Mazozolu pagasta Iedzīvotāju padomes sapulcē šoreiz netrūka ne aktuālitāšu, ne emociju. Tika pārrunāti dažādi attīstības projekti un kopienas iniciatīvas, bet plašākās diskusijas izvērtās par Mazozolu skolas nākotni, civilās aizsardzības jautājumiem un pārmaiņām daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā.

Sapulci vadīja Mazozolu pagasta Iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Klinta Ieleja. Tajā piedalījās arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Krauja, Mazozolu pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Bauere, Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles vadītāja p. i. Liene Millere, skolas skolotāji un citi iedzīvotāji.

Plašākās diskusijas sapulcē izvērtās par Mazozolu skolas nākotni. Liene Millere informēja, ka šobrīd skolā mācās 41 skolēns pamatskolā, tostarp trīs 6. klasē un seši 9. klasē. Pirmsskolu apmeklē 18 bērnu. Viņa uzsvēra, ka pēdējos gados ieguldīts liels darbs skolēnu piesaistē, un daļa bērnu uz Mazozoliem brauc mācīties arī no Ērgļu puses, novērtējot nelielās klases un individuālo pieeju, kas īpaši svarīga bērniem ar mācīšanās grūtībām, uzmanības traucējumiem vai citām īpašām vajadzībām. Turklāt šādu bērnu skaits Latvijā pieaug, un tieši nelielās lauku skolas bieži vien spēj sniegt nepieciešamo atbalstu.

Millere atgādināja, ka pašvaldības Izglītības pārvalde iecerējusi no jaunā mācību gada nekomplektēt 7. klasi, pakāpeniski pārejot uz modeli, kurā Mazozolu skolā mācības notiktu tikai līdz 6. klasei. Tika skaidrots arī, ka Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumi paredz skolās ar apvienotajām klasēm ieviest Montesori pieeju, kur tradicionālo klašu vietā veido tā dēvētās saimes, šāds modelis paredzēts līdz 6. klasei. 

Iedzīvotāji pauda bažas, ka Izglītības pārvaldes ieceres balstās teorētiskos aprēķinos un statistikā, nevis reālajā situācijā, jo nav veikta pietiekami detalizēta vecāku aptauja. Jau šobrīd vairākas ģimenes esot informējušas, ka bērnus nevedīs uz Taurupi vai citām piedāvātajām skolām, bet izvēlēsies skolu Madlienā, Ērgļos vai citviet. Sapulces dalībnieki bažījās, ka atteikšanās komplektēt 7. klasi var kļūt par pirmo soli ceļā uz skolas pakāpenisku likvidāciju. Kā piemērs tika minēta Madonas un Ērgļu apkārtnes pieredze, kur pēc reorganizācijām dažu gadu laikā darbu pārtraukušas vairākas mazās lauku skolas. Iedzīvotāji norādīja, ka daļa vecāku, kuru bērni pēc 6. klases vairs nevarēs turpināt mācības Mazozolos, visticamāk, uz citām skolām pārcels arī jaunākos bērnus, lai visi ģimenes bērni mācītos vienuviet. 

Diskusijā izskanēja arī bažas par vietējās kopienas nākotni. Skola nav tikai vieta, kur bērni apgūst zināšanas, – tā ir nozīmīga vietējās sabiedriskās un kultūras dzīves sastāvdaļa. Ja samazinās skolēnu skaits, tas ietekmēs arī pasākumus, amatierkolektīvus un kopienas aktivitātes kopumā.

Andris Krauja informēja, ka pašvaldība turpina sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju un meklē risinājumus, kā saglabāt mazās lauku skolas. Viņš uzsvēra, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts un pašvaldība turpina darbu pie iespējamiem risinājumiem. Krauja norādīja, ka pašvaldība ir iesaistījusies diskusijās ar ministriju par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu ietekmēt prasības attiecībā uz 7. klašu komplektēšanu mazajās skolās. Tāpat tuvākajā laikā plānotas sarunas ar Ogres novada Izglītības pārvaldi, lai pārrunātu iecerētās izmaiņas novada izglītības sistēmā un to iespējamo ietekmi uz Mazozolu un citām lauku skolām. Krauja uzsvēra, ka pašvaldības mērķis ir rast risinājumu, kas ļautu pēc iespējas saglabāt izglītības pieejamību lauku teritorijās, vienlaikus ievērojot valsts noteiktās prasības.

