Ceturtdiena, 06.11.2025 23:05
Leo, Leonarda, Leonards, Leons, Linards
Trešdiena, 3. septembris, 2025 15:00

Piecas stundas vārdu kaujās par darbu, naudu un taisnīgumu

Anna Lejiņa, Ogres Vēstis Visiem
Piecas stundas vārdu kaujās  par darbu, naudu un taisnīgumu
Foto: OVV
Trešdiena, 3. septembris, 2025 15:00

Piecas stundas vārdu kaujās par darbu, naudu un taisnīgumu

Anna Lejiņa, Ogres Vēstis Visiem

Ogres novada pašvaldības domes sēde 28. augustā izvērtās par emocionāli intensīvu pasākumu, kurā deputāti piecu stundu garumā diskutēja par aktuāliem jautājumiem. Sēdes sākumā uzmanības centrā nonāca izpilddirektora Pētera Špakovska informatīvais ziņojums, kam sekoja debates par pedagogu trūkumu novada skolās, priekšsēdētāja Egila Helmaņa pielaides dokumentu valsts noslēpumam, komiteju nosaukumu maiņu un deputātu atlīdzības kārtību.

Lai gan komiteju nosaukumu maiņa izraisīja mazāk diskusiju, nekā gaidīts, opozīcija izmantoja iespēju atgādināt par tiesas pagaidu lēmumu, kas uzliek domei pienākumu nodrošināt taisnīgu un proporcionālu deputātu pārstāvniecību komitejās. Savukārt sēdes noslēgumā spriedze pieauga, kad deputāti sāka strīdēties par darba laika uzskaiti un atlīdzības apjomu, kas saasinājās personīgos pārmetumos un ironiskos izteikumos.

Ogres skolās minimāls pedagogu trūkums

Deputātus interesēja Ogres novada skolu gatavība jaunajam mācību gadam. Novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs informēja, ka visas 39 izglītības iestādes novadā ir aptaujātas, lai noskaidrotu aktuālās vakances. Uz 27. augustu vakantas bija 20,04 likmes. Kopumā novadā ir 1358 likmes, no kurām vakantas ir tikai 1,48%. Viena likme atbilst 40 stundu darba nedēļai.

Vidējās izglītības posmā ir viena vakance, pamata izglītībā – 13,49 likmes, bet pirmsskolas izglītībā – 6,55 likmes. Visvairāk pedagogu trūkst mūzikā, matemātikā un latviešu valodā. Tāpat tiek meklēti speciālisti atbalsta personāla pozīcijās.

Izglītības pārvaldes vadītājs skaidroja, kāpēc tiek runāts par likmēm, nevis pedagogu skaitu. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, nozares ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība ir vienojušās, ka informācija par pedagogu iztrūkumu tiek sniegta likmēs. Piemēram, šajā mācību gadā Ķeguma pamatskola meklē interešu izglītības pedagogu dambretē uz divām stundām nedēļā. Ja ziņotu par skolotāju skaitu, šāds piemērs kropļotu kopējo situāciju. Tāpēc likmju ziņošana ir korektākais veids, kā atspoguļot pedagogu trūkumu, jo skaidri norāda uz pilna laika darba apjomu.

Risinājumi pedagogu trūkumam ietver īslaicīgu darba apjoma palielināšanu esošajiem pedagogiem, kamēr tiek atrasts speciālists. Šāda pieeja tiek izmantota lielākajā daļā gadījumu. Retos gadījumos, kad tas nav iespējams, tiek izmantota attālināta pieslēgšanās jeb tālmācība vai arī iepirkts ārpakalpojums, piemēram, piesaistot mācībspēkus no Rīgas Tehniskās universitātes. Pašlaik šādi gadījumi ir trīs. Vēl viena iespēja ir pārstrukturēt apgūstamo saturu pa gadiem vai semestriem, jo izglītības standarts ļauj mācību vielu apgūt intensīvāk kādā no mācību gadiem trīs gadu ietvaros.

Atbildot uz deputātu jautājumu par krievu valodas apguvi skolās, I. Grigorjevs norādīja, ka vairākas skolas jau apsteidzoši piedāvā spāņu, franču un itāļu valodu pamatskolas posmā.

