Trešdien "Jaunā vienotība" (JV) pieņēmusi lēmumu piedalīties topošajā valdībā, ja tiks panākta vienošanās par veicamajiem darbiem. Līdz ar to jaunajā valdībā varētu būt pārstāvēti "Apvienotais saraksts" (AS), JV, Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tādējādi iegūstot vajadzīgo balsu pārsvaru Saeimā.

Trešdienas vakarā parakstītā vienošanās paredz koncentrēties uz īstenojamiem darbiem 14. Saeimas laikā, īpašu uzsvaru liekot uz drošību, finanšu stabilizāciju un fiskālo disciplīnu.

Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs (AS) trešdienas vakarā norādīja, ka visi četri potenciālie valdības partneri ir vienojušies turpināt valdības veidošanas sarunas un devuši tam politisku atbalstu. Politiķis norādīja, ka partneri jau ir parakstījuši dokumentu, kurā ietverti galvenie koalīcijas darba principi un līdz šā gada beigām paveicamo darbu loks. Kulbergs uzsvēra, ka sabiedrība nesaprastu citādu rīcību, jo valstij nepieciešama rīcībspējīga valdība, tostarp pilnvērtīga aizsardzības nozares vadība.

Tuvākajā laikā paredzēts sākt detalizētāku darbu pie konkrētu uzdevumu izpildes un atbildības jomu sadales starp partijām. Vienlaikus mērķis ir ievērot Valsts prezidenta noteikto termiņu un līdz 25. maijam panākt vienotu redzējumu par koalīcijas izveidi, tostarp par ministriju sadalījumu un galvenajiem politikas virzieniem. Kulbergs norādīja, ka līdz šim sarunu process virzījies salīdzinoši raiti, un partneri tuvinās vienošanās noslēgšanai par valdības izveidi.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Uldis Augulis norādīja, ka ZZS valdības veidošanas procesam piegājusi atbildīgi un ir parakstījusi vienošanos par galvenajiem darbiem un principiem, lai turpinātu sarunas par jaunās valdības izveidi. Politiķis norādīja, ka turpmākajā darbā būtiski ir detalizēti konkretizēt plānotos uzdevumus, nosakot gan paveicamo darbu saturu, gan īstenošanas grafikus un praktiskos risinājumus.

ZZS ir gatava turpināt darbu, lai vienošanās pārtaptu konkrētā rīcības plānā, kas nodrošinātu valdības spēju operatīvi un efektīvi rīkoties. Vienlaikus uzsvērta nepieciešamība nodrošināt valsts stabilu darbību esošajos drošības apstākļos, īpaši reaģējot uz ārējiem apdraudējumiem.

Augulis akcentēja, ka šajā situācijā būtiski nodrošināt atbildīgu rīcību valsts un sabiedrības interesēs, turpinot darbu pie valdības izveides.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics atzinīgi vērtē līdzšinējo progresu valdības veidošanas sarunās, uzsverot, ka tajās sperts solis uz priekšu un partneri ir tuvinājušies vienošanās panākšanai. Politiķis norāda, ka vienlaikus vēl nepieciešams precizēt darāmo darbu sarakstu, jo atlikušais laiks līdz pilnvērtīgas valdības izveidei ir ierobežots. Viņaprāt, valdība jāizveido iespējami ātri, taču vienlaikus saglabājot kvalitāti un skaidru rīcības plānu.

Jurēvics akcentē, ka sarunās ir ņemts vērā princips nepieļaut atkāpšanos cilvēktiesību jautājumos, kā arī panākta vienota izpratne par drošības nozīmi. Iekšējā un ārējā drošība sarunās identificēta kā galvenā prioritāte, ko atbalstījuši visi potenciālie koalīcijas partneri. Vienlaikus politiķis norāda, ka priekšā vēl ir darbs pie konkrētu risinājumu izstrādes, lai panāktās vienošanās pārvērstu praktiski īstenojamā valdības darbā.

