ācijas sistēmām. Tāpat jāatceras, ka dažādām ēkām nepieciešami atšķirīgi risinājumi.
Tāpēc kvalitatīva renovācija sākas ar ēkas īpatnību un tās stāvokļa izvērtēšanu, nevis siltumizolācijas materiālu izvēli. Energoaudits ļauj noteikt, kur rodas lielākie siltuma zudumi, kādi uzlabojumi konkrētajā ēkā būtu ekonomiski pamatoti un kā visus veicamos pasākumus savstarpēji sabalansēt, lai iegūtu pēc iespējas labāku rezultātu. Latvijā tas ir īpaši būtiski, jo mūsu valstī sastopamas dažādos laikposmos un pēc atšķirīgiem principiem būvētas ēkas.
Vispirms jāveic ēkas izpēte
Siltuma zudumu struktūra katrai būvei ir atšķirīga, tomēr, kā rāda nozares speciālistu pieredze, vairumā gadījumu lielākā daļa siltuma (apmēram 30%) aizplūst caur ārsienām. Taču līdztekus sienām jāvērtē arī jumts, bēniņu pārsegums, logi un ventilācija. Ja ēkā jau uzstādīti moderni, kvalitatīvi logi, tie būtiski nepalielina kopējos siltuma zudumus, savukārt ventilācijas ietekme var būt ļoti atšķirīga atkarībā no būves konstrukcijas un esošās gaisa apmaiņas sistēmas.
Ēku un to tehnisko stāvokļu lielā dažādība ir viens no iemesliem, kāpēc patlaban Latvijā nepastāv viens universāls renovācijas standarts. Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta tenūrprofesore Andra Blumberga uzsver – lai saprastu, kādi darbi veicami un kuri no tiem dos lielāko efektu, nepieciešams profesionāls ēkas energoaudits. Tas ļauj izvērtēt ne tikai atsevišķus konstrukciju elementus, bet arī to savstarpējo mijiedarbību. Veikt kvalitatīvu energoauditu īpaši svarīgi ir daudzdzīvokļu mājām, jo pat vienas sērijas ēkām tehniskais stāvoklis var būtiski atšķirties, ko nosaka būves vecums, nolietojums un iepriekš veiktie uzlabojumi. Bieži vien arī privātmājām, ja to īpašnieki vēlas veikt apjomīgu renovāciju un gūt taustāmu labumu ilgtermiņā, speciālisti iesaka veikt energoauditu. Individuālās dzīvojamās mājas ir ļoti dažādas, tām atšķiras gan būvniecības laiks un izmantotie materiāli, gan konstrukcijas un tehniskie risinājumi, kā arī ēku esošais stāvoklis.
Renovācija ir komplekss process
Viens no parametriem, kas jāvērtē pirms ēkas siltināšanas, ir arī ieteicamais siltumizolācijas biezums – tam eksistē sava ekonomiski pamatota robeža. Jo biezāks kļūst izolācijas slānis, jo mazāks ir ieguvums no katra nākamā centimetra, kamēr izmaksas par materiālu turpina palielināties. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka iespējami biezāks siltinājums automātiski ir arī visefektīvākais risinājums. «Katram objektam ir jāaprēķina ekonomiski pamatotais siltinājuma biezums,» skaidro Andra Blumberga. «Pēc noteikta sliekšņa sasniegšanas katrs nākamais siltumizolācijas materiāla centimetrs vairs nedod tik lielu enerģijas ietaupījumu, kas atsvērtu tā izmaksas.»
Tikpat būtiski ir ēku renovēt kompleksi. «Ja nosiltina tikai fasādi, bet neņem vērā jumtu, logus, ventilāciju vai apkures sistēmu, liela daļa potenciālā labuma paliek neizmantota,» norāda tenūrprofesore. «Par spīti nosiltinātajām sienām, siltums turpinās aizplūst caur citām konstrukcijām vai nepietiekami efektīviem izolācijas risinājumiem.»
Latvijā joprojām nav izveidota tāda standartizēta renovācijas pieeja, ko varētu vienādi izmantot dažādu ēku atjaunošanai. Par rūpnieciski ražotiem renovācijas risinājumiem, kas ļautu samazināt izmaksas un paātrināt procesu, tiek diskutēts jau ilgstoši, taču šobrīd praktiski katrai ēkai jāveido individuāli piemērots projekts.
Dažreiz vajadzīga siltināšana no iekšpuses
Atsevišķos gadījumos ēkas ārpusi siltināt nav iespējams. Tas attiecas, piemēram, uz senākos laikos būvētiem namiem ar kultūrvēsturiski nozīmīgām fasādēm, kuru vizuālais izskats jāsaglabā esošajā veidolā. Tad vienīgā iespēja var būt siltināšana no iekšpuses, taču šāds risinājums rada papildu riskus.