Tincina, kur Helmaņa anketa

Opozīcijas deputāti ceturtdienas sēdē interesējās, kad mērs Egils Helmanis (NA) iesniegs pielaides valsts noslēpumam saņemšanai nepieciešamo aptaujas lapu, lai to varētu nosūtīt Valsts drošības dienestam. Pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis skaidroja, ka pieprasījums tiks nosūtīts, tiklīdz Helmanis iesniegs aizpildītu dokumentu. 

Deputāte Santa Ločmele («Par!») norādīja, ka, neskatoties uz oficiāli attaisnotu prombūtni, Helmanis ceturtdienas rītā atradies domes ēkā un vadījis apspriedi mazajā zālē, kas notika pirms domes sēdes, kuru vadīja priekšsēdētāja vietnieks Andris Krauja (NA, ZZS, LZP). «Es saprotu, ka ir pārejoša, labi, neteikšu… ka ir prombūtne vai sistēmā parādās prombūtne, bet mēs taču labi zinām, ka priekšsēdētājs arī šorīt bija pašvaldības ēkā un pirms šīs domes sēdes jums bija apspriede mazajā zālē,» viņa pavēstīja. Deputāte Dace Kļaviņa («Jaunā Vienotība») norādīja, ka atvaļinājums nenozīmē, ka cilvēks ir miris, un Helmani taču varēja atsaukt, lai izpildītu likuma prasības.

Kā iepriekš norādījis E. Helmanis, viņš aizpildīs prasīto anketu, tiklīdz būs atguvis veselību pēc komandējumā Ukrainā gūtās traumas. Viņš tika ievainots naktī uz 16. jūliju apšaudes laikā. 

Opozīcija izmanto iespēju 

Domes sēdē tika apspriests jautājums par pašvaldības komiteju nosaukumu maiņu. Opozīcijas deputāti to izmantoja, lai atgādinātu – tiesa ar pagaidu lēmumu ir noteikusi, ka Ogres domei jāievēro proporcionalitāte deputātu pārstāvībā komitejās. Tāpēc viņi uzsvēra, ka būtu jārisina arī šis jautājums, jo nopietnu iebildumu par komiteju nosaukumu maiņu nebija. Domes priekšsēdētāja biroja vadītājs Gints Sīviņš iebilda, sakot, ka tiesa nav izskatījusi jautājumu par nosaukumiem, tāpēc tas nav saistīts.

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi pagaidu lēmumu lietā, kuru ierosinājuši pieci Ogres novada pašvaldības opozīcijas deputāti. Viņi apstrīd domes lēmumu par pastāvīgo komiteju sastāvu, uzskatot, ka domes vadība ir nelikumīgi palielinājusi savu partiju pārstāvniecību par sešām vietām. Tas, viņuprāt, pārkāpj likumā noteikto proporcionalitātes principu un liedz opozīcijai vienlīdzīgas iespējas piedalīties komiteju darbā un pārstāvēt savus vēlētājus.

Tiesa ir noteikusi, ka domei trīs nedēļu laikā jāpieņem jauns lēmums par komiteju sastāvu, ievērojot taisnīgu vietu sadalījumu. Lai gan domei jau iepriekš bija uzdots līdz 6. augustam sniegt paskaidrojumus tiesai, šobrīd pieņemtais lēmums ir tikai pagaidu – pati lieta vēl nav izskatīta pēc būtības.

Strīdas par darba laika uzskaiti un atlīdzību

Ogres novada pašvaldības domes sēdes noslēgumā izvērtās kaismīga vārdu pārmaiņa, izskatot grozījumus pašvaldības iekšējos noteikumos, kas regulē deputātu atlīdzības izmaksu un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību. Strīds izcēlās par to, kā tiek uzskaitīts deputātu darbs ārpus komiteju un domes sēdēm, kā arī par to, vai šāds darbs ir pietiekami precīzi definēts un atbilstoši apmaksāts. Diskusijas laikā opozīcijas deputāti pauda bažas par darba laika uzskaiti, savukārt domes vadība uzsvēra nepieciešamību pēc skaidriem kritērijiem un pārskatāmības. Neskatoties uz asajiem vārdiem, dome pieņēma lēmumu grozīt noteikumus, lai precizētu atlīdzināmos pienākumus.

