Zemes īpašniekiem nākamgad varētu likt maksāt sodus ne tikai par latvāņu, bet arī Spānijas kailgliemežu un Kanādas zeltslotiņas ierobežošanas pasākumu neveikšanu. Tas izriet no oktobra sākumā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Augu aizsardzības likumā un Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas paredz izveidot Latvijas invazīvo sugu sarakstu.
Latvijā Spānijas kailgliemeži ir sākuši parādīties pēdējo gadu laikā, un to populācija strauji pieaug. Šie gliemeži ir izrādījuši augstu pielāgošanos dažādiem vides apstākļiem un spēju ātri izplatīties, kas padara tos par apdraudējumu vietējai faunai un florai.
Viens no iemesliem, kādēļ Spānijas kailgliemeži ir veiksmīgi iedzīvojušies Latvijā, ir siltie klimatiskie apstākļi, kas ir līdzīgi tiem, kuros tie parasti dzīvoja savā dabiskajā biotopā. Tāpat arī cilvēku darbība, piemēram, transporta līdzekļu un kravu pārvadāšana, ir veicinājusi to izplatīšanos uz jaunām teritorijām.
Patiešām iznīdēt Spānijas kailgliemezi varo tikai tad, ja to dara visi kopā. Sākot no katra mazdārziņa saimnieka un beidzot ar mežu apsaimniekotājiem. Kaitēkļa iekļaušana invazīvo sugu sarakstā dos pašvaldībām juridisku pamatu pieprasīt cīnīties ar šo kaitēkli un sodīt tos, kas to nedara. Un sodi būs iespaidīgi – no brīdinājuma līdz pat naudas sodam, kas fiziskām personām būs līdz 1500 eiro, bet juridiskām personām līdz 3000 eiro.
Līdz šim zemes īpašniekus sodīja tikai par latvāņa neapkarošanu, kas ir iekļauts Eiropas invazīvo sugu sarakstā.
Kā nākamo invazīvo sugu Latvijas sarakstā varētu iekļaut Kanādas zeltslotiņu. Bet ar laiku to, iespējams, varētu papildināt arī ar Dzīslkāta beku. Šī ieceļotāja no Amerikas arvien vairāk uzvedas kā invazīvā suga, izspiežot no Latvijas mežiem baravikas un citas sēnes. Atšķirībā no kailgliemežiem, cīņā pret Dzīslkāta beku cilvēkam ir sasietas rokas, jo to sēņotne atrodas zem zemes un ir cieši savienota ar priežu saknēm.