Kā aģentūru LETA informēja VPR sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs, "Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis informēja, ka 25% reģionālo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, taču šis rādītājs esot uzlabojies, jo iepriekš tas bija ap 40%. Viņš norādīja, ka plānota ceļu atjaunošanas prioritizēšana, ņemot vērā izglītības un veselības sistēmas reformu, kā arī militārās mobilitātes vajadzības.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs uzsvēra nepieciešamību nākotnē palielināt pašvaldību lomu ceļu uzturēšanas un pārbūves jautājumos. Savukārt pašvaldību pārstāvji aktualizēja ikdienas uzturēšanas darbu problēmas - nepietiekamu seguma planēšanu, apmaļu un apaugumu likvidēšanu.
"Latvijas autoceļu uzturētāja" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis iepazīstināja ar uzņēmuma darbību ceļu ikdienas uzturēšanā. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV) un izpilddirektors Ingus Berkulis akcentēja nepieciešamību ziemas periodā paaugstināt vairāku autoceļu uzturēšanas klases no C uz B klasi ziemas periodā, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvāku skolēnu pārvadājumu pakalpojumu. Tāpat ticis atgādināts par ceļa Alūksne-Ziemeri sakārtošanas nepieciešamību.
Autotransporta direkcijas (ATD) pagaidu valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune informēja par gaidāmajā izmaiņām sabiedriskā transporta pārvadājumu lotēs vairākos Vidzemes novados un sabiedriskā transporta tīkla rentabilitātes kritumu, kas saistīts ar pasažieru skaita samazināšanos. Viņš skaidroja par iecerēm veidot saskaņotus pārsēšanās mezglus un pieprasījuma pieturvietas.
Pašvaldību pārstāvji norādīja uz pasažieru daudzumam neatbilstoša lieluma autobusu sūtīšanu reisos, neizpildītiem reisiem, pasažieru neuzņemšanu pieturvietās un citām ar pasažieru pārvadātājiem saistītām problēmām.
Īpaši problemātiska situācija esot izveidojusies Ogres novadā. Pašvaldība nosūtījusi ATD vēstules ar lūgumu steidzami risināt šos jautājumus. Novada centrā un lielākajās apdzīvotajās vietās sabiedriskais transports kursējot nepietiekami bieži, savukārt vairākās mazākās apdzīvotās vietās pārvadājumi netiek nodrošināti vispār. Liela daļa iedzīvotāju tādējādi esot nošķirti no izglītības, veselības un citiem pakalpojumu centriem.
Pašvaldība pārmet, ka esošās autobusu kustības reižu nepietiekamais apjoms ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas liedz iedzīvotājiem nokļūt darbavietās un skolās. Īpaši akūta problēma ir vakara stundās, kā arī brīvdienās, kad pārvadājumi netiek nodrošināti vispār. Ogres novada pašvaldība aicināja ATD steidzamā kārtā risināt šo jautājumu un rast risinājumu, kas ļautu novada iedzīvotājiem izmantot sabiedrisko transportu pēc faktiskajām vajadzībām.
Caune atzina, ka situācija Ogres novadā ir kritiska un solīja rīkoties tās risināšanā. Viņš informēja, ka tuvākajā laikā plānota tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai diskutētu par konkrētiem risinājumiem un to īstenošanas termiņiem.
Vidzemes pašvaldību pārstāvji arī pauda bažas par "Latvijas pasta" īstenoto reformu, kas ir pasliktinājusi pasta pakalpojumu pieejamību reģiona iedzīvotājiem. Ministrs tika informēts par Ogres novada Madlienas pagasta pārvaldes vēstuli ar lūgumu nekavējoties atjaunot pasta nodaļas darbību, jo tās slēgšana radījusi ievērojamu apgrūtinājumu iedzīvotājiem. Prasību pret Madlienas pasta slēgšanu parakstījuši 1360 pagasta iedzīvotāji.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka ministrija aprīlī sagaida no "Latvijas pasta" aktualizētu darbības stratēģiju, kurā paredzēti risinājumi pasta pakalpojumu nepārtrauktībai. Viens no variantiem ir pasta pakalpojumu pieejamība pašvaldību klientu apkalpošanas centros.
Ministrs norādīja, ka pasta pakalpojumu pieejamība, īpaši attālākos reģionos, ir viena no akūtākajām problēmām un tās operatīva risināšana ir augsta prioritāte. Viņš apsolīja turpināt pārrunas ar "Latvijas pastu", lai rastu optimālāko risinājumu pasta pakalpojumu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos.
VPR Attīstības padomes sēdē Alūksnē izskatīts arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam un secināts, ka šī plāna tapšanā pašvaldības nav bijušas pilnvērtīgi iesaistītas, tādēļ Attīstības padome nolēma aicināt VARAM organizēt plāna apspriešanu Vidzemes plānošanas reģionā.
Attīstības padomes locekļi vienojās par nepieciešamību aktualizēt reģiona pozīciju jautājumā par Ministru kabineta noteikumu "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" grozījumiem, vēršot uzmanību uz nepietiekamu regulējumu attiecībā uz mērķorientētas infrastruktūras attīstību reģionos.