Ogres novada pašvaldības dome 2024. gada 30. maijā pieņēma iekšējos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek izmaksāta atlīdzība domes deputātiem un atlīdzināti ar viņu darbību saistītie izdevumi. Šie noteikumi attiecas uz visiem deputātiem, tostarp domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komiteju priekšsēdētājiem un vietniekiem. Atlīdzība šīs kārtības izpratnē ietver darba samaksu, sociālās garantijas un atvaļinājumus, un tā tiek finansēta no pašvaldības budžeta, ņemot vērā normatīvo aktu izmaiņas un budžeta iespējas.

Noteikumu 15. punktā ir konkretizēti pienākumi, par kuriem deputātiem, izņemot vadību, tiek piešķirta atlīdzība ārpus komiteju un domes sēdēm. Tie ietver iepazīšanos ar normatīvo aktu jaunumiem (līdz 8 stundām mēnesī), iedzīvotāju sūdzību izskatīšanu un atbildēšanu, kā arī iedzīvotāju pieņemšanu saskaņā ar publicēto grafiku. Šāda pieeja nodrošina atlīdzības objektīvu izmērojamību, pārbaudāmību un samērīgumu, vienlaikus neierobežojot deputātu tiesības pildīt visus likumā noteiktos pienākumus.

Lai izvairītos no nepamatotas budžeta līdzekļu izlietošanas, pārskatāmības trūkuma un sabiedrības uzticības zuduma, dome uzsver, ka atlīdzība publiskajā pārvaldē nav automātiska tiesība, bet gan balstīta uz konkrētu pienākumu izpildi. Ņemot vērā normatīvo regulējumu, tostarp Pašvaldību likumu un Deputāta statusa likumu, dome secināja, ka nepieciešams papildināt iekšējo noteikumu punktu, lai precīzāk definētu atlīdzināmos pienākumus. 28. augustā dome pieņēma lēmumu izdot grozījumus minētajos noteikumos.

Toties, kamēr līdz lēmuma pieņemšanai nonāca, deputāti paguva pat apvainoties. Uldis Skudra («Par!», JKP) vērsās pie G. Sīviņa un A. Kraujas, kuri esot viņu apmelojuši, tāpēc tautas kalps sagaidot publisku atvainošanos, «kā paredz jūsu pieņemtais ētikas kodekss», viņš piebilda ar uzsvaru uz vārdu «jūsu».

Savukārt Mariss Martinsons (LRA) pārmeta augstprātību G. Sīviņam, kurš, klausoties deputātu prasībās, vienubrīd ar slēptu nopūtu atzinās: «Es jūtos, kā uz skolu atnācis.»

Opozīcijas deputāti izvērta diskusiju par laika uzskaiti deputātu darbam un detalizēto atskaiti, cik laika patērēts kāda pienākuma veikšanai. Viņi sāka klāstīt, cik kurš strādā. U. Skudra uztraucās, ka netiks uzskaitīts, ja deputāts tiksies ar iedzīvotājiem ne tikai Ogrē norādītajā laikā un telpā, bet arī ārpus, uz vietām. Tātad to laiku neapmaksāšot? Viņš sūkstījās, ka vairāk nekā puse no stundām netika iekļautas laika uzskaites tabelēs, jo neattiekušās uz deputātu pienākumu veikšanu, lai gan piedalījies iedzīvotāju padomju sanākšanās.

G. Sīviņš norādīja, ka tikšanās ar iedzīvotājiem ir apsveicama, bet tas, viņa ieskatā, ir gatavošanās domes un komiteju sēdēm. «Ja es satiekos ar iedzīvotājiem veikalā vai pilsētas skvērā pēc darba laika un ja mēģinātu par to visu atskaitīties, un, kā Martinsona kungs piedāvā, – nakts stundās dubulto tarifu, tas būtu liels farss, ja prasītu maksāt par to kā par darbu,» viņš sacīja.

«Neviens kungs Ogrē, Kalna mājā, nevar noteikt, kad strādāju,» U. Skudra pavēstīja un piebilda, ka «paēdušais neēdušo nesaprot, bet es, paldies Dievam, esmu paēdis, kur dzīvot arī ir». S. Ločmele šo teicienu papildināja: «Mēs jau varam runāt dažādi – dziedātājs dejotāju nesapratīs…» G. Sīviņš rezumēja, ka šī diskusija liecina – deputātiem svarīgākas viņu personīgās intereses.