Jau iepriekš varēja prognozēt, ka opozīcijas iebildumus izraisīs jautājums par metu konkursa «Ceļa pārvads no Kalna pamatskolas uz Ogres Mūzikas un mākslas skolu un Ogres Centrālo bibliotēku» žūrijas komisijas nolikumu, jo par to kašķējās arī Finanšu komitejas sēdē. Tā arī notika. 

Deputāti nedaudz izmeta vilnu pēc tam, kad izpilddirektors Pēteris Špakovskis astoņās minūtēs izstāstīja par būvniecības darbiem dažādos objektos. Mariss Martinsons apbēra izpilddirektoru ar jautājumiem, sākot ar Ikšķiles bibliotēku, kur trepes «brūk kopā». Vai kaut ko darīšot garantijas laika ietvarā? P. Špakovskis atzina, ka atbildi uzreiz nevar sniegt, un, par brīnumu, diskusija izplēnēja kā dūmi. 

Taču M. Martinsons turpināja izvaicāt par Peldu ielu Ikšķilē, kas esot «bišķi salāpīta». Viņš saņēma atbildi, ka to savedīs kārtībā šovasar. Tad viņš ķērās pie Tīnūžu ūdensapgādes problēmām, vainojot SIA «Granāti pluss» darbību dolomīta un smilts ieguves karjerā. Šoreiz A. Krauja kā tāds domes terapeits centās nomierināt kolēģi: «Jums daudz kas var likties, bet ir Valsts vides dienesta atzinums par šo. Nav pamata domāt, ka tā ir «Granāti pluss» ietekme ūdens zudumam.» 

Kad jautājumu un atbilžu sparings sāka ieilgt, A. Krauja atgādināja, ka domes sēde nav brīvais mikrofons. M. Martinsons tomēr mēģināja vēlreiz iztirzāt izpilddirektora atbildības robežas, bet arī šis iespējamais kašķis izčākstēja.

M. Martinsons šajā sēdē bija īpaši aktīvs, lai gan no malas šķita nedaudz izklaidīgs. Vienubrīd viņš pat nedzirdēja, kā sēdes vadītājs nolasīja lēmumprojektu, un par to saņēma aizrādījumus no kolēģiem. Pēcāk A. Krauja viņu mudināja saņemties un pieteikties jautājumu sadaļai ātrāk: «Es gaidu, gaidu, neviena nav.»

Dzelzs ērms 

Darba kārtības jautājuma par «Metu konkursa «Dambja ielas mola jeb pussalas publiskā ārtelpa» žūrijas komisijas nolikumu» izskatīšana aizritēja ātri. Tikai M. Martinsons skaļi paziņoja, ka neatbalstīs lēmumprojektu, jo kā gan var atrast naudu metu konkursam, ja Tīnūžu sākumskolas stadionam 15 000 eiro atrast nevar? Viņš norādīja, ka projektiem centrā nauda vienmēr atrodas, bet citur – ne.

Taču īstais teātris sākās pie nākamā darba kārtības jautājuma «Metu konkursa «Ceļa pārvads no Kalna pamatskolas uz Ogres Mūzikas un mākslas skolu un Ogres Centrālo bibliotēku» žūrijas komisijas nolikums». Te vārdu kaujā ar zobeniem un vairogiem metās Egils Helmanis, paziņojot: «Vērojot «Jaunās Vienotības» aktivitātes, es saprotu, ka metu konkurss jau ir noticis un «Vienotība» radījusi šedevru, ko pie sevīm ir publicējusi. Atliek to šedevru iesniegt. Bet jautājums, kurš ar mākslīgo intelektu radīja šo šedevru?» 

Jāpaskaidro, ka feisbukā ir ievietota ar mākslīgo intelektu radīta vizualizācija par gaisa pārvadu un opozīcijas deputātu aicinājums iedzīvotājus izteikties par gājēju pārvada izbūvi, kas savienotu Kalna pamatskolu ar Mūzikas un mākslas skolu un Centrālo bibliotēku Ogrē. 

Tieši šī bilde kļuva par diskusijas degvielu.

