Novadā lielākā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieka SIA «Ogres Namsaimnieks» valdes loceklis Kaspars Grīnbergs stāsta, ka aukstā laikā sūdzības par siltuma nepietiekamību dzīvokļos faktiski netiek saņemtas. Tie ir tikai atsevišķi gadījumi, kad problēmu operatīvi atrisina. Vairāk sūdzību mēdz būt tieši siltākā laikā, kad gaisa temperatūra svārstās ap nulli un iedzīvotājiem ir par karstu. Arī lielākā daļa cauruļvadu ir nomainīti un pietiekami izolēti, tāpēc šobrīd nav arī problēmu ar aizsalušiem un plīsušiem ūdensvadiem. Nav arī tādu, kuriem par komunālo maksājumu parādiem nāktos atslēgt apkuri. «Parādi, protams, vairāk vai mazāk ir visās mājās. Ziemā tiem ir tendence pieaugt, bet vasarā iedzīvotāji tos lielākoties nomaksā saskaņā ar izveidoto maksājumu grafiku. Kritiskas situācijas nav,» skaidro K. Grīnbergs.
Jāpiebilst, ka lielisks veids, kā ietaupīt līdzekļus apkures sezonā, ir īstenot māju atjaunošanu. Nule kā, pateicoties Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālajam atbalstam, renovācijas projekts pabeigts dzīvojamajā mājā Ogrē, Grīvas prospektā 1. Projekta ietvaros veikti energoefektivitātes paaugstināšanas darbi ēkā, nodrošinot primārās kopējās enerģijas ietaupījumu 150 MWh gadā, samazinot primārās enerģijas patēriņu aptuveni par 48%, kas nākotnē nenoliedzami atmaksāsies.
Arī Ikšķilē ir renovētas vairākas dzīvojamās mājas un iedzīvotāji par aukstiem dzīvokļiem nesūdzas. SIA «Ikšķiles māja» valdes priekšsēdētājs Aigars Briedis atzīst, ka Ikšķilē nevienā no 17 uzņēmuma pārvaldībā esošajām mājām nav problēmu nedz ar siltumu, nedz ūdensvadiem, ne arī parādiem. Pat, ja rastos situācija, ka ir kādam jāatslēdz apkure, to padomju laikos celtajās mājās, ņemot vērā tur izveidoto apkures sistēmu, faktiski fiziski izdarīt būtu ļoti sarežģīti.
«Visapzinīgākie maksātāji ir seniori, kuri, saņemot pensiju, vispirms nomaksā komunālos maksājumus par dzīvokli un iztiek no tā, kas atlicis. Savukārt gados jaunākie dzīvokļu īpašnieki, protams, ne jau visi, bet daļa, nereti vispirms nomaksā visus citus maksājumus un tikai to, kas palicis pāri, samaksā apsaimniekotājam, kurš nereti nonāk ķīlnieka lomā, jo pats siltumu neražo, bet ir kā starpnieks starp iedzīvotājiem un siltuma piegādātāju, šajā gadījumā SIA «MS siltums»,» skaidro A. Briedis, piebilstot, ka pozitīvi ir tas, ka pēdējos gados Ikšķilē uzbūvēta šķeldas un granulu katlumāja. Gadījumā, ja gāze sadārdzinās, ir alternatīva izvēlēties lētāko siltumenerģijas nodrošinātāju.
Arī SIA «Ķeguma Stars» valdes locekle Tatjana Saulīte norāda, ka uzņēmuma apsaimniekošanā esošajās 22 mājās nav problēmu ar siltumu. Rembatē septiņās mājās par to gādā paši iedzīvotāji. Šobrīd viss rit savu gaitu, ja ir sīkas problēmas, tās operatīvi tiek novērstas.
Savukārt SIA «Lielvārdes Remte» izpilddirektors Andris Sirsniņš stāsta, ka ir bijuši tikai atsevišķi gadījumi saistībā ar problēmām siltuma nodrošināšanā, kas operatīvi novērsti. Kas attiecas uz ūdensvadiem, atdzelžošanas stacijās ziemas periodā ir novietoti sildītāji, arī ūdensvadi visās 29 uzņēmuma apsaimniekošanā esošajās mājās Lielvārdē un Lēdmanē ir nomainīti līdz māju ievadiem. «Tādu parādu, lai apkure būtu jāatslēdz, šobrīd nav. Maksāšanas disciplīna ir ļoti laba, uzņēmumā jau ilgus gadus strādā juriste, kura lielu daļu parādu atguvusi. Savulaik ir bijusi negatīva pieredze ar māju Lielvārdē, Dravnieku ielā 3, – atslēdzām elektrību vienreiz, aizdedzināja māju, atslēdzām vēlreiz, un māja nodega. Astoņām ģimenēm nācās meklēt mājvietu citviet,» atceras A. Sirsniņš, piebilstot – ja arī kāds par komunālajiem maksājumiem ir palicis parādā prāvāku summu, tad, kā jau iepriekš minēts, ar viņu ir noslēgta vienošanās par parādu atmaksu.
Pozitīvi ir tas, ka, sākot no šā gada 1. janvāra, Latvijā stājušās spēkā būtiskas izmaiņas Dzīvokļu īpašuma likumā, kur ieviests jauns princips – «parāds seko dzīvoklim». Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašuma pircējs būs atbildīgs par iepriekšējā īpašnieka nesamaksātajiem komunālajiem un pārvaldīšanas maksājumiem par iepriekšējiem trim gadiem. Parādi, kas vecāki par trim gadiem, paliek iepriekšējā īpašnieka atbildībā.
Jaunais regulējums attiecas uz pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksām, komunālajiem pakalpojumiem, mājas kapitāla fonda iemaksām un zemes nomas maksu, ja tāda ir. Šādas izmaiņas pieņemtas, lai novērstu situāciju, kad mājas iedzīvotāji cieš citu parādu dēļ, kā arī pasargātu māju pārvaldītājus no situācijām, kad īpašums tiek pārdots ar nesamaksātiem rēķiniem.
Dzīvokļu pircējiem pirms īpašuma iegādes jāpārliecinās, vai dzīvoklim nav komunālo maksājumu parādu, un, ja tādi ir, jānosaka, kurš tos segs – pārdevējs vai pircējs. Tagad pārvaldniekiem būs vieglāk atgūt parādus, jo tie būs «piesieti» dzīvoklim, nevis konkrētai personai.
