Ceturtdiena, 18.04.2024 04:15
Jadviga, Laura
Pirmdiena, 19. februāris, 2024 11:55

Ogresgals svin simtgadi

Ogres Vēstis Visiem
Ogresgals svin simtgadi
Pirmdiena, 19. februāris, 2024 11:55

Ogresgals svin simtgadi

Ogres Vēstis Visiem

Ogresgala pagasta iedzīvotāju skaits katru gadu palielinās, jo cilvēkus vilina pilsētas un dabas klātbūtne. Ogres upes krastā var sagaidīt skaistus saullēktus, bet pie Daugavas – piedzīvot ļoti krāšņus saulrietus. Šogad Ogresgala pagasts svin savu simtgadi.

Laika gaitā Ogresgala pagasts piedzīvojis daudz dažādu teritoriālu pārmaiņu. Katra atbilstoši laikam atstājusi savu nospiedumu pagasta vēsturē, cilvēku prātos un sirdīs. Ogresgala pagasta ļaudis cauri laikiem ir spējuši saglabāt pozitīvu enerģiju, darba prieku un attiecību siltumu, tāpēc tik krāšņs vēsturiskais mantojums un tik spilgti notikumi mūsu pusē. 

Iz pagājības

Ogresgala pagasts izveidots 1924. gadā, no Ikšķiles pagasta atdalot Sprēstiņu muižas teritoriju un no Lielvārdes pagasta Ogresgalu. 1945. gadā pagastā izveidoja Ciemupes un Ogresgala ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. No 1947. līdz 1949. gadam Ogresgala ciems ietilpst Ogres apriņķī, savukārt pēc 1949. gada Ogres rajonā. 1954. gadā Ogresgala ciemam pievienoja likvidēto Ciemupes ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Rembates ciemam, bet 1987. gadā ciemam pievienoja daļu Ogres pilsētas teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gada 9. decembrī Ogresgala pagasts apvienojās ar Ogres pilsētu, izveidojot Ogres novadu. 2009. gadā novadu reorganizēja un Ogresgala pagasts tika izdalīts kā atsevišķa administratīvā teritorija. 1935. gadā pagastā dzīvoja 1435 iedzīvotāji, savukārt 2023. gadā iedzīvotāju skaits Ogresgala pagastā – 3376.

Upe un ābele

Ejot cauri daudz un dažādu pārmaiņu lokiem, Ogresgala pagastam šobrīd nav sava ģerboņa, bet ir logo, kurš mākslinieciski ietver ziņu par pagastam būtisko. Skatoties kartē, Ogres upes plūdums Ogresgala pagastā veido izteiktus līkumus un cilpas, kādas nav citās vietās. Līkumojot Ogres upe pagastu sadala divās daļās. Šīs abas daļas savieno gājēju tilti. Lai nokļūtu otrā pusē ar auto, ir jābrauc caur pilsētām Ogri vai Ķegumu. Ogres upes rotaļīgā, nevienmērīgā līnija iztēlē veido kontūru, kas atgādina ābeli. Ābele ir neatņemama dārza sastāvdaļa, auglības un radošuma simbols, kas grezno ikvienu dārzu Ogresgalā un Ciemupē.

Ogresgalā vēsturiski ir senas un stipras dārzu veidošanas tradīcijas. Jau pirmskara periodā Ogresgalā iekoptas izcilas paraugsaimniecības ar bagātiem dārziem. Pēckara gados šīs saimniecības deva iespēju izveidot Ogres Dārzkopības un izmēģinājumu staciju un kolhozu «Kopdarbs».

