Ceremonijas laikā tika pasniegtas divas konkursa "Latvijas būvniecības gada balva 2024" grand prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības. Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus.
Grand prix ieguva ūdens terminālis Liepājā, kā arī "Latvijas Valsts mežu" Rietumvidzemes reģiona klientu centrs Valmiermuižā, vēsta organizatori.
Savukārt nominācijā "Pārbūve" 3. vietu ieguvis pakalpojumu centrs Ikšķilē, Skolas ielā 4. Pasūtītājs - Ogres novada dome. Projektētājs - "Firma L4". Būvnieks - "JC". Būvuzraugs - "Vires".
Konkursam "Latvijas gada inženieris būvniecībā 2024" tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās piecās nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma Veco balva.
Ceremoniju vadīja organizatoru - biedrības "Building Design and Construction Council" (BDCC) - pārstāves Gunita Jansone un Agrita Lūse, kā arī biedrības "Zaļās mājas" un koka būvniecības klastera vadītājs Kristaps Ceplis.
Apbalvošanā piedalījās Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja Baiba Vītoliņa, BVKB Būvdarbu kontroles nodaļas vadītājs Sandris Celmiņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitektūras un kultūrpolitikas padomnieks Jānis Dripe, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes dekāne prof. Līga Gaile, konkursa žūrijas dalībnieki: arhitekte Anna Vasiļjeva, arhitekts Gundars Vērpe, inženiere Daina Bruža, arhitekte Līga Platais, inženieris Guntars Vempers, dizainere Anita Grase, inženieris Kirils Loškarjovs, "Industry Service Partner" dibinātājs Aigars Ločmelis, Saeimas Tautsaimniecības komisijas dalībnieks Ainārs Šlesers, Saeimas Valsts un pašvaldību komisijas vadītājs Oļegs Burovs, "Geberit" projektu vadītājs Ivars Grantiņš, "Kurši" valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš, "Rothoblaas" Baltijas vadītājs Oskars Drēziņš, koka būvniecības attīstības veicinātājs Māris Būmanis, "Storent" vadītājs Guntis Grīnbergs, "Evopipes" pārdošanas vadītājs Jānis Eizāns, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns un Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis.
Konkurss "Latvijas Būvniecības gada balva" norisinās 11. gadu. Šo gadu laikā kopsummā saņemts gandrīz 1500 objektu pieteikumu, kas sadalīti atbilstoši ēku un būvju funkcijai 10 nominācijās, vēsta organizatori.
Konkursam "Latvijas būvniecības gada balva 2024" pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir bijusi īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu. Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas, Vecumniekiem.
Konkursa organizatore un BDCC pārstāve Gunita Jansone atzīmē, ka konkursam pieteikto objektu skaits un atrašanās vieta ir zināms pamats secinājumiem par ekonomisko aktivitāti un ekonomiski aktīvākajiem reģioniem, kā arī par pašvaldību pretimnākšanu investīciju piesaistē. Piemēram, ievērojami uzlabojas medicīnas iestāžu telpu un vides kvalitāte valstij piederošajās iestādēs, arī privātais bizness medicīnā saredz perspektīvu, investējot ievērojamus līdzekļus savulaik pamestu ēku kvalitatīvā atdzimšanā. Agrita Lūse, BDCC valdes locekle, savukārt norāda uz dažādu tehnoloģiju un lietoto materiālu inovācijām, kā arī izceļ objektus, kuros notiek militāra rakstura ražošana un kas paredzēti valsts aizsardzības stiprināšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Analizējot ieguldīto finanšu līdzekļu sadalījumu pieteikumu kontekstā, publiskais finansējums izmantots 48% objektu, komersantu finansējums - 39%, privātpersonu finansējums - 13%, norāda organizatori.
Fasāžu nominācijā 80% pieteikumu ir Rīgas objekti, rajonos fasāžu atjaunošana noris lēnāk, veidojot tikai 20% pieteikumu kopskaita. Pretējs sadalījums ir nominācijās "Ražotne", "Inženierbūves - pārbūves" un "Jaunas inženierbūves" - aptuveni 70% ir rajonos realizēti projekti, Rīgā - 30%. Rajonos salīdzinoši lēni vai pat nemaz neattīstās jaunu dzīvojamo ēku sektors, no Rīgas saņemti 70% visu nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" iesniegto pieteikumu. Nominācijā "Jauna sabiedriskā ēka" puse pieteikumu ir no rajoniem, otra puse no Rīgas, tāds pats sadalījums ir nominācijās "Koka ēka", "Teritorijas labiekārtojums", "Restaurācija".
Dzīvojamo ēku sektorā dominē jaunbūves, ir arī veiksmīgi pārbūvju risinājumi un kvalitatīvi veikti restaurācijas darbi. No jauna tapušas četras ārstniecības iestādes, pārbūves bijušas sešās ēkās, aktivitāte ir vērojama izglītības iestāžu ēku sektorā - gan jaunas, gan pārbūvētas -, tāpat aktīvs ir biroju un noliktavu sektors. Kultūras iestāžu jomā piemēru nav daudz, bet tie visi ir nozīmīgi Latvijas kontekstā, kā arī patīkami pārsteiguši jaunbūvētie un pārbūvētie autoservisi, nodrošinot darbiniekiem izteikti ērtu un komfortablu vidi. Daudzviet tapuši sociālo pakalpojumu centri, objektos tiek demonstrēta kvalitatīva kokmateriālu lietošana, koka kā būvmateriāla izmantošanas pieredze un alternatīva tradicionālajiem būvmateriāliem. Pārdomāti un atraktīvi risinātie teritorijas labiekārtojumu piemēri veicina sabiedrības fiziskās aktivitātes, pavadot brīvo laiku ārpus telpām un dabas izziņā, stāsta organizatori.