Dace Kļaviņa vēlējās uzzināt, kāpēc plānots tieši pārvads. A. Krauja norādīja uz pievienotā dokumenta pēdējo lapu, kur viss esot «skaidri un gaiši» izklāstīts. E. Helmanis atkal iesaistījās ar plašāku redzējumu par nākotni, sakot, ka «mums jādomā uz priekšu, un agri vai vēlu mēs atrisināsim, vai pār dzelzceļu būs pārvads vai tunelis. Bet būtiski ir sagatavot infrastruktūru. Šis ir komplekss jautājums, bet sākam pa solītim». Viņš uzstāja, ka vēlas zināt, kurš radījis «monstru», jo «katrs cilvēks taču veidojot pēc sava ģīmja un līdzības». A. Krauja savukārt šo mākslīgā intelekta radīto attēlu nodēvēja par kantainu dzelzs ērmu. Viņš uzsvēra, ka metu konkurss atrisinās visu. E. Helmanis turpināja uzbrukumu: «Mēs apspriežam jūsu radītu kroplību, kas izvietota jūsu sociālajos tīklos. Kāpēc šī vizualizācija ir ievietota jūsu partijas lapā, un kāpēc mēs to apspriežam?»

Opozīcija norādīja, ka ideja pati par sevi – nodrošināt bērniem drošu šķērsošanu – ir saprotama. Taču pārvada risinājums nozīmētu milzīgus ieguldījumus. Turklāt netālu Bērzu alejā līdzīga problēma tiek risināta ar regulējamu gājēju pāreju. Opozīcija uzstāja: pietiek ar luksoforu. Turklāt Tīnūžos bērniem nav droša ceļa, Ikšķilē infrastruktūras trūkst, bet te pēkšņi pārvads. D. Kļaviņa uzsvēra, ka iebildums ir pret to, ka uzdevums jau paredz pārvadu, nevis labākā risinājuma meklēšanu. E. Helmanis atbildēja, ka eksperti jau sen norādījuši – vienīgais risinājums ir divu līmeņu krustojums. Jāņa Siliņa ierosinātais risinājums – tunelis – nederot, jo pazemē var būt citi apdraudējumi, jāizmanto videonovērošana un rezultāts varbūt pat nebūtu lētāks. Un piebilda: «Tā kā jūs kurināt šo tēmu, nevis ļaujat notikt metu konkursam, jūs radāt mākslīgā intelekta kroplību… iesniedziet metu konkursā savas kroplības.»

Aizstāvībā devās M. Martinsons: «Skumji, ka Helmaņa kungs min, ka [pie šī projekta – red.] ilgi strādāts, bet iedzīvotāji to nezina, bet Siliņa kungs un Kļaviņas kundze ieliek mākslīgā intelekta bildīti, un iedzīvotāji sarosās.» Te A. Krauja piesauca ievadā minēto stikla bumbu.

Diskusija radīja spēcīgu dežavū – tieši tāpat viss risinājās Finanšu komitejā. Gints Sīviņš centās kolēģus atgriezt realitātē, atgādinot, ka runa ir tikai par žūrijas komisijas izveidi. Viņš aicināja netracināt iedzīvotājus ar vizualizācijām, kas neatbilst patiesībai.

Nonāk arī līdz pālim

E. Helmanis turpināja: «Par tehniskām būvēm, kur vajadzīgas inženierzinātnes, jālemj speciālistiem. Saprotu, ka māmiņu vai «Vienotības» čatos var labāk patiesību atrast, nekā [uzklausot] speciālistu viedokli.» Viņš piesauca Rīgas pāli Daugavas vidū un paziņoja, ka Ogrē tādu nevajag. «Nē, kādā jābūt alkohola reibumā, lai veidotu šādu vizualizāciju, kas ir nepatiesa, maldinoša. Un tagad mēs diskutējam, runājam, rakstām vēstules. Tā ir tautas tracināšana, musināšana. Būs metu konkurss ar vairākiem risinājumiem, kurus vērtēs arī iedzīvotāji,» pavēstīja E. Helmanis.

Dace Kļaviņa, protams, neatstāja to bez atbildes: «Mums ir sarūsējis nefunkcionāls puļķis Daugavā, Helmaņa puļķis, kas ir apkaunojums Ogres pilsētai.» Viņa runāja par Ogres bāku. E. Helmanis parādā nepalika, atcērtot, ka «tur, kur Siliņa kungs, vienmēr var runāt par pāli». Viņš aizstāvēja pārvadu, norādot, ka luksofora ierīkošana uzlikšot atbildību uz skolēnu, nevis sistēmu.

Brīžiem diskusija pārvērtās par savstarpēju pārmetumu apmaiņu – kurš savas iepriekšējās deputātēšanas laikā ko darījis, kā balsojis, kādus dokumentus parakstījis. Kā jau tautā saka: savā acī baļķi neredz, bet cita acī skabargu pamana.

Protams, metu konkursa «Ceļa pārvads no Kalna pamatskolas uz Ogres Mūzikas un mākslas skolu un Ogres Centrālo bibliotēku» žūrijas komisijas nolikums tika apstiprināts. Kā gan citādi?