“Mēs esam runājuši. It kā katrs no mums saprot, ka 72 stundas ir absolūtais minimums, kad mums jāspēj izdzīvot,” intervijā Latvijas Radio sacīja Zīle. Viņš uzsvēra, ka mājsaimniecībām būtu jābūt nodrošinātām ar primāri nepieciešamajām lietām, tostarp alternatīvu elektroenerģijas avotu.

"Ir vajadzīgs ģenerators tieši ar tādu jaudu, kurš var "pavilkt" pašas būtiskākās lietas - mājas apkures sistēmu, nodrošināt ūdeni, elektrisko plīti, lai uzsildītu zīdainim pudeli," sprieda Zīle.

Pēc viņa teiktā, cilvēki ir pieraduši pie komforta un elektroapgādes pārtraukums ātri izjauc ierasto dzīves ritmu. Šī vētra to parādījusi īpaši spilgti – bez elektrības daudzviet pazuda ne tikai apgaismojums, bet arī ūdensapgāde, mobilie sakari un iespēja iegūt aktuālo informāciju.

Taču tiem, kuri pēc piedzīvotā tagad nolēmuši iegādāties ģeneratoru, var nākties saskarties ar deficītu. “OgreNet”, aplūkojot vairāku interneta veikalu piedāvājumu, secināja, ka liela daļa ģeneratoru ir izpārdoti. No vēl pieejamajiem daudzi maksā vairāk nekā 400 eiro, bet jaudīgāku iekārtu cenas sasniedz pat vairākus tūkstošus eiro. Arī Rīgas veikalos uzreiz pieejamo ģeneratoru izvēle ir ļoti ierobežota.

Vētra aktualizējusi arī dzeramā ūdens rezervju jautājumu. Zīlem esot informācija, ka pēc elektroapgādes pārtraukumiem atsevišķos veikalos ūdens izpirkts ļoti īsā laikā. Viņš atgādināja, ka iedzīvotāji par gaidāmo vētru tika brīdināti un ūdens rezerves bija iespējams sagatavot iepriekš.

72 stundu gatavības komplektā būtiska ir arī iespēja saņemt informāciju. Zīle norādīja, ka mājsaimniecībā vajadzētu būt ar baterijām darbināmam radio, jo mobilie sakari un internets ilgstoša elektrības pārrāvuma gadījumā var nebūt pieejami.

Vienlaikus vētra atklājusi, ka gatavības jautājums neattiecas tikai uz iedzīvotājiem. Zīle saskata nepieciešamību stiprināt arī pašvaldību un kritiskās infrastruktūras noturību. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu īpaši noturības punkti, kuros krīzes laikā būtu alternatīva elektroapgāde un interneta pieslēgums, ļaujot cilvēkiem saņemt informāciju un sazināties ar tuviniekiem.

Uzmanība tikšot pievērsta arī degvielas uzpildes staciju gatavībai. Pēc Zīles teiktā, degvielas pieejamībai vajadzētu būt autonomi nodrošinātai vismaz 72 stundas pēc elektrības padeves pārtraukuma.

Savukārt glābšanas un citu dienestu darbu KVC vadītājs novērtēja atzinīgi – “cepuri nost”, viņš sacīja par dienestu reaģēšanu.

Sestdien, 22. augustā, un naktī uz svētdienu Latviju skāra viena no spēcīgākajām vasaras vētrām pēdējās desmitgadēs. Vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē, nodarot plašus bojājumus elektrotīklam. Sākotnēji bez elektroapgādes palika aptuveni 277 000 klientu, bet pirmdienas rītā elektrības padeves traucējumi vēl bija aptuveni 87 000 klientu.

Vētra tādējādi kļuvusi par praktisku pārbaudījumu gan iedzīvotāju, gan valsts, pašvaldību un uzņēmumu gatavībai krīzei. Taču situācija ar ģeneratoriem parāda arī otru problēmas pusi – aicinājums būt gatavam pats par sevi nepalīdz, ja krīzes brīdī nepieciešamās preces jau kļuvušas grūti pieejamas.