Sestdiena, 20.07.2024 22:56
Ramona, Ritma
Ceturtdiena, 13. jūnijs, 2024 15:45

Ne visi atgriezās...

Līga Lūse
Ne visi atgriezās...
Foto: Ogres Vēstures un mākslas muzejs. Izsūtīšana no Ogres dzelceļa stacijas 1941.gada 14.jūnijā.
Ceturtdiena, 13. jūnijs, 2024 15:45

Ne visi atgriezās...

Līga Lūse

Rīt, 14. jūnijā plkst. 15.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde “Sibīrijas liecības”, kura veidota sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Latvijas Nacionālo arhīvu. Tāpat tajā būs vērojamas liecības no privātkolekcijām.
Izstādes centrālā tēma būs liecības par Ogres novada un Latvijas iedzīvotāju likteņiem.

Izstāde vēsta par komunistiskā okupācijas režīma noziegumiem pret Ogres novada, kā arī Latvijas iedzīvotājiem. Šī būs muzeja pirmā izstāde par novadnieku likteņiem ieslodzījuma un nometinājuma vietās no 1941. gada 14. jūnija līdz 1950.–to gadu beigām. Kopumā sniegta informācija par 53 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa bija vai ir Ogres novada iedzīvotāji.

OgreNet sazinājās ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītājas vietnieku zinātniskajā darbā, vienu no izstādes autoriem Ritvaru Jansonu, kurš norāda, ka ideja veidot izstādi radusies, kad muzeja krājumam tika piedāvāti dokumenti un priekšmeti par represēto Meļņikovu dzimtu (no Krapes pagasta). Tajos bija atrodamas liecības par dzimtai nodarītajiem komunistiskā okupācijas režīma noziegumiem.

R. Jansons min: “Izstādē eksponēti arī jaunā un talantīgā mākslinieka Laimoņa Jungas zīmējumi no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma un ģimenes kolekcijas. Tie darināti ieslodzījumā Karēlijā un nometinājumā Intā laikā no 1947. līdz 1959. gadam.”

Meļņikovi, Stauti, Silgaiļi un citi ogrēnieši

Muzeja pārstāvis par izstādes saturu stāsta: “Izstādē rodams stāstījums par Meļnikovu dzimtas likteni. Šī dzimta nāk no Ogres novada Krapes pagasta. 1941.gadā tika deportēta māte un divas no četrām meitām. Tēvs tika arestēts 1945.gadā un ieslodzīts Sibīrijas nometnē. Ģimene atgriezās Latvijā.

Tāpat apmeklētāji varēs iepazīties ar Ogresgala pagasta “Daugavas Svēdros” dzīvojušās Strautu ģimenes vēstulēm. Pēteris Bernhards Strauts un viņa sieva Milda Auguste Dorota 1942. un 1943. gadā rakstīja viens otram vēstules uz ieslodzījuma vietu Vjatlagā jeb Vjatkas labošanas darbu nometni un nometinājumu Krasnojarskas novadā. Strautu ģimene bija viena no retajām, kurai izdevās izdzīvot pilnībā, ieskaitot bērnus.

Diemžēl izstāde vēsta arī par daudz traģiskākiem gadījumiem: Silgaiļu ģimenē, kuru 1941. gada 14. jūnijā deportēja no Tomes pagasta “Kraukļiem”, izdzīvoja tikai meita Ilga, kura atgriezās Latvijā 1946. gadā. Viņas tēvs, māte un jaunākais brālis Sibīrijā mira.”

mceu_31007738721718282580758.jpg

Anlīzes Kaļķes bēres Omskas apgabala Russkaja Poļanas rajonā 1951. gada novembrī.

Anlīzi Kaļķi (1871–1951) kopā ar ģimeni deportēja no Liepājas apriņķa Vaiņodes pagasta “Sila Saukantiem” 1949. gada 25. martā. Viņa mira nometinājumā 1951. gada 9. novembrī.
Pirmajā rindās no labās: 1) Aina Kaļķe (1940); 2) Ivars Kaļķis (1942) 3) Guntis Deksnis (1943); 4) Arnis Kaļķis (1946); 5) Egils Deksnis (1942–2008); 6) Tālivaldis Deksnis (1946–2018). Aiz pajūga kreisajā pusē stāv Eduards Kaļķis (1892–?).
Kaļķu ģimeni atbrīvoja no nometinājuma 1956. gada 12. aprīlī.
Dekšņu ģimeni 1949. gada 25. martā deportēja no Liepājas apriņķa Asītes
pagasta “Gobzemjiem”. Vecmāmiņa Jūle Deksne (1870–1949) mira 1949. gada 24.
jūlijā. Pārējos ģimenes locekļus atbrīvoja 1956. gada 3. augustā.

No Ogres tika deportēti 153 cilvēki

Komunistiskā režīma represijas Latvijā sākās uzreiz pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās okupācijas. Laikā no 1940. gada 18. jūnija līdz 1941. gada jūnija beigām kopumā tika apcietināti vismaz 3737 cilvēki. Līdzšinējās izpētes rezultātā noskaidrots, ka vismaz 17 no viņiem bija Ogres novada iedzīvotāji, tā atzīst viena no izstādes autorēm Inese Dreimane.

