Kancersili vai Muižkalni
Tas bija jautājums par Tīnūžu pagasta ciema Kancersili nosaukuma maiņu. Šķietami mazsvarīgs, jo īpaši tāpēc, ka runa ir par būvējamu, nevis blīvi apdzīvotu ciemu, kur nosaukuma maiņa iedzīvotājiem varētu radīt praktiskas neērtības.
Ciems izveidots 2005. gadā. Šā gada aprīlī pašvaldība saņēma iesniegumu ar ierosinājumu mainīt ciema nosaukumu uz Muižkalniem. Deputātus sēdē informēja, ka SIA «Stila aģentūra», kuras īpašumā ir lielākā daļa nekustamo īpašumu šajā teritorijā, norādījusi – pašreizējais nosaukums potenciālajiem iedzīvotājiem un investoriem rada nevēlamas asociācijas. Fonētiskā līdzība ar latīņu cilmes vārdu cancer radot neizpratni par nosaukuma izcelsmi un neveicinot pozitīvu teritorijas uztveri. To vairākkārt pauduši zemesgabalu potenciālie pircēji – teju katrs otrais vaicājot, kāpēc izvēlēts tieši šāds nosaukums.
Mēs gan nerunāsim aplinkus, kā tas tika darīts domes sēdē, kur baidījās piesaukt vārdu «vēzis», un pateiksim tieši – angļu valodā cancer ir vēzis. Ja gribētu atsaukties uz latīņu valodu, tad precīzāk būtu carcinoma; grieķu valodā – karkinos. Savukārt Muižkalni skan latviskāk, ir vieglāk saprotams un skaidri izrunājams.
Tie, kuri bija pret nosaukuma maiņu, norādīja, ka Tīnūžu iedzīvotāju padome šādu ieceri neatbalsta, jo nosaukums ir daļa gan no novada, gan Latvijas vēstures. Savukārt atbalstītāji uzsvēra, ka Kancersili kā ciems izveidoti tikai 2005. gadā, sadalot īpašumu «Lielkancersili» lauku teritorijā, līdz ar to vietvārda maiņa neradītu būtisku ietekmi uz kultūrvēsturisko mantojumu. Nosaukums ir salīdzinoši jauns. Valsts valodas centrs vietvārda maiņu vērtējis pozitīvi, un 98% zemesgabalu īpašnieku piekrīt Muižkalnu nosaukumam. Turklāt attīstītājs jau tirgo zemesgabalus ar jauno nosaukumu, kaut arī tas vēl nav oficiāli apstiprināts.
Uldis Skudra iebilda, ka aptauju veicis pats attīstītājs un deputātiem nav iespējas pārliecināties par iedzīvotāju patieso nostāju. Tikmēr iedzīvotāju padome pārstāv vietējo sabiedrību, un, ja tā neatbalsta nosaukumu «Muižkalni», tad tas ir vērā ņemams signāls. Viņam piebalsoja arī opozīcijas kolēģe Santa Ločmele. Skudra retoriski jautāja, vai tādā veidā netiks atvērta Pandoras lāde nosaukumu maiņai, jo arī Ogres nosaukums varot raisīt negatīvas asociācijas (angļu valodā ogre – milzis, briesmonis, cilvēkēdājs). «Ogres nosaukumu jau mēs nemainīsim, ja tas tulkojas ne tā,» U. Skudra teica. Kārlis Avotiņš iesaistījās ar savu sakāmo: Latvijā ir daudz savdabīgu vietvārdu, piemēram, Lielie Muļķi, Mazie Muļķi, vai tāpēc jāmaina visi nosaukumi.
Savukārt Egils Helmanis uzsvēra pragmatisku pieeju – jādomā par to, ko novads iegūst. Nosaukumam neesot būtiskas vēsturiskas vērtības, tātad arī zaudējumu nebūs. Ja nosaukums traucē pārdot zemesgabalus, tas jāmaina, un uzņēmēji ir jāatbalsta. Runa esot par 10 ģimenēm, kuras vēlas šeit būvēt savas mājas. «Mēs nepagriezīsim muguru desmit jaunām ģimenēm. Esam pateicīgi uzņēmējam, ka attīsta šeit teritoriju,» viņš teica. Viņa viedokli atbalstīja arī Gints Sīviņš: svarīgākais, lai ciemā dzīvo cilvēki, nevis par katru cenu turēties pie vecā nosaukuma, ja tas kavē attīstību. Vajadzīgas jaunas ģimenes, sakopta vide un dzīvs ciems, nevis tukša teritorija.
K. Avotiņš precizēja, vai nosaukuma maiņa attieksies tikai uz jaunattīstāmo ciema daļu vai arī skars esošās mājas. Atbilde bija skaidra – esošās mājas tas neskar.
U. Skudra vēl kādu brīdi uzstāja uz nepieciešamību noskaidrot attīstītāja komunikāciju ar iedzīvotāju padomi, jo viņu mulsina padomes negatīvā nostāja. Arī S. Ločmele pauda nožēlu, ka tiek sagrozīta iedzīvotāju padomes loma un mērķi, izvēršot plašākas pārdomas par tās funkcijām.
E. Helmanis atbildēja asi: «Nav attīstītājam jāskrien pie iedzīvotāju padomes.» Jo tas jau ir vērsies pie lēmumu pieņēmēja – domes. «Mēs esam atgriezušies padomju laikos, kad visa vara pieder padomēm. Tie laiki ir beigušies, kā ļauns murgs ir aizgājis. Cienām uzņēmējus, cienām ģimenes, kuras nāk te dzīvot,» viņš atbildēja.
