Sadursmes rezultātā jaunietis guva fiziskas un emocionālas traumas – smadzeņu satricinājumu un gūžas sasitumu, kā arī spēcīgu psiholoģisko traumu, kuras dēļ viņš joprojām baidās šķērsot konkrēto ceļa posmu.

Papildus veselības problēmām avārijā tika sabojātas arī pusaudža personīgās mantas – saplēsts apģērbs un brilles.

Gunta vērsās pie vainīgā šofera apdrošinātāja – uzņēmuma "Compensa" –, lai piedzītu zaudējumus. Tomēr māti nepatīkami pārsteidza kompānijas pieprasījums: lai saņemtu kompensāciju, viņai jāiesniedz papildu pierādījumi un materiāli, kas apliecinātu, tieši kādas drēbes dēlam bijušas mugurā negadījuma brīdī. Cietušā mātei šādu pierādījumu šobrīd nav.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis, raidījumam skaidro, ka kaut kā to tomēr vajadzētu pierādīt – tā var būt pat kaut vai ārstniecības iestāde, kas pieņēmusi šo personu.  Taču arī tad, ja apdrošinātāja prasīto pierādījumu nav, bez atlīdzības cietušais nepalikšot. 

Arī Edgars Lūcis, “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāles atlīdzību daļas vadītājs, raidījumam skaidro, ka informācija par bojātajām mantām netika fiksēta, tāpēc klientei tika lūgts sniegt papildu pierādījumus, kas varētu pierādīt zaudējumus. Nepieciešami arī provizoriskie iegādes gadi. Viņš uzsver, ka atlīdzība būs, bet tā jāspēj korekti noteikti.