14. maija sēdē piedalījās arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Krauja, kā arī vairāki deputāti un pašvaldības speciālisti. Iedzīvotāji to vērtēja kā nozīmīgu soli, jo līdz šim iedzīvotājiem bieži bijusi sajūta, ka problēmas, kuras viņi nodod Iedzīvotāju padomei un tiek apkopotas un iesniegtas pašvaldībai rakstiski, netiek risinātas un nav nekādas atgriezeniskās saites.
Atklājot sēdi, Ogresgala pagasta Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Jānis Bērzkalns ieskicēja galvenās problēmas, kas šobrīd aktuālas Ogresgalā un Ciemupē. Viņš norādīja, ka joprojām neatrisināts ir ģimenes ārsta pieejamības jautājums Ogresgalā, kas īpaši svarīgi senioriem, kuriem nokļūšana Ogrē sagādā grūtības. Tika aktualizēta arī nepieciešamība veicināt uzņēmējdarbības attīstību Ciemupē, meklējot iespējas piesaistīt uzņēmēju un nodrošināt telpas veikala atvēršanai, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu iespēja iegādāties nepieciešamās preces uz vietas.
Bērzkalns pievērsās arī Ciemupes Tautas nama nākotnei un apkārtnes labiekārtošanai, norādot, ka vietējiem iedzīvotājiem joprojām nav skaidrības par nama turpmāko likteni. Bērzkalns norādīja, ka pirms pašvaldības budžeta pieņemšanas Iedzīvotāju padome domei iesniedza savus priekšlikumus, taču līdz šim nav saņemta informācija par to, cik un kam Ogresgala pagastam ir piešķirts. Viņš aicināja veidot regulāru un abpusēju komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem, lai informācijas apmaiņa nebūtu tikai vienvirziena.
Daudziem applūst pagrabi
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem Ogresgala pagastā ir meliorācijas sistēmu stāvoklis. Vairāki iedzīvotāji sūdzējās par applūdušiem pagrabiem, pagalmiem un garāžām gan Ciemupē, gan Ogresgalā, īpaši pēc ziemas un spēcīgiem nokrišņiem. Iedzīvotāji pauda neizpratni, kāpēc situācija atsevišķās vietās pasliktinājusies tieši pēc meliorācijas darbu veikšanas.
Andris Krauja atzina, ka problēmu ir daudz un tās nav iespējams atrisināt vienlaikus, un informēja, ka vasarā pašvaldībā plānots pieņemt darbā meliorācijas speciālistu, kurš palīdzēs sistemātiski izvērtēt un risināt situāciju. Lai jau tagad sāktos reāla virzība, izskanēja aicinājums iedzīvotājiem Iedzīvotāju padomei iesniegt informāciju par visām problemātiskajām vietām, lai tās būtu apkopotas, tās varētu sākt apsekot un izstrādāt plānu to sakārtošanai.
Nojaukt vai remontēt?
Diskusijām izvēršoties par Ciemupes Tautas nama nākotni, iedzīvotāji uzsvēra, ka ēkai ir ne tikai praktiska, bet arī emocionāla vērtība. Tautas namā darbojas bibliotēka, notiek nodarbības, pasākumi un dažādas citas vietējās aktivitātes. Andris Krauja skaidroja, ka, speciālistiem pagājušajā gadā apsekojot ēku, secināts, ka tās tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts – bojāts jumts, trūkst siltinājuma, nolietotas komunikācijas, kā arī nav nodrošināta vides pieejamība, tāpēc apsvērta iespēja ēku nojaukt un celt jaunu, modernu, daudzfunkcionālu ēku, kurā varētu atrasties ģimenes ārsta prakse, bibliotēka un Tautas nams.
Ciemupes Tautas nama bojātā jumta atstātās sekas – 2. stāva gaitenī bojāts sienu un griestu segums.
Tomēr šāds risinājums izraisīja asu iedzīvotāju reakciju, paužot neizpratni, vai bojāta jumta dēļ tiešām nepieciešams ēku nojaukt. Krauja uzsvēra, ka gala lēmums par ēkas nākotni nav pieņemts un tajā tiks ņemts vērā arī kopienas viedoklis. No iedzīvotājiem izskanēja arī kritika par līdz šim veiktajiem remontdarbiem ēkas kāpņutelpā. Viedokli pauda arī deputāts Uldis Skudra, norādot, ka pašvaldībai jau laikus vajadzēja sakārtot ēkas jumtu, lai situācija neveidotos tik kritiska, bet energoefektivitātes projektu īstenošanā piesaistīt Eiropas finansējumu.
Diskusijās iesaistījās arī deputāts Rūdolfs Kudļa, kurš pauda sašutumu, ka no rudens līdz šim brīdim situācija nav būtiski mainījusies un joprojām trūkst skaidras informācijas no pašvaldības par tālāko rīcības plānu. Viņaprāt, svarīgi būtu pakāpeniski plānot nepieciešamos darbus, sākot ar kritiskāko problēmu novēršanu, kā arī nodrošināt regulāru atgriezenisko saiti ar iedzīvotājiem. Iedzīvotāji aicināja nākamajā sēdē sniegt konkrētu informāciju par to, kā šis jautājums virzās uz priekšu.