Viņa atgādina, ka 1941. gada 14. jūnijā notika masveida iedzīvotāju deportēšana. Tās mērķis bija iznīcināt Latvijas intelektuālo, ekonomisko un militāro eliti, kā arī novērst pretošanās kustības izveidošanos. Deportācijas norisi plānoja, kā arī dokumentāciju un cilvēku sarakstus sagatavoja čekisti – Latvijas PSR NKGB (drošības komisariāta) darbinieki. Kopumā no Latvijas aizveda 15 443 cilvēkus. 5263 no deportētajiem ieslodzīja nometnēs, no tiem 700 cilvēkiem piesprieda un izpildīja nāves sodu, bet 3453 mira no bada un slimībām. Arestēto ģimenes locekļus nometināja Krievijas Sibīrijas daļā – Krasnojarskas novadā, Novosibirskas apgabalā, kā arī Kazahstānas ziemeļos. Īpaši pirmajos nometinājuma gados mirstība bija augsta. Nometinājumā mira 1940 civēki. No Ogres novada 1941. gada 14. jūnijā deportēja 153 cilvēkus, no kuriem 67 gāja bojā.

Kara darbības laikā – no 1941. gada 27. jūnija līdz 4. jūlijam – Rīgas Centrālcietumā, Liepājas un Rēzeknes milicijā, pie Valkas čekas ēkas, Valmieras cietumā, Greizajā kalnā pie Ludzas un Krustpils aerodromā bez tiesas tika nošauti vismaz 187 cilvēki. Rīgas Centrālcietumā nogalināto vidū bija ogrēnieši Augusts Jakobsons (?–1941), Augusts Rozenbergs (1903–1941) un Kārlis Rūtenbergs (1904–1941). Viņi bija Ķeguma elektrostacijas strādnieki un tika apcietināti laikā no 22. līdz 25. jūnijam. Savukārt 24. jūnijā Sarkanās armijas karavīri Ogres stacijā no vilciena izsēdināja Pēteri Zelkānu–Kūkseliņu (1896–1941), kurš brauca no Rīgas. Viņu apsūdzēja par mēģinājumu karavīram nozagt pistoli, lai gan tam nebija reālu pierādījumu. P. Zelkāns–Kūkseliņš tika nošauts stacijā, uz perona, par tā laika notikumiem stāsta I. Dreimane.

No receptēm līdz lopu vagonam

Izstādē būs apskatāma dokumentu kastīte, fotoattēli, vēstules, receptes, dokumenti, diensgrāmata, piezīmes un citi priekšmeti un liecības par traģisko posmu Latvijas vēsturē.

Tāpat “Sibīrijas liecībās” varēs iepazīties ar Augusta Meijera liecību dienasgrāmatu saturu par ieslodzījuma periodu, kā arī Vilmas Lazdiņas piezīmēm par dzīvi izsūtījumā, piemin R. Jansons.

Izstādei īpaši tika izgatavots lopu vagons, - līdzīgs tādiem, kuros tika izsūtīti cilvēki. Vagons būs ar īpašu digitālu telpu, kurā būs attēlots izsūtīšanas traģisms. Šī mākslas darba tapšanā piedalījās arī Ogres teātra aktieri. Pēc izstādes “Sibīrijas liecības” noslēguma tas tiks novietots muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Brīvības ceļš”. Muzeja pārstāvis skaidro, ka tas tiks darīts, lai jaunā paaudze apjaustu nozieguma šausmas un nepieļautu, ka Latvijā kaut kas tāds atkārtotos.

Bez pieminētā vilciena izstādē būs redzama arī animācija par to, kā mierīgo dzīvi sadragāja okupācijas režīms. Tajā tiks atdzīvināta unikālā fotogrāfija, kurā ir attēlots, kā 1941.gada 14.jūnijā pie tagadējās Ogres Mākslas skolas uz sliedēm piebrauc ešelons un vagonos tiek sadzīti cilvēki.

Tāpat izstādes apmeklētāji varēs uzklausīt Ogres represēto kluba vadītāju Ivaru Kaļķi, kurš muzeja krājumam ir nodevis foto- Anlīzes Kaļķes bēres Omskas apgabala Russkaja Poļanas rajonā 1951. gada novembrī, kā arī Ivara Kaļķa un Ogres represēto kluba ansambļa izpildījumā skanēs Sibīrijas laika dziesmas.

“Vēlamies panākt, lai skatītājs izstādē spētu uztvert notikumu traģiku, vienlaikus saprotot, ka necilvēcīgajos apstākļos, saglabājot spēcīgu garu un gribasspēku, iespējams izdzīvot un spītēt necilvēcībai. Izstāde akcentē spēku, ar kuru Latvijas iedzīvotāji spēja pārciest ieslodzījuma un nometinājuma šausmas, stāsta par pretošanās garu, kas palīdzēja izdzīvot necilvēcīgos apstākļus un atgriezties dzimtenē,” piebilst vēsturnieks, “izstāde ir svarīga, īpaši šī brīža starptautiskajā situācijā, kad PSRS juridiskā mantiniece Krievija noziegumus nav nosodījusi un tos atkārto Ukrainā.”

Izstāde “Sibīrijas liecības” būs apskatāma līdz 29. septembrim.

mceu_43464186611718282561996.jpg