Jaunais veloceliņš – joprojām būvlaukums

Velobraucēji noteikti jau ir pamanījuši, ka lielākā daļa no topošā veloceliņa, kas savienos Ciemupi ar Lielvārdi, teju pabeigta un daudzviet jau ir braucama. Līdz ar to sociālajos tīklos vairākkārt izskanējusi iedzīvotāju neapmierinātība ar kādu konkrētu veloceliņa posmu starp Lielvārdi un Ķegumu. Pie tā izveidojusies pamatīga peļķe.

Kā norāda Ogres novada pašvaldības projektu vadītājs Pēteris Preiss, šī problēma ir saistīta ar šīs vasaras neierasti mitrajiem laikapstākļiem. Zeme ir pārmitra, un biežās lietavas radījušas problēmas ar ūdens atvadi. Lai labotu situāciju, piesaistīti «Latvijas Valsts ceļi», kam lūgts palīdzēt ar sāngrāvju tīrīšanu, lai novērstu ūdens ieplūšanu no otras ceļa puses. Objektam piesaistīti arī meliorācijas speciālisti, kuri kopā ar pašvaldību meklē piemērotākos risinājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu.

Lai gan objekts vēl nav nodots ekspluatācijā, darbi strauji tuvojas noslēgumam. Veloceliņu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2. septembrim, un līdz tam minētās problēmas plānots novērst. Arī kādā citā posmā, kur veloceliņš šķērso purvainu teritoriju, nācies saskarties ar līdzīgu problēmu, taču ceļš tika pacelts augstāk un veiksmīgi ieklāts asfalts. Šobrīd asfalta segums jau ir izbūvēts gandrīz visā posmā, tomēr jāatceras, ka šobrīd tas vēl joprojām ir būvlaukums – tas nozīmē, ka pārvietošanās pa to ir katra paša atbildība.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------Jūlija beigās Ogres novadā reģistrēti 7 jaundzimušie, savukārt mūžībā devušies 10 novadnieki

No 24. līdz 30. jūlijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 7 jaundzimušie, savukārt mūžībā devušies 10 novadnieki.

No 24. līdz 30. jūlijam Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti: 

Naomi, Patriks, Alberts, Einārs, Lukass, Aurēlija, Letīcija.

No 24. līdz 30. jūlijam mūžībā devušies:

Ikšķilē

Ēriks Draška (1953)

Ķegumā

Beate Adamenko (1945)

Lauberes pagastā

Sanita Pozņekova (1981)

Ogrē

Egons Krastiņš (1949)

Vija Leja (1944)

Evija Miezere (1973)

Dzintra Oltiņa (1943)

Ogresgalā

Lilija Jeļena Horuženko (1942)

Suntažu pagastā

Jurijs Ivanovs (1960)

Alberts Upenieks (1960)

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Baltijas danči piektdienas vakaros Ogrē: Gribējām būt tuvāk cilvēkiem

Piektdienās Ogres Neatkarības laukumā atdzīvojas danči – atklāts un brīvi pieejams publisks pasākums, kurā ikviens aicināts pievienoties Ogres Danču kluba vadītiem vasaras danču vakariem. Ikvienam ogrēnietim ir iespēja kopā ar Danču kluba patstāvīgajiem dejotājiem izdejot Baltijas reģiona tautu deju soļus. Ainars Sviķis, Ogres Danču kluba vadītājs, aizrautīgi stāsta par idejas rašanos un attīstību: „Mūsu reğiona etnogrāfiskie danči piektdienas vakaros Ogres Neatkarības laukumā - gribam būt daļa no mūsu pilsētas un cilvēkiem, daļa no tautas un tradīcijas, ko tā nes cauri gadu simtiem ar mūziku, dziesmu un deju! Lai cilvēki ikdienas rūpēs un steigā neaizmirst ko tik svarīgu, kā elpot un dzīvot," stāsta Ainars.

Pasākums noris piektdienās (nākamais deju vakars - 8. augustā) no pulksten 19.00, ir atklāts un bez maksas, veltīts tautiskajām vērtībām un cilvēku kopā sanākšanai. „Protams, tas viss ir bez maksas – īsteni tautisks pasākums jebkuram, kurš vēlas pievienoties dancotājiem vai vienkārši pabaudīt atmosfēru,” Ainars skaidro, neslēpjot, ka bijusi ļoti liela vēlme būt tuvāk cilvēkiem - gan ogrēniešiem, gan ciemiņiem un danču entuziastiem. "Mēs gribējām būt pie cilvēkiem, kuri vienkārši pastaigājas savā nodabā vai iet svarīgās dienas gaitā - lai kaut vai uz mirkli varētu apstāties un sajust saikni starp dejas noskaņu un ar to pilsētvidi, kurā tie dzīvo vai arī pašiem  ievirpuļot kādā dejā? Tā ir mūsu iniciatīva, kura beidzot ir realizējusies. "

Deju kluba dejotāju sastāvā ir arī pašu mūziķi – šobrīd regulāri spēlē četri akordeoni, divas mandolīnas. „Vēl nevienas vijoles gan nav, bet to mēs ļoti vēlētos,” viņš piebilst ar smaidu. Danču vakari ir vieta, kur aug ne tikai deju prasmes, bet arī muzicēšanas meistarība: „Šiem deju vakariem mūsu muzikanti ‘pieslīpējās’ jau no pagājušās vasaras. Tagad repertuāra līmenis ir audzis – amatieru līmenim, manuprāt, jau ir labi.”

Danču klubs apvieno gan pieredzējušus dejotājus, gan jaunpienācējus – to vidū arī cilvēkus, kuri tikai nesen sākuši apgūt dejas. „Tik ātri apgūt visu deju repertuāru nemaz nav tik viegli,” atzīst Ainars. „Esam ap 20 dažāda vecuma dejotāji, protams, īpaši aicinām pievienoties gados jaunākus dejotājus.”

Deju vakaros var piedalīties gan individuāli, gan ar pāri. Ainārs rūpējas par to, lai katrā dejā būtu nepieciešamais dalībnieku skaits – ja trūkst kāds dejotājs, muzikanti uz mirkli pievienojas dejotājiem.

Runājot par pašu repertuāru, Ainars paskaidro: „Tīri latviskās dejas varētu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Lielākā daļa, ko tautā uzskata par latviešu tautas deju, ir patapinātas.” Danču klubs izceļ un popularizē Baltijas reģiona – latviešu, lietuviešu un igauņu – tautu dejas, ar īpašu cieņu pret to vēsturisko kopību. „Vēsturiski Baltijas reģions ir viens,” viņš uzsver.

Šovasar danču vakari turpināsies arī augustā – 8. un 15. datumā. Pulcēšanās notiks jau ap pulksten 19.00 un kā smejas paši organizētāji – gatavi dejot līdz pēdējam dejotājam.