Pirmais strīdu objekts bija Ogres novada pašvaldības iekšējie noteikumi par metu konkursa «Dambja ielas mola jeb pussalas publiskā ārtelpa» žūrijas komisijas nolikumu un žūrijas izveidi. Projektu vadītāja Linda Neško tik tikko bija paspējusi izstāstīt jautājuma būtību, kad Mariss Martinsons jau sāka tincināt, kas tajā teritorijā īsti būs. Egils Helmanis atbildēja, ka Martinsona kungs tur varētu iekārtot kaut cirku, un atgādināja, ka šobrīd tur esot tikai pļava, kuru vajadzētu padarīt par vietu, kur cilvēki tiešām grib uzturēties. «Lai nāk arhitekti ar idejām, pēc tam tās apspriedīs ar padomēm un ar iedzīvotājiem. Jūs arī droši varat nākt ar idejām, varbūt milzīgu skudru pūzni uztaisīt, lai bērni tur var ložņāt,» drošināja E. Helmanis.
Uzreiz pēc tam Uldis Skudra iebilda, ka E. Helmanis kā komisijas priekšsēdētājs nevarot būt objektīvs, ja jau publiski izklāsta savas vīzijas par cirku un pūžņiem. Turklāt – kāpēc izvēlēta tieši šī teritorija? Varbūt ir citas, kurām attīstības plāni vajadzīgi vairāk. E. Helmanis atcirta, ka viņa darba kvalitāti apliecinot balvas, ko saņēmis Ogres novads, piemēram, par Taurupes muižas klēts atjaunošanu, savukārt Skudras kunga profesionālo kvalitāti raksturojot viņa pieredze kā uzņēmumu likvidatoram.
Tālāk izvērtās stīvēšanās arī par to, kam, tēlaini izsakoties, jābūt pirmajam – vistai vai olai. Šajā gadījumā – iedzīvotāju vēlmēm vai arhitektu vīzijām. Kārlis Avotiņš uzstāja, ka vispirms jānoskaidro sabiedrības viedoklis, bet A. Krauja iebilda, ka sākumā jābūt arhitektu idejām, tikai tad var runāt par konkrētiem risinājumiem, jo ir virkne nosacījumu, kas jāņem vērā, un arhitekti kā profesionāļi to spētu izdarīt vislabāk.
Otrs lēmumprojekts – par Ogres novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem «Metu konkursa «Ceļa pārvads no Kalna pamatskolas uz Ogres Mūzikas un mākslas skolu un Ogres Centrālo bibliotēku» žūrijas komisijas nolikums un žūrijas izveide» – izraisīja ne mazāku emociju vētru. Lai gan lēmums bija tikai par žūriju un noteikumiem, deputāti jau modelēja satiksmes shēmas, pārvadus, luksoforus, apļus un vēl visādus scenārijus, kas ar konkrēto balsojumu bija tikpat cieši saistīti kā Venēcijas tilti ar Ogres ielām. Vārdu sakot, skrēja ratiem pa priekšu. A. Krauja vairākkārt centās atgriezt kolēģus realitātē, uzsverot, ka šobrīd neviens neko nebūvē, bet tas nelīdzēja – katrs gribēja pierādīt, ka tieši viņš visvairāk rūpējas par bērnu drošību, un pārmeta cits citam nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. Strīdi par to, kurš ko ir vai nav teicis, sasniedza tādu intensitāti, ka A. Krauja izslēdza mikrofonus visiem. U. Skudram pat nācās dzirdēt, ka viņš izteicies jau sešas reizes.
Toties rāmi aizritēja balsojums par Ogres novada pašvaldības budžeta līdzekļu piešķiršanu sakrālā mantojuma celtņu saglabāšanai. Konkursā pieteikušies seši dievnami, visi atbilst nolikumam, visi tiek atbalstīti. Kopējā summa – 17 819,49 eiro. Vismaz par sakrālā mantojuma saglabāšanu kašķu nebija, un draudzes var uzelpot – nauda būs. Tiesa, pēc tam, kad deputāti pieņems attiecīgu lēmumu domes sēdē.
