Politiskās aktivitātes pieaugums publiskajā telpā jau ir manāms, taču, kā uzsver prezidents, viņš partiju vēlēšanu kampaņās vēlas redzēt konkrētas, uz attīstību vērstas idejas, nevis tikai kritiku un uzsaukumus – kaut ko aizliegsim, neļausim, pārdalīsim, sadalīsim, bet, kā nopelnīsim, – ne. Esot prognozējams, ka nākamā Saeima būs fragmentēta, partijas nāks ar daudzām savstarpēji izslēdzošām iniciatīvām, un var tikai cerēt uz lietišķāku darbu nekā esošajā parlamentā. Pēdējo triju mēnešu laikā Saeimai atpakaļ dažādu iemeslu dēļ pārskatīšanai nodoti pieci likumi. Ne tikai tāpēc, ka nekvalitatīvi, taču tas esot daudz. Prezidenta ieskatā vēlēšanu gadā un programmās partiju dienaskārtībā vajadzētu būt tādām jomām kā demogrāfija, tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, izglītība un zinātne, enerģētika. Arī drošība un ārpolitiskā kursa saglabāšana, jo “draugu nevar būt par daudz”. To prezidents uzsvēra vairākkārt, jo šobrīd daļai partiju šķiet, ka jābiedrojas tikai ar partneriem Eiropā, daļai, ka Amerikā, taču – draugu nevar būt par daudz. Kas attiecas uz pašu spējām, jau tagad aizsardzībā ieguldām 4,91% no IKP, un šāds apjoms turpmākajos gados saglabāsies vai pieaugs. Tas, protams, ir daudz, taču iekšējā un ārējā drošība ir prioritāte. Attiecībā uz pelnīšanu un attīstību jāpatur prātā, ka sākas darbs pie Eiropas Savienības budžeta 2028.–2035. gadam, un jautājums, kā šo naudu tērēsim. Ja saņemsim naudu austrumu pierobežas reģiona attīstībai, kur to izlietosim. Pašvaldības tradicionāli pieprasa ieguldījumus ceļu tīklā, bet primāri esot jāattīsta uzņēmējdarbība.
Agresorvalsts un kara tuvums gan ir grūti pārdodams kā investīcijām pievilcīga vide, un te prezidents Rinkēvičs met akmeni daudzo aizsardzības jomas ekspertu dārziņā. Viņi par daudz runājot par kara tuvumu un izplata tādu pesimismu, ka teju vai tuvākā kapsēta jāiet meklēt. Tā arī pateica. Tāpēc pret prognozēm un prognozēšanu būtu vēlams izturēties ar lielāku piesardzību.
Tomēr agresorvalsts krievija kaimiņos ir objektīva realitāte. Un prezidents arī pats nekādas optimistiskas prognozes nestāstīja un drīzas kara beigas nesolīja: “Pēc Minhenes un Davosas sanāksmēm būtu jānotiek brīnumam, lai mēs redzētu progresu. No krievijas puses nav saskatāma vēlme pat par centimetru piekāpties.” Šādā kontekstā Latvijas interesēs ir NATO stiprināšana un turpmāka spiediena izdarīšana uz krieviju un Baltkrieviju. Izmantojot iespēju uzdot jautājumus, “Ogres Vēstis Visiem” vaicāja, kādēļ tādā gadījumā Latvija joprojām saglabā saites ar krieviju. Kāpēc tirgojas, un kāpēc autobusi kursē turp atpakaļ, it kā nekas nebūtu noticis. Šie pasažieri, atgriežoties no Kremļa vai kur nu viņi tur sabijuši, indē sabiedrību, izplata Kremļa naratīvus, vāc informāciju.
Šis jautājums prezidentu acīm redzami saērcināja. Rādīt priekšzīmi un bez Igaunijas un Lietuvas aiztaisīt robežu mēs nevaram, jo tad “Lācītis Ķepainītis” un citi Kremļa saldumi ienāks Eiropā pa apkārtceļiem. Savukārt Lietuva tranzītu apturēt fiziski nevar, jo tai jānodrošina krievijas piekļuve tās Kaļiņingradas eksklāvam. Dubultās sankcijas, kas ierobežotu sankcionētu krievijas preču pārpakošanu caur trešajām valstīm, nav uzliktas. Tāpēc mums notiek aktīva tirdzniecība, piemēram, ar Kazahstānu. Telefoni un kokmateriāli uz turieni iet rūkdami. Sankcijas pārtikai Eiropas Savienība nav uzlikusi, un no prezidenta teiktā izriet, ka tas tā arī paliks, jo “Eiropas Savienībā tas esot nediskutējams jautājums”. Ar autobusiem kaut ko varbūt varētu darīt, bet – tas politiķiem jāsagrib. Izskatās gan, ka negrib, un arī par to pašu tirgošanos ar agresoru prezidents Rinkēvičs medijus aicina kaunināt konkrētos uzņēmumus, nevis valdību un Saeimu. Te gan jāatgādina, ka šo uzņēmumu saraksts nav publiskots.
Vēl viens temats, kas tikšanās laikā tika pārrunāts, bija pašvaldību mēru un vicemēru pielaides valsts noslēpumam. Prezidentu izbrīnot dažādās publiskās interpretācijas, jo vienīgais mērķis viņa virzītajā likumdošanas iniciatīvā bija nepieciešamība pārliecināties par katras personas spēju saglabāt valsts noslēpumu. Tāpēc kāds saņem pielaidi uz pieciem gadiem, kāds uz gadu, kāds nesaņem vispār un kāds to vienkārši nepieprasa. Iemesli var būt dažādi – atkarības problēmas, nevēlami kontakti, dažādi pārkāpumi, arī lojalitātes problēmas. Bet apgalvojumam, ka “valdošā kliķe šādi izrēķinās ar oponentiem” prezidenta ieskatā neesot pamata. Pielaides atteikumu turklāt ir iespējams pārsūdzēt. Vienīgais aspekts, par ko derot padomāt, esot iestāžu tiesības runāt par pielaides neizsniegšanas iemesliem. Citādi personai ir zināms, kādēļ pielaide viņai nav piešķirta, bet publiski ne visi aspekti tiek izstāstīti.
Saeimas priekšvēlēšanu kampaņās prezidents Rinkēvičs nekādi iesaistīties negrasās. Par konkrētu politiķu un partiju priekšvēlēšanu aktivitātēm neizteiksies. Saistībā ar vēlēšanām viņa lielākās galvassāpes sāksies no 4. oktobra. Prezidentam būs jāizvirza Ministru prezidenta kandidāts.