Sēdes vadītājs Andris Krauja diskusijai pielika punktu: «Kolēģi, mēs atkal esam aizgājuši ne tajā virzienā.»
Vēl mazliet par Kancersiliem
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vietvārdu datubāzē Kancersili minēti kā būvējamais ciems Ogres novada Tīnūžu pagasta rietumdaļā, uz dienvidiem no autoceļa P5, aptuveni četrus kilometrus no Tīnūžiem, deviņus no Ogres un 33 kilometrus no Rīgas.
Kancersila nosaukums gan nav tik jauns, kā varētu šķist. Tas presē pieminēts jau 20. gadsimta 20. un 30. gados. Piemēram, «Latvijas Vēstnesī» 1924. gadā publicēts sludinājums par nekustamā īpašuma pārdošanu, kur minēts Ikšķiles pagasta Kancersila zemesgabals – apmēram 38,82 pūrvietas. Arī 1929. un 1931. gadā, rakstot par pilsētu zemju apmaiņu pret valsts fonda zemi, parādās šis pats vietvārds: «Nolemts Centrālās Zemes Ierīcības Komitejas plenārsēdē 1930. g. 19. martā (prot. Nr. 1662, p. 2), pieņemt apmaiņai pret valsts fonda zemi sekošās Rīgas pilsētai piederošās zemes, saskaņā ar zemes piešķiršanas komisijas atzinumu: Ikšķiles pag. Ikšķiles muižā, Kancersila zemes gab. Nr. 55-a.»
Administratīvi Kancersili kā ciems pastāv vien kopš 2005. gada, taču pats nosaukums apritē bijis jau daudz senāk.
Reorganizē pašvaldības uzņēmumus
Domes sēdē deputāti tika iepazīstināti ar starpziņojumu par iecerēto kapitālsabiedrību reorganizāciju. Ziņojumā uzsvērts, ka pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas pašvaldības funkcijas tiek nodrošinātas caur vairākām kapitālsabiedrībām, kā rezultātā veidojusies funkciju pārklāšanās un sadrumstalotība. Līdz ar to par vienu no galvenajiem mērķiem izvirzīta skaidra un funkcionāli nodalīta pārvaldības modeļa izveide, kur līdzīgas funkcijas tiktu koncentrētas specializētās struktūrās.
Plānots, ka reorganizācijas rezultātā uzlabosies procesu administrēšanas efektivitāte, tostarp tiks veicināta straujāka e-pakalpojumu attīstība, nodrošināta drošāka un kvalitatīvāka kritisko pakalpojumu sniegšana, kā arī panākta efektīvāka publisko iepirkumu organizēšana un plašākas finansējuma piesaistes iespējas. Kā viens no būtiskākajiem ieguvumiem minēta arī skaidrāka atbildības sadale un pārvaldība.
Ieviestajā modelī visa novada siltumenerģijas ražošana, pārvade, sadale un tirdzniecība tiktu nodota SIA «MS siltums», savukārt ūdenssaimniecības pakalpojumi visā novadā tiktu koncentrēti SIA «Ķeguma stars». Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana tiktu uzticēta SIA «Ogres Namsaimnieks». Tikmēr teritoriju labiekārtošanas un sanitārās tīrības nodrošināšana, pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā fonda apsaimniekošana, kā arī citas deleģētās funkcijas tiktu organizētas pašvaldības institūcijās, galvenokārt pašvaldības aģentūrās.
Tiek uzsvērts, ka šobrīd piedāvājums nav uzskatāms par galīgu risinājumu, bet gan par starpposma ziņojumu. Tāpat arī nav teikts, ka kapitālsabiedrību nosaukumi saglabāsies tādi paši, kā minēts iepriekš. Kā norādīja A. Krauja, «vēl nekas nav akmenī kalts», un šis dokuments kalpo kā pamats turpmākajām diskusijām. Lēmumprojekts par reorganizācijas uzsākšanu plānots augustā, savukārt pats process tiks īstenots pakāpeniski, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, kas nepieļauj visu izmaiņu īstenošanu vienlaikus.
Pirmajā posmā paredzēts īstenot astoņas reorganizācijas, soli pa solim virzoties tālāk. Kā akcentēja G. Sīviņš, jaunu kapitālsabiedrību izveide pašvaldībai nebūtu lietderīga, tādēļ plānots funkcijas pārdalīt esošajām struktūrām un vēlāk atsevišķi risināt to pārvaldības pilnveidi. Tādējādi tiek saglabāta racionāla pieeja resursu izmantošanai un izvairīšanās no liekas administratīvās slodzes.
Raksturojot situāciju, A. Krauja norādīja, ka «kuģis ir sakustējies, process ir sācies». Literatūru zinošajiem tas ar vieglu smaidu atsauca atmiņā romānu «12 krēsli» ar leģendāro frāzi «ledus ir sakustējies, piesēdētāju kungi» (Ļod tronulsja, gospoda prisjažnije zasidateļi), šoreiz gan kalpojot kā apliecinājums tam, ka pārmaiņas notiks.
Paredzēts, ka, ievērojot nepieciešamo laika rezervi, reorganizācija varētu noslēgties nākamā gada pavasarī.
