No politiskas vīzijas līdz finanšu realitātei
Kultūras komitejas sēdē tika skatīts priekšlikums, kas potenciāli nozīmētu vairāku miljonu eiro ieguldījumu no pašvaldības budžeta, – Ogres estrādes atsavināšana no privātīpašnieka un tās atjaunošana kultūras pasākumu norisei. Iniciatīvu 2. martā iesniedza domes opozīcijas deputāti Dace Kļaviņa un Jānis Siliņš.
D. Kļaviņa aicināja kolēģus uz plašāku diskusiju par Ogres estrādes nākotni, norādot, ka līdz šim nav skaidri pausta politiskā nostāja, vai pašvaldība ir gatava rīkoties. “Mans mērķis ir no šodienas skatu punkta, atstājot pagātnē, iespējams, viedokļus par kļūdām, raudzīties nākotnē – ko mēs kā 23 Ogres novada deputāti domājam par aizmirsto objektu, kas mums ir bijis dārgs,” viņa sacīja.
Savukārt Atvars Lakstīgala kritiski vērtēja jautājuma aktualizēšanu publiskajā telpā, norādot, ka pirms šādiem paziņojumiem sociālajos tīklos būtu bijis nepieciešams iekšējs dialogs Kultūras komitejā. “Kāpēc jūs šo jautājumu šobrīd ceļat gaisā, izmantojot sociālo tīklu platformu? Pie manis ne jūs, ne Jānis Siliņš nebijāt vērsušies, lai to izrunātu. Arī estrādes īpašnieks pēc jūsu paziņojuma ir izteicies, ka jūs kā deputāte vēlaties populistiski pievērsties šim jautājumam,” sacīja A. Lakstīgala, vienlaikus jautājot par D. Kļaviņas un J. Siliņa pārstāvētās “Jaunās Vienotības” rīcību valsts līmenī, ja reiz estrāde tiek dēvēta par valstiski nozīmīgu objektu.
D. Kļaviņa nepiekāpās, norādot, ka Ogre ir ambicioza pašvaldība, un izteicās, ka estrādes atjaunošana būtu loģisks attīstības solis. Viņa būtu gatava iestāties par estrādes attīstību valsts mērogā, vien vajadzīgs, lai deputāti atbalstītu šo ieceri.
Domes priekšsēdētāja biroja vadītājs, deputāts Egils Helmanis estrādes atsavināšanas un atjaunošanas iniciatīvu vērtēja kritiski, nosaucot to par populistisku, ņemot vērā konkrētu risinājumu trūkumu. Arī viņš uzsvēra, ka Ogres estrādes, kas ir otra lielākā valstī, attīstība būtu jāskata kā valstiska mēroga projekts, bet pašlaik pašvaldībai tā nav prioritāte. Viņš atgādināja, pašvaldībai ir arī citas prioritātes – īpaši izglītības un publiskās infrastruktūras jomā. Turklāt Ogre ir valstspilsēta – arī tāpēc valsts iesaiste ir vēlama. “Ja valstij tas ir nepieciešams un ja valsts ir gatava nākt ar līdzfinansējumu, tad mēs esam atvērti sadarbībai,” paziņoja E. Helmanis, uzsverot, ka īpašnieka minētā aptuveni 3,5 miljonu eiro cena par estrādi ir pārāk augsta, ņemot vērā arī turpmākās investīcijas. “Šī cena ir pārāk augsta. Un tas, neskatoties uz to, cik vēl nāksies ieguldīt finanšu resursu, lai estrādi atjaunotu,” viņš sacīja.
Domes priekšsēdētājs Andris Krauja papildināja, ka reālie ieguldījumi varētu būt vēl lielāki. “Ja runājam tikai par 3,5 miljoniem šobrīd, jāņem vērā, ka apkārtnes sakārtošanai kopumā būtu nepieciešami vismaz ap 10 miljonu eiro, vēl ap 250 tūkstošu eiro gadā – estrādes uzturēšanai. Un šī summa varētu augt. Gala izmaksas galu galā būs ievērojami lielākas, nekā šobrīd izklausās.” Viņš potenciālās uzturēšanas izmaksas salīdzināja ar ieguldījumiem “normāla garuma” ielā dzīvojamā rajonā.
Miljoni bez skaidra plāna
Izvērtējot sagatavoto lēmumprojektu, Kultūras komiteja secināja, ka šobrīd tas nav pietiekami pamatots ne no saimnieciskā, ne ilgtspējīgas attīstības viedokļa. Tāpat nebija sniegta skaidra atbilde uz jautājumu par sabiedrības attieksmi pret ieceri ieguldīt ievērojamus pašvaldības finanšu līdzekļus estrādes atgūšanā no pašreizējā īpašnieka – privātpersonas – un atjaunošanā. Ņemot vērā šos apsvērumus, komiteja nolēma šo D. Kļaviņas un J. Siliņa sagatavoto lēmumprojektu pagaidām nevirzīt tālāk apstiprināšanai domes sēdē.
Deputātu iesniegtais priekšlikums paredz būtisku finanšu slogu pašvaldībai. Saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošo informāciju vien Ogres estrādes atpirkšana no pašreizējā īpašnieka varētu prasīt vairāk nekā trīs miljonus eiro, savukārt tās pilnvērtīgai atjaunošanai un modernizācijai nepieciešamais finansējums varētu būt vismaz divkāršs.