«Problēma saistīta ar temperatūras un mitruma režīmu maiņu ēkas konstrukcijā,» stāsta Andra Blumberga. «Pēc iekšējās siltināšanas darbu veikšanas ārsiena atdziest ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšienes, un, nepareizi izvēloties izolācijas materiālu vai tā biezumu, konstrukcijā var veidoties kondensāts. Tāpēc šādos gadījumos nepietiek ar vispārīgiem ieteikumiem par siltināšanas materiālu izmantošanu – nepieciešams veikt detalizētus aprēķinus, lai saprastu, kā konstrukcijā norisināsies siltuma un gaisa cirkulācija un vai mitrums spēs no tās izkļūt. Šādās situācijās palīdz speciālisti, kuri prot modelēt šos procesus un var noteikt, kāds risinājums konkrētajai sienai ir drošs. Latvijā to dara tikai daži energoauditori, tāpēc, ja rodas vajadzība ēku siltināt no iekšpuses, viņu zināšanām un pieredzei ir īpaša nozīme.»
Svarīgi garantēt kvalitatīvu gaisa apmaiņu
Energoefektīvas ēkas neatņemama sastāvdaļa ir arī atbilstoša ventilācija. Īpašu nozīmi gaisa apmaiņas nodrošināšana iegūst pēc logu nomaiņas un būves norobežojošo konstrukciju uzlabošanas, kad dabiskā ventilācija var samazināties. Tādās situācijās telpās nereti uzkrājas mitrums, kas aukstākajās konstrukciju vietās var kondensēties, radot pelējuma veidošanās priekšnoteikumus.
Tāpēc, kā akcentē Andra Blumberga, gaisa apmaiņas risinājumi jāparedz kopā ar pārējiem energoefektivitātes pasākumiem, nevis jāatliek uz vēlāku laiku: «Ventilācija ir kritiski svarīga. Mēs varam samazināt siltuma zudumus, bet vienlaikus jāparūpējas arī par kvalitatīvu gaisa apmaiņu. Siltināšanas risinājumiem jādarbojas kopā ar ventilāciju, nevis pret to.»
Ēku siltināšana dod dažādus ieguvumus
Renovācijas ekonomisko izdevīgumu galvenokārt nosaka divi faktori – mājas atjaunošanas kopējās izmaksas, kā arī siltumenerģijas cena. Būvniecības darbos ieguldāmo līdzekļu apjomu ietekmē gan materiālu cenas, gan darbaspēka pieejamība un kopējais pieprasījums tirgū.
Rēķinot ēku siltināšanas ieguldījumu vidējo atmaksāšanās laiku, profesore Andra Blumberga uzskata, ka tas varētu būt ap 20 gadu. Tomēr, ja līdzekļi renovācijai iegūti ar valsts līdzfinansējumu, piemēram, ALTUM programmās, šis laiks var samazināties aptuveni uz pusi – līdz desmit gadiem. «Taču renovācijas sniegto ieguldījumu nevar mērīt tikai pēc laika, kas vajadzīgs ieguldījuma atgūšanai uz mazāku apkures izdevumu rēķina,» uzsver Andra Blumberga. «Sakopta ēka nozīmē arī komfortablāku dzīves vidi un īpašuma vērtības pieaugumu. Turklāt zemāks siltuma un elektrības patēriņš ļauj samazināt enerģijas ražošanas apjomu. Tas ir būtiski, ja vēlamies tiekties uz pēc iespējas lielāku enerģētisko neatkarību un importētu energoresursu īpatsvara samazināšanu enerģijas ražošanā. Tādējādi ēku energoefektivitātes paaugstināšana nav tikai individuāla mājsaimniecības izvēle – tai ir plašāka nozīme arī valsts enerģētiskās drošības kontekstā.»
Nākotnē iespējama arī ēku pārkaršana
Klimata pārmaiņas energoefektivitātes jautājumam pievieno vēl vienu aspektu. Ja nākotnē Latvijā kļūs siltāks, vasarās var rasties vajadzība nodrošināt telpu dzesēšanu. Tas nozīmē, ka ēkas energoefektivitāti vairs nevar vērtēt tikai pēc tā, cik maz enerģijas nepieciešams ziemā apkurei.
Kā norāda Andra Blumberga, dažādu klimata modeļu prognozes atšķiras, tomēr ēku plānošanā un renovācijā arvien vairāk jāņem vērā arī komforta nodrošināšana karstā laikā un iespējamais elektroenerģijas patēriņš dzesēšanai. Līdz ar to labi pārdomātai ēkas atjaunošanai jābūt vērstai ar skatījumu ilgtermiņā.
Privātmājas īpašniekam, kurš vēlas uzsākt siltināšanu, galvenais ieteikums ir vispirms veikt energoauditu un noskaidrot labāko risinājumu. Energoaudita izmaksas uz kopējā renovācijas budžeta fona nav lielas, toties ļauj izvairīties no liekiem un neefektīviem tēriņiem. Jāņem vērā – tas, kas ir piemērots vienai privātmājai, citai var nederēt. Tomēr ar ārsienu siltināšanu jārēķinās visiem. Ja konkrētajai ēkai tas tehniski iespējams, noteikti būtu jāveic arī jumta siltināšana.
Pārāk lēns ēku renovācijas temps joprojām ir viena no lielākajām problēmām visas Eiropas līmenī. Ja ar jaunbūvēm situācija ir cerīgāka, jo tām jau definētas zināmas tehniskas prasības, tad lielākos izaicinājumus rada pastāvošais ēku fonds. Tāpēc nākamajos gados būs svarīgi ne tikai turpināt būvēt energoefektīvas mājas, bet arī rast risinājumus, kas palīdzētu jūtami palielināt esošo namu atjaunošanas tempu.
