Svētdiena, 23.06.2024 17:21
Līga
Svētdiena, 18. septembris, 2022 12:12

Pieci ornitologa padomi balto stārķu potenciālajiem "saimniekiem"

AS "Sadales tīkls"
Pieci ornitologa padomi balto stārķu potenciālajiem "saimniekiem"
Svētdiena, 18. septembris, 2