NA valdes priekšsēdētaja Ilze Indriksone pauda, ka necerēti īsā laikā paveikts milzīgs apjoms darbu vienojoties. Viņa pauda gandarījumu, ka partneri uzklausījuši NA vēlmi un iekšējās drošības jautājumos pievienojoši stingru imigrācijas kontroli un ieceri pārvērtēt ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas jautājumu. Viņasprāt, to var darīt jau šobrīd, negaidot nākamo Saeimas sasaukumu. Tāpat, Indriksones ieskatā, svarīgi esot, ka partneri iestāsies par atbalstu ģimenēm un bērniem. Līdztekus esot jāuzlabo bērnu veselības aprūpe, lai nav tā, ka bērniem ir ierobežojumi veselības aprūpei.

Parakstītajā vienošanās dokumentā noteikts, ka koalīcijas partneri turpmāk nevirzīs izskatīšanai jautājumus, par kuriem nav panākta visu iesaistīto pušu vienprātība, kā arī apņemsies neatbalstīt ar valsts budžetu saistītus priekšlikumus bez kopīga politiska atbalsta.

Drošības stiprināšana definēta kā viena no galvenajām prioritātēm. Partijas apņēmušās nodrošināt pilnu atbalstu aizsardzības un iekšlietu dienestiem, tostarp robežas nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības attīstībai un valsts iekšējās un ārējās drošības uzlabošanai. Plānots attīstīt bezpilota tehnoloģiju izmantošanu, pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu un uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību krīzes situācijās. Tāpat paredzēti pasākumi imigrācijas kontroles pastiprināšanai un stingrākai uzturēšanās atļauju izsniegšanas uzraudzībai.

Vienošanās dokumentā noteikts, ka valdība turpinās konsekventu atbalstu Ukrainai un iestāsies par sankciju politikas saglabāšanu un stiprināšanu. Vienlaikus partneri apņēmušies nepieļaut atkāpšanos no jau sasniegtajiem standartiem cilvēktiesību jomā, tostarp vardarbības apkarošanā un dzimumu līdztiesībā.

Cīņa pret korupciju, karteļiem un ekonomiskajiem noziegumiem paredzēta kā vēl viens prioritārs virziens, tostarp pilnveidojot publisko iepirkumu uzraudzību un paredzot plašāku digitālo risinājumu izmantošanu, kā arī stiprinot vēlēšanu procesa drošību ar tiešāku valdības vadītāja iesaisti.

Ekonomikas jomā paredzēts īstenot budžeta stabilizācijas pasākumus, tostarp pārskatīt valsts iepirkumus, ierobežot nepamatotas prēmiju izmaksas un uzlabot publisko finanšu caurspīdīgumu. Vienlaikus garantēts finansējums aizsardzībai un paredzēta prioritāra veselības aprūpes finansējuma palielināšana, izvērtējot budžeta iespējas.

Dokumentā ietverta arī lielo valsts projektu pārvaldība - attiecībā uz "Rail Baltica" paredzēta ciešāka virzības koordinācija premjera līmenī, savukārt par "airBaltic" līdz vasaras beigām plānots izvērtēt uzņēmuma attīstības scenārijus.

Sociālajā jomā uzsvars likts uz demogrāfiju un ģimeņu atbalstu, paredzot attīstīt ģimenēm draudzīgu vidi un uzlabot bērnu veselības aprūpes pieejamību. Vienlaikus plānota pakāpeniska bāzes pensijas ieviešana un turpmāka veselības aprūpes sistēmas pilnveide.

Turklāt valdība iecerējusi aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, īpašu uzmanību pievēršot finansējumam drošībai, lauksaimniecībai, kohēzijai un stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai.

Kā ziņots, pēc Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas Valsts prezidents uzticējis jaunas valdības veidošanu AS politiķim Andrim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot nedaudz vairāk nekā nedēļu.