Pārskatā apkopoti dati par 142 ar mākslīgo intelektu saistītiem pētniecības projektiem, kas īstenoti gan LZP programmās, gan Eiropas Savienības pētniecības projektos. Analizētas arī vairāk nekā 1900 zinātniskās publikācijas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta tematiku.

Pēdējos gados mākslīgais intelekts no šauras specializācijas jomas kļuvis par starpdisciplināru instrumentu, ko pielieto medicīnā, inženierzinātnēs, lauksaimniecībā, valodniecībā, sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Vairākos projektos mākslīgais intelekts nav pats pētījuma objekts, bet gan metode dažādu nozaru problēmu risināšanai.

Lielākais projektu skaits īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, kur finansēti 47 projekti. Savukārt 40 projektus īstenojuši jaunie zinātnieki pēcdoktorantūras programmās, kas, pārskata autoru vērtējumā, liecina par augstu interesi par mākslīgā intelekta tehnoloģijām zinātniskās karjeras sākumposmā.

Visaktīvāk mākslīgā intelekta pētniecībā iesaistījušās Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Elektronikas un datorzinātņu institūts. Kopumā projektos piedalījušās 19 zinātniskās institūcijas, kā arī vairāki uzņēmumi, valsts un nevalstiskā sektora organizācijas.

Viena no dominējošajām pētniecības jomām ir mašīnmācīšanās, ko izmanto gan augsnes kvalitātes novērtēšanā, gan medicīnisko datu analīzē, gan inovatīvu materiālu izstrādē. Piemēram, Latvijas zinātnieki izstrādā risinājumus augsnes bioloģiskā stāvokļa automātiskai novērtēšanai, hroniska noguruma sindroma diagnostikas uzlabošanai un energoefektīvāku kompozītmateriālu ražošanai.

Pieaudzis arī zinātnisko publikāciju skaits. Ja 2016. gadā mākslīgā intelekta tematika veidoja aptuveni 2,5% no Latvijas zinātnieku publikācijām, tad 2025. gadā šis īpatsvars sasniedzis teju 9%. Gandrīz puse publikāciju tapušas starptautiskā sadarbībā, kas saistīta arī ar augstāku zinātnisko ietekmi un citējamību.