Sestdiena, 13.04.2024 15:58
Egils, Egīls, Nauris
Otrdiena, 26. marts, 2024 13:04

Ogres novadā piemin komunistiskā genocīda upurus

Ogres novadā piemin komunistiskā genocīda upurus
Otrdiena, 26. marts, 2024 13:04

Ogres novadā piemin komunistiskā genocīda upurus

Pieminot 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, 25. martā Ogrē pie Represēto piemiņas akmens Meža prospektā norisinājās atceres pasākums.

Atcerēties tos, kas palika tālajā Sibīrijā, aicināja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, uzrunājot piemiņas vietā sapulcējušos: “Daudzu likteņi tika salauzti, daudzu bērnība tika izpostīta, nolaupīta bērnība bija arī manam tēvam. Mēs varam mācīties no vēstures un no tā, kas tagad notiek Ukrainā. Mēs nezinām, kas būs tālāk. Mums ir jāturas pie savām vērtībām, jābūt vienotiem, jo izglābties mēs varam tikai kopā. Ja kāds gribēs atkal šeit iebrukt un mēs būsim gatavi cīnīties plecu pie pleca, tad mēs varam izglābties, izglābt savu tautu. Lai būtu miers, ir jāgatavojas karam, tas, kas notiek Austrumos, ir jāuztver nopietni! Mums ir mūsu vecāku, vecvecāku, mūsu tautas pieredze, saglabāsim šo atmiņu, nepieļausim politiskas kļūdas, cerot uz kādu citu. Ja mēs paši kā valsts būsim gatavi sevi aizstāvēt, tad arī šeit neviens neiebāzīs savu asiņaino degunu.”

mceu_91768533311711451085718.jpg

Klātesošos uzrunāja arī Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, atsaucot atmiņā 1949. gada agro pavasara rītu, kad viņa vecāku lauku mājas sētā iebrauca pajūgi ar bruņotiem vīriem, aizvedot visu ģimeni uz Tomskas apgabalu. Aizliedzot runāt latviski, bērni garajos izsūtījuma gados aizmirsa dzimto valodu, un, atgriežoties Latvijā, tā bija jāmācās no jauna. I. Kaļķis aicināja: “Nolieksim galvas, atceroties mūsu piederīgos, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē!” Tie, kuri atgriezās Latvijā, vēl ilgus gadus pēc izsūtījuma līdz pat Atmodai piedzīvoja dažādus aizliegumus un ierobežojumus.

mceu_8373656421711451101513.jpg

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi notika arī Lēdmanē, Madlienā, Meņģelē, Rembatē, Taurupē, Krapē un citviet Ogres novadā, kur iedzīvotāji pulcējās piemiņas vietās, noliekot ziedus un aizdedzot sveces.

mceu_82469243831711451118072.jpg

Ogres novada politiski represētie šajā dienā pulcējās arī Tīnūžos pie piemiņas akmens, kur klātesošos uzrunāja Tīnūžu Tautas nama vadītāja Valda Kurša, kopā ar Sibīrijas gaitas izdzīvojušajiem skumstot par tiem, kas gāja bojā ceļā uz izsūtījuma vietām. “Paldies jums par spēju saglabāt, gaišumu, sirds siltumu, mīlestību, cilvēcību, kas lika atgriezties, neskatoties uz piedzīvotajām sāpēm, mokām, bailēm un neziņu izsūtījumā,” sirsnīgus vārdus represētajiem teica V. Kurša.

Atceres pasākumā Tīnūžu Tautas namā ar muzikālu priekšnesumu sapulcējušos priecēja soliste Katrīna Reikmane un ģitārists Uldis Lipšāns. Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs Kaspars Špēlis aicināja represētos dalīties savu atmiņu stāstos, lai tos iemūžinātu vēsturē, kā arī demonstrēja īsfilmu par komunistu izsūtītajiem tautiešiem.

Šogad apritēja 75 gadi, kopš 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem no Latvijas deportēja ap 44 000 cilvēku, t. sk. 1061 Ogres novada iedzīvotāju.