnoloģijas

Mūsdienās arvien lielāka loma darba drošībā ir arī tehnoloģijām. Jau tagad pieejami digitālie risku novēršanas rīki, kas pat aizstāj papīra žurnālus (piemēram, OiRA). Digitalizācija ļauj uzņēmumiem efektīvāk novērtēt riskus un organizēt darbu. Pieejami digitāli rīki, kas palīdz analizēt darba vidi, kā arī pieejami virtuālās realitātes risinājumi, kas ļauj darbiniekus apmācīt drošā, simulētā vidē (piemēram, ugunsgrēka dzēšana vai darbs augstumā), nevis uzreiz «lauka apstākļos». Nākotnē arvien plašāk varētu tikt izmantoti arī viedie aizsardzības līdzekļi un tā sauktie eksoskeleti, ko jau tagad izmanto atsevišķi uzņēmumi (bet ne Ogres novadā) un kas palīdz fiziski smaga darba veicējiem (piemēram, būvniecībā vai noliktavās) samazināt slodzi uz mugurkaulu un locītavām, novēršot arodslimības. Jāmin arī viedo individuālo aizsardzības līdzekļu (Smart PPE) lietošana: ķiveres ar sensoriem, kas brīdina par pārkaršanu vai triecienu, un vestes, kas signalizē, ja darbinieks atrodas bīstami tuvu braucošai tehnikai. 

Tomēr, kā uzsver I. Jakovļeva, tehnoloģijas nevar aizstāt galveno – attieksmi. Tas nozīmē, ka darba aizsardzība nedrīkst būt tikai formāls paraksts instruktāžas žurnālā. Darbiniekiem jābūt iesaistītiem risku novērtēšanā, nedrīkst pieļaut darbu ar bojātu aprīkojumu, un jāņem vērā arī cilvēkfaktors – nogurums, stress un pārslodze.

Svarīga ir arī sadarbība ar pašvaldību un uzņēmējiem, kā arī sabiedrības izglītošana. Valsts darba inspekcija regulāri sniedz konsultācijas, veic pārbaudes un piedāvā bezmaksas rīkus darba vides uzlabošanai. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī psihoemocionālajai videi darbavietās, kas kļūst par nozīmīgu faktoru darbinieku labbūtībā.

Jautāta, kādas ir VID Ogres sektora prioritātes šim gadam Ogres novadā un kādas ir galvenās tendences darba aizsardzības jomā tuvākajos gados, I. Jakovļeva skaidro, ka šogad jau tiek un tiks īstenotas tematiskās pārbaudes, piemēram, būvniecībā, mežistrādē, pārtikas ražošanā un citās nozarēs. «Piemēram, no šā gada janvāra līdz gada beigām VDI īsteno ikgadējo tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos. Tās mērķis ir veicināt nozares uzņēmumu atbilstību darba aizsardzību un darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī mazināt notikušo nelaimes gadījumu darbā un nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu,» stāsta I. Jakovļeva, sarunas noslēgumā piebilstot, ka darba drošība nav tikai normatīvo aktu prasība, bet gan kopīga atbildība. Katrs nelaimes gadījums ir signāls, ka kaut kas sistēmā nav strādājis. Lai šo situāciju mainītu, nepieciešama ne tikai kontrole, bet arī izpratne un vēlme rīkoties. Tikai veidojot patiesu drošības kultūru, iespējams panākt, ka darbavieta kļūst ne tikai produktīva, bet arī droša ikvienam.

UZZIŅA 

Ogres novadā izmeklēto un reģistrēto nelaimes gadījumu (NG) statistika:

*Operatīvie dati uz 12.03.2026., kas mainīsies. Par 2025. gadu daļa smago un letālo NG vēl atrodas izmeklēšanās, līdz ar to NG skaits būs lielāks.

Nozares, kurās visbiežāk izmeklēti un reģistrēti NG Ogres novadā laika periodā no 2023. līdz 2025. gadam:

• apstrādes rūpniecība – 29 jeb 31% no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG. Galvenokārt NG izmeklēti pārtikas produktu ražošanā un kokapstrādē;

• valsts pārvalde – 12 jeb 13% no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG;

• tirdzniecība – 11 jeb 12% no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG;

• būvniecība – 11 jeb 12% no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG;

• transporta un uzglabāšanas nozare – 9 jeb 9% no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG. Galvenokārt NG izmeklēti sauszemes transporta nozarē.

Biežākie traumēšanas faktori Ogres novadā izmeklētajiem NG laika periodā no 2023. līdz 2025. gadam:

• traumas gūtas krišanas – pakrišanas rezultātā – 27 NG (28%) no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG;

• traumas, kas gūtas krītošu, lidojošu priekšmetu iedarbības rezultātā – 13 NG (14%) no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG;

• fiziska spriedze skeleta muskuļu sistēmā – 11 NG (12%) no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG;

• krišana no augstuma – 6 NG (6%) no visiem trijos gados Ogres novadā izmeklētajiem NG.