Civilā aizsardzība – jāgatavojas pašiem

Diskusijas izvērtās arī par civilās aizsardzības jautājumiem. Iedzīvotāji ir interesējušies par rīcību ārkārtas situācijās, patvertņu pieejamību un informācijas saņemšanu krīzes brīžos. Pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Bauere skaidroja, ka Mazozolos pašlaik nav oficiālu patvertņu, tādēļ iedzīvotāji aicināti apzināt un sakārtot savus pagrabus un citas telpas, kur nepieciešamības gadījumā varētu patverties. 

Andris Krauja norādīja, ka gan valsts, gan pašvaldību līmenī turpinās darbs civilās aizsardzības plānu pilnveidošanā, tostarp tiek izstrādāti rīcības algoritmi dažādām krīzes situācijām. Krauja uzsvēra, ka detalizēta informācija par konkrētu rīcību iedzīvotājiem tiks sniegta krīzes gadījumā, izmantojot oficiālos informācijas kanālus: lietotni «112 Latvija», televīziju, radio, pašvaldības saziņas kanālus un pagasta pārvaldi. Domes priekšsēdētājs aicināja iedzīvotājus negaidīt krīzes brīdi, bet jau laikus tādam sagatavoties. Viņš mudināja pārdomāt savas ģimenes rīcības plānu, apzināt drošākās telpas mājoklī, apsekot un sakārtot pagrabus un citas piemērotas telpas, kur nepieciešamības gadījumā varētu patverties. Krauja atgādināja par «divu sienu principu», proti, trauksmes gadījumā uzturēties telpā, kuru no ēkas ārpuses atdala vismaz divas sienas, jo tā ir drošāka par telpām pie logiem un ārējām sienām.

Klinta Ieleja aicināja ikvienu pārbaudīt savu pagrabu stāvokli un īpašu uzmanību pievērst vecāka gadagājuma cilvēkiem. «Ir svarīgi jau iepriekš zināt, kur dosies, kam zvanīsi un kā rīkosies brīdī, ja notiks kas neparedzēts. Krīzes situācijā vispirms būs jāpaļaujas pašiem uz sevi un saviem tuvākajiem,» uzsvēra Klinta.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs jāuzņemas lielāka atbildība

Ne mazāk aktuāls izrādījās jautājums par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos – turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopībai jāizlemj, vai māju apsaimniekos pašu izveidota biedrība vai pilnvarota persona, vai arī tiks slēgts līgums ar izvēlētu profesionālu apsaimniekotāju. Tādējādi valsts un pašvaldības pakāpeniski atsakās no vēsturiski mantotās lomas dzīvojamo māju pārvaldīšanā, lielāku atbildību nododot pašiem īpašniekiem.

Andris Krauja skaidroja, ka pirmais solis ir katras mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšana, kurā iedzīvotājiem jāvienojas par sev piemērotāko apsaimniekošanas formu. Krauja uzsvēra, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ļauj pašiem iedzīvotājiem kontrolēt mājas finanšu līdzekļus un pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem darbiem. Šāda kopība var atvērt savu bankas kontu, veidot uzkrājumus remontdarbiem, izvēlēties mājas vecāko vai pilnvarotu pārstāvi, kā arī lemt par apsaimniekošanas maksām un citiem saimnieciskiem jautājumiem. 

Diskusijā iedzīvotāji pauda bažas par tukšajiem dzīvokļiem un nemaksātājiem – kā nodrošināt māju uzturēšanu, remontdarbus un uzkrājumu veidošanu, ja daļa īpašnieku neiesaistās kopīpašuma apsaimniekošanā. Iedzīvotāji atzina, ka tieši nemaksātāju problēma var kļūt par vienu no lielākajiem izaicinājumiem. Klinta Ieleja mudināja iedzīvotājus nevilcināties un laikus sākt sarunas par māju nākotni. Viņa aicināja sasaukt kopsapulces un kopīgi meklēt piemērotāko apsaimniekošanas modeli. «Viegls šis process nebūs, jo līdz šim daudzi bija pieraduši, ka par saimniekošanu rūpējas citi, taču tagad būs jāuzņemas lielāka atbildība pašiem. Svarīgākais ir sākt runāt savā starpā un meklēt risinājumus kopīgi,» uzsvēra Klinta.