Tika uzsvērts, ka līdz šim nav veikts detalizēts ekonomiskais izvērtējums par estrādes atgūšanu, nav skaidri definēti iespējamie finansējuma avoti un nav apzināts iedzīvotāju viedoklis par šādas investīcijas nepieciešamību. Tāpat trūkst analīzes par projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu un Ogres estrādes konkurētspēju Latvijas kultūras pasākumu kontekstā. Komiteja vienojās, ka jautājumu iespējams turpināt skatīt tikai pēc visaptveroša izvērtējuma sagatavošanas, iekļaujot finanšu aprēķinus, attīstības scenārijus un sabiedrības viedokļa analīzi.
Centrālā tēma – vadītājas pārcelšana uz Lauberi
Finanšu komitejas sēde sākās ar īsu aizrādījumu par to, ka Kārlis Avotiņš nebija ieslēdzis kameru, liedzot iespēju viņu identificēt attālinātās dalības laikā. Kopumā komitejas darbs noritēja mierīgā gaisotnē, bez pārmērīgi garām debatēm, izņemot pēdējo no izskatāmajiem jautājumiem, kas raisīja plašāku diskusiju, – par darbinieka pārcelšanu Ogres novada Lauberes pagasta pārvaldes vadītāja amatā. No malas varēja šķist – kas tur īpašs, tomēr D. Kļaviņai radās jautājumi. Un ne viens vien.
Kā sēdē tika skaidrots, ar 10. aprīli minētajā amatā ir izveidojusies vakance. Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis ierosināja pārcelt līdzšinējo Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvaldes vadītāju Aivu Ormani uz Lauberes pagasta pārvaldi, neizsludinot atklātu konkursu. A. Ormanes pēdējā darba diena esošajā amatā plānota 5. maijā.
D. Kļaviņa uzdeva divus jautājumus – vai par iespējamo pārcelšanu ir notikušas pārrunas ar Lauberes pagasta iedzīvotāju kopienu un kādā veidā tiks izvēlēts jaunais Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvaldes vadītājs. Atbildot tika norādīts, ka šim amatam konkurss ir izsludināts un pieteikšanās termiņš noslēdzas 7. maijā, savukārt līdz jaunā vadītāja izvēlei pārvaldes darbu nodrošinās vadītāja vietnieks.
A. Krauja izteica atbalstu Aivas Ormanes pārcelšanai, uzsverot viņas lielo pieredzi un profesionalitāti. Viņš norādīja, ka iepriekšējais Lauberes pagasta pārvaldes vadītājs ilgstoši nav varējis pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, un Lauberes pagasts ir mazāks nekā Ikšķile. Pēc viņa domām, nav pamata uzskatīt, ka A. Ormane šo amatu nevarētu sekmīgi pildīt.
A. Ormane Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvaldes vadītājas amatā strādā kopš 2022. gada marta. Darbu Ogres novada pašvaldībā viņa uzsāka 2015. gada martā, laikā, kad notika centrālās administrācijas reorganizācija. Atklāta konkursa kārtībā viņa tika iecelta Finanšu departamenta vadītājas amatā, vēlāk pildot arī darbības risku vadītājas pienākumus. A. Ormane ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomikas maģistra grādu. Profesionālajā darbā viņa guvusi plašu pieredzi dažādu finanšu projektu izstrādē un īstenošanā, piesaistot finanšu resursus gan uzņēmumiem, gan pašvaldībām.
D. Kļaviņa atkārtoti pievērsās jautājumam par atalgojumu, norādot, ka Ikšķiles un Tīnūžu pārvalde ir lielāka un arī atalgojums tur ir augstāks. Uz to tika atbildēts, ka pārcelšanas gadījumā atalgojums būs atbilstošs Lauberes pagasta pārvaldes vadītāja amatam.
Diskusijā iesaistījās arī E. Helmanis, aizstāvot iecerēto rotāciju, un Gints Sīviņš, kurš komentēja jautājumu par konsultēšanos ar iedzīvotāju padomēm. Viņš uzsvēra, ka normatīvie akti neparedz pienākumu saskaņot pārvaldes vadītāja iecelšanu ar iedzīvotāju padomēm. Vienlaikus G. Sīviņš norādīja, ka Lauberes pagasta iedzīvotāju padome ir viena no veiksmīgākajām novadā un ar to ir pārrunāts, ka pagastam nepieciešams spēcīgs pārvaldes vadītājs, kāda, viņaprāt, ir A. Ormane. Viņš aicināja ļaut iedzīvotāju padomēm nodarboties ar tām funkcijām, kas tām noteiktas, bet administrācijai – pildīt savus pienākumus.
D. Kļaviņa piekrita, ka formāli nav nepieciešams prasīt iedzīvotāju piekrišanu amatpersonas iecelšanai, tomēr uzsvēra, ka pārvalžu vadītāji ir būtisks saiknes posms starp iedzīvotājiem un domi. Viņasprāt, būtu bijis lietderīgi noskaidrot iedzīvotāju padomes viedokli, iespējams, pat veidot regulāras aptaujas par to, kā vietējās kopienas vērtē sadarbību ar pārvalžu vadītājiem. E. Helmanis diskusijā izmantoja retorisku jautājumu ar politisku zemtekstu, vaicājot, kura iedzīvotāju padome esot rosinājusi vērsties pie bijušā valsts galvenā ierēdņa Jāņa Citskovska, lai piespiestu viņu sniegt nepatiesas liecības. Tādējādi viņš netieši norādīja uz plaši rezonējušo lietu, kas šobrīd tiek iztiesāta saistībā ar bijušā Ministru prezidenta un kādreizējā “Jaunās Vienotības” līdera Krišjāņa Kariņa dārgajiem speciālajiem avioreisiem.
Pēc aptuveni stundas komitejas sēde noslēdzās.