Jaukt nost? Ciemupes Tautas nama nākotne joprojām nav skaidra – iedzīvotāji aicina saglabāt vietējiem iedzīvotājiem nozīmīgo ēku.
Iedzīvotāji aktualizēja arī sabiedriskā transporta problēmas. Tika norādīts, ka autobusi bieži kavē, neievēro grafikus. Īpaši nepatīkami tas ir skolēniem, kuri dodas uz skolām Ogrē. Andris Krauja informēja, ka tuvākajā laikā pašvaldība organizēs jaunu iepirkumu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Sanāksmē izskanēja ideja veidot ērtāku pilsētas autobusa savienojumu starp Ogri, Ogresgalu un Ciemupi. Iedzīvotāji tika aicināti iesniegt konkrētus priekšlikumus.
Drošāka vide, ērtāka ikdiena
Sēdē plaši tika apspriesta arī satiksmes drošība dzīvojamajās zonās. Iedzīvotāji minēja Lielo Aroniju, Ābeļu, Bumbieru un Steigu ielu Ogresgalā, kur automašīnas bieži pārvietojas pārāk ātri, lai gan tuvumā ir bērnudārzs un pārvietojas daudz bērnu. Iedzīvotāji kā risinājumu saredz kritiskajās vietās uzstādīt guļošos policistus vai dzīvojamās zonas zīmes. Tika ierosināts visas bīstamās vietas apkopot un nodot pašvaldības speciālistiem izvērtēšanai.
Diskusijās tika skarti arī citi vietējiem iedzīvotājiem būtiski jautājumi. Viens no tiem – centralizētas kanalizācijas sistēmas izbūve Ciemupē, jo ciematā pieaug iedzīvotāju skaits un arī jaunu ēku būvniecība. Arī ielu apgaismojuma trūkums atsevišķās ielās, kas apdraud gājēju drošību. Problēmas radot arī negodprātīga šķiroto atkritumu konteineru izmantošana Ciemupes centrā. Iedzīvotāji aicināja Pašvaldības policiju aktīvāk iesaistīties un kontrolēt, vai privātmāju īpašniekiem ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu.
Uldis Skudra ierosināja pašvaldībai organizēt dažādas sociālās kampaņas, izglītojot sabiedrību atkritumu šķirošanas jautājumos, kā arī vietējiem vairāk sekot līdzi, kuri iedzīvotāji rīkojas negodprātīgi attiecībā pret sadzīves atkritumu izmešanu kopējos šķiroto atkritumu konteineros. Kāda iedzīvotāja norādīja, ka cilvēki, īpaši seniori, uz koncertiem Ogres skvērā nenāk nevis tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka nav, kur apsēsties. Krauja solīja šo jautājumu pārrunāt ar pasākumu organizatoriem.
Sēdē tika aktualizēts arī jautājums par stāvlaukuma izbūvi pie Ciemupes stacijas. Deputāts Jānis Siliņš, kurš Ciemupē dzīvojot nepilnus trīs gadus, interesējās, vai un kā tiek risināti mobilitātes jautājumi pie dzelzceļa stacijas Ciemupē, lai strādājošie varētu automašīnas atstāt pie stacijas un tālāk doties ar vilcienu. Andris Krauja informēja, ka pašvaldība ir iesniegusi projektu VAS «Latvijas dzelzceļš» mobilitātes punktu attīstības programmā «Stacija 2.0», kas paredz Park&Ride stāvlaukumu izbūvi pie dzelzceļa stacijām Ķegumā, Ciemupē, Ogrē un Ikšķilē. Rezultāti vēl tiek gaidīti, bet gadījumā, ja projekts netiks apstiprināts, iespējas par stāvlaukuma izbūvi būs jāvērtē atsevišķi.
“Latvijas dzelzceļš” Ciemupes stacijā pašlaik īsteno pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu, izbūvējot paaugstinātās platformas.
Ogresgala pagasta Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Jānis Bērzkalns atzīst, ka padome darbojas salīdzinoši nesen, tādēļ gan iedzīvotāji, gan pašvaldība vēl tikai mācās veidot veiksmīgāko sadarbības modeli. Viņaprāt, galvenā problēma šobrīd ir nepietiekama atgriezeniskā saite no pašvaldības – padome regulāri nodod iedzīvotāju aktualitātes un problēmas, taču informācijas aprite nav pietiekami efektīva.
Bērzkalns pozitīvi vērtē faktu, ka sēdē piedalījās pašvaldības priekšsēdētājs, jo tieša komunikācija palīdz labāk sadzirdēt un risināt cilvēku vajadzības. Viņš uzsver, ka padomes darbs ir brīvprātīga iniciatīva un strādā ciešā kontaktā ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri visbiežāk pie padomes vēršas personīgi, telefoniski vai sociālajos tīklos. Bērzkalns kopumā Iedzīvotāju padomes izveidi vērtē pozitīvi, jo tā palīdz ātrāk nogādāt vietējo cilvēku balsis līdz pašvaldībai un meklēt risinājumus kopienai svarīgām problēmām.