Projekti pagasta attīstībai

Sapulcē padomes priekšsēdētāja informēja par atbalstītajiem attīstības projektiem. Līdzdalības budžeta konkursā, kurā šogad Mazozoliem pieejamais finansējums ir 7500 eiro, apstiprināts projekts nelielas estrādes platformas izbūvei laukumā aiz kultūras nama. Projektu plānots īstenot divu gadu laikā.

Savukārt pašvaldības projektu konkursā «Veidojam vidi ap mums» atbalstu guvušas divas Mazozolu iniciatīvas. Pie skolas tiks pilnveidots hokeja laukums, kurā plānots ieklāt speciālu plēves segumu, kas ziemā atvieglos ledus sagatavošanu, kā arī tiks iegādātas slidas un slēpes skolēniem un jauniešiem. Otrs projekts, «Mazozolu stāstu pētnieki», veltīts pagasta vēstures saglabāšanai. Tā ietvaros paredzēts izveidot trīs vides objektus – ozolus, kuros būs apskatāmas fotogrāfijas un stāsti par dažādiem Mazozolu vēstures posmiem. Taps arī no finiera veidota Mazozolu karte, kurā tiks atzīmētas gan šobrīd apdzīvotās, gan jau zudušās vēsturiskās mājvietas. Klinta Ieleja aicināja iedzīvotājus iesaistīties šīs iniciatīvas īstenošanā – pārskatīt ģimenes albumus, meklēt senas fotogrāfijas un dalīties atmiņu stāstos, lai kopīgi saglabātu Mazozolu vēsturi nākamajām paaudzēm. Šos projektus plānots atklāt 17. novembrī valsts svētku pasākuma laikā.

Lielākā problēma – atrast problēmu

Klinta Ieleja atzīst, ka Mazozolos sadarbība starp pagasta pārvaldi, iestādēm un iedzīvotājiem vienmēr bijusi cieša un atklāta, tāpēc par Iedzīvotāju padomes darbu ar smaidu un humoru saka: «Mūsu lielākā problēma ir atrast problēmu.» Tādēļ Iedzīvotāju padomes darbs Mazozolos esot vairāk saistīts ar kopienas stiprināšanu un ideju īstenošanu, nevis konfliktu risināšanu.

Padomes darbības laikā kopīgi ar iedzīvotājiem apspriesti jautājumi par kultūras dzīvi, skolas nākotni, projektiem un iniciatīvām, ko īstenot. Kopīgi radušās idejas par dažādām vērtīgām iniciatīvām. Tā, piemēram, Mazozolos ieviestas gleznošanas nodarbības, radusies doma par «Mazozolu stāstu pētniekiem» un citām aktivitātēm.

Runājot par motivāciju darboties padomē, Klinta Ieleja atzīst, ka Mazozoli ir viņas ģimenes mājas un viņai rūp, kādā vidē aug viņas bērni, turklāt Mazozoliem bieži nākas cīnīties ar novada nomales statusu. «Skatoties no Ogres puses, mēs esam novada nomale. Taču, braucot novadā no Ērgļu puses, Mazozoli ir pirmā vieta, ko cilvēki ierauga – mēs esam Ogres novada seja. Tāpēc man vienmēr gribas jautāt: kādu mēs vēlamies redzēt šo seju? Vai vietu, kur cilvēki tikai pārnakšņo, vai dzīvu kopienu ar skolu, kultūras dzīvi, pasākumiem un cilvēkiem, kuri šeit grib dzīvot? Tieši tāpēc ir svarīgi pašiem iesaistīties un darīt. Ja mēs paši nerūpēsimies par savu pagastu, neviens cits to mūsu vietā neizdarīs,» uzsver Klinta. Šī pārliecība arī ir galvenais iemesls, kāpēc viņa savu brīvo laiku un enerģiju velta sabiedriskajam darbam – lai Mazozoli būtu nevis attāla novada nomale, bet dzīva, attīstīties spējīga kopiena, kur cilvēki grib dzīvot, strādāt un audzināt bērnus.