Latvijai nozīmīgi ļaudis

Ogresgala pagasts ir saistīts ar vairāku Latvijai nozīmīgu cilvēku vārdiem. «Vecuteļu» mājās dzejnieks Auseklis 1874. gadā iestudēja lugu «Mika», kas bija īpašs notikums teātra dzīves attīstībā visā apkaimē. 1994. gada 22. oktobrī krustojumā pie «Vecuteļu» mājām dzejnieks Imants Ziedonis atklāja piemiņas zīmi-ceļa rādītāju apkārtnes tautas teicējiem. No Ogresgala puses (tolaik Lielvārdes apkārtne) Krišjāņa Barona Latvju dainām iesūtītas vairāk nekā 6000 tautas dziesmu – skaits, kuru reizēm nespēj sasniegt pat lieli apriņķi. Laikā no 1903. līdz 1909. gadam regulāri «Kārļu» mājās laiku pavadījis komponists Emīls Dārziņš. «Kārļu» mājas saimniece Made Rozīte bija izglītota lauksaimniece, sevišķi lopkopībā, taču ļoti augstu vērtēja un atbalstīja kultūru un mākslu, kā arī aktīvi iesaistījās vietējās sabiedriskajās organizācijās. Tieši M. Rozītes vadītā saimniecība kļuva par pamatu vēlākajai Ogres Dārzkopības un izmēģinājumu stacijai. Ciemupes pusē «Puriņu» mājās dzimis gleznotājs Jānis Kuga. Viņš bija Mākslas akadēmijas rektors un scenogrāfijas pamatlicējs Latvijā. Bet savas pirmās skolas gaitas sācis Ķēķa skolā. Šo skolu apmeklēja arī dzejnieks Jāzeps Osmanis. Tad tā bija Ogresgala pamatskola. Savai pirmajai skolai un  skolotājiem J. Osmanis ir veltījis sirsnīgus dzejoļus.

Nozīmīgi likteņi

Šo simts gadu laikā pagasta cilvēku likteņi ir bijuši ļoti dažādi. Ainavistam Vilnim Strazdiņam trīs gadu vecumā kopā ar ģimeni kara laikā bija jāpamet dzimtās tēva mājas «Krusas» un jādodas bēgļu gaitās. Viņa ģimene ieceļoja Amerikā, lai tur paliktu uz dzīvi. Dažas savas gleznas mākslinieks ir dāvinājis Ogres Vēstures un mākslas muzejam Latvijas valsts simtgadē. Ceriņu selekcionāra Laimoņa Kārkliņa iekopto ceriņu dārzu iznīcināja meliorācijas darbi, jo tas atradās kolhoza «Kopdarbs» teritorijā. Selekcionārs savās mājās «Bajāros» Ogresgala pagastā bija sācis veidot jaunas ceriņu šķirnes. Tad īpaši vērtīgi bija divi augi – 'Albīns' un 'Santa'. Viņa veidotās šķirnes varam apskatīt Dobeles ceriņu dārzā.

Šobrīd sakām, ka laiks nav viegls, ka tas prasa no mums daudz izturības, taču, atskatoties vēsturē, katram laikam savi prieki un sarežģījumi. Laiki bijuši dažādi, un arī nākotne tāda būs. Labestība attiecībās, izturība darba ikdienā ir prasmes, kas mums noder visos laikos. Kas veido identitāti, piederības sajūtu? Kultūras mantojums, svētvietas, pieminekļi, vēstures liecības? Jā, taču vissvarīgākā daļa esam mēs paši – cilvēki. Mēs ar savām personībām, darbiem, attiecībām veidojam un uzturam vidi, kurā dzīvojam, kuru saņemam no saviem senčiem un nododam saviem bērniem.

Visa gada garumā dažādos pasākumos Ogresgala ļaudis kopā svinēs pagasta simtgadi! Iedzīvotāji aicināti pārskatīt video un audio ierakstus, ieskatīties savos foto albumos un iesaistīties Ogresgala pagasta stāstu pasākumos, daloties ar savām dzimtu atmiņām.

Pasākumi Ogresgalā

  1. februārī plkst. 14.00 – Ogresgala Tautas namā tikšanās un stāstu pēcpusdiena «Mūs vienoja Ogresgals».
  2. martā plkst. 14.00 – Ciemupes Tautas namā «Mūs vienoja KOPDARBS».
  3. martā plkst. 14.00 – Ogresgala Tautas namā «Kultūras dzīve Ogresgalā gadsimtu garumā».
  4. aprīlī plkst. 14.00 – Ciemupes Tautas namā «Kultūras dzīve Ciemupē gadsimta garumā».