“Zivij tā pusstunda vai stunda ir liktenīga”
Biedrības “Mēs zivīm” vadītājs Ivars Dubra norāda, ka problēma ir acīmredzama un īpaši bīstama brīžos, kad ūdens plūsma gandrīz pilnībā apstājas.
“Pašreiz te nav ūdens, to mēs redzam. Te tāda neliela caurplūdīte, kad viņa pavisam pārstāj, tad šajās lāmās saskrien raudas un visādas zivtiņas, un starp akmeņiem ūdens aiziet, un tā zivs paliek sausumā. Respektīvi, viņa te mokās,” saka Dubra.
Viņš arī kritizē iestāžu reaģēšanas kārtību, norādot, ka palīdzība ierodas par vēlu: “Zvanīju Vides dienestam, runāju un prasīju, kādi varētu būt risinājumi. Viņi teica, lai zvanu Vides SOS, dodat iekšā, viņi atskries. Vienīgais, kad viņi atbrauc kaut kur no Rīgas, tas līmenis ir jau pacēlies, tad viss ir labi un viņi secina, ka problēmas jau nav un viss ir normas robežās. Bet tā pusstunda vai stunda, kamēr viņi atbrauc, zivij tas ir liktenīgi.”
Biologs: “Zivju mājas nārsta laikā pēkšņi tiek uztaisītas sausas”
Ļoti skarbs savā vērtējumā ir arī biologs un dabas pētnieks Māris Olte. Viņš uzsver, ka runa te ir par upi kā dzīvu ekosistēmu.
“Es jūtos pat ne kā seksuālā minoritāte - tajās pat vairāk ieklausās. Tas, ka tu pasaki, ka upe, kura ir zivju mājas, pēkšņi vienkārši nārsta laikā tiek uztaisīta sausa, nevienu neinetresē,” saka Olte.
Viņš norāda, ka ūdens līmeņa svārstības esot redzamas arī tālu lejpus spēkstacijas: “Paskaties Facebook, tur "Ogres krācēs" es parādīju Vecogres spēkstaciju, kas uztaisa tādas līmeņa svārstības, kur pat Lielpelčos, kas ir desmitiem kilometru zemāk, tās ir redzamas. Bet viss ir kārtībā un viņiem tiek piedots!”
Komentāros - prasības pēc risinājumiem
Sociālo tīklu komentāros cilvēki asi reaģējuši gan uz iespējamo zivju bojāeju, gan iestāžu darbu, gan hidroelektrostaciju īpašnieku atbildību.
Normunds Osītis raksta: “Tad, kad ūdens straujāk tek, turbīnas ražo vairāk elektrību. Vairāk var notirgot un lielāka peļņa. Viņiem zivis pie vienas vietas.”
Īsu, bet radikālu risinājumu piedāvā Ingūna Bedikere: “Viens risinājums: nojaukt to būvi.”
Savukārt Laša Haritonovs komentārā pauž gan savus novērojumus no bērnības, gan kritiku publiskajai diskusijai: “No savas bērnības atceros, zem otrā dambīša ūdens līmenis nav bijis, virs dambja tagad ar slūžām ir uzpludināts, kurš tur līmeni, un ne jau visas upes garumā, ja kāds zina, no kurienes tā iztek. Cits stāsts par zivju ceļu, tad tas ir jātaisa jau no baznīcas — kāpēc, jautāsiet, līdz vietai, kuru regulē Daugavas līmeni Ogres upē HES stacijas. Šitiem, kas nesajēdz no kritumiem un līmeņiem, ļauj gudri diskutēt, maldināt sabiedrību bez kopējiem pierādījumiem un konkrētas analīzes — muļķu bars, kuri vairāk par HES vārdu nezina neko.”
Arī Imants Dimants pauž vilšanos par iepriekšējo pieredzi saskarsmē ar atbildīgajām iestādēm: “Esmu zvanījis zaļajiem un ziņojis par Ogres upes nelegālu gultnes izrakšanu 500 metru garumā aiz HESa Mazozolos. Tas bija pirms apmēram pieciem gadiem, mani mētāja no vienas pārvaldes uz otru, sazvanīju visus, biju neatlaidīgs, iedevu savus kontaktus, bet viss bezjēdzīgi — pat nesagaidīju zvanu un arī ziņu. Bet teica, ka obligāti sazināsies ar mani. Tā tas strādā.”
Māris Bērziņš norāda, ka līdzīgas situācijas, viņaprāt, nav tikai Ogres upē: “Amatas upē notiek tieši tas pats. Arī Braslā tas pats.”
Par iestāžu atbildību jautā arī Māra Vitola: “Zvanāt Vides SOS? Vai tas nebūtu jādara pašam vides dienestam? Ir taču saņemts ziņojums!”
Tikmēr Mārtiņš Budahs problēmu formulē ļoti tieši: “Ūdens līmenis ir regulējams. Kampējs HES īpašnieks. Negausība.”
Ilmārs Raginskis redz sistēmisku problēmu valsts pārvaldē: “Tas ir apburtais loks. Neviena valsts iestāde nevar nostāties pret pastāvošiem ministriju izvirzījumiem. Kad kāds iestāžu darbinieks atver muti, tad meklē citu darbu vai paliek bez finansējuma.”
Savukārt Alvis Kātiņš rosina ieviest jaunu pieeju upju izvērtēšanai Latvijā: “Lielākā problēma zivju populācijai ir tikai un vienīgi ūdens līmeņa svārstības, kur Latvijā vajadzētu ieviest nenārstojošo upju reģistru — ieliekot bildes, upju nosaukumus un pamatojumu: nestabils ūdens līmenis ar ūdens līmeņa kāpumiem, kritumiem ik diennakti, līdz pat teces pilnīgai izbeigšanās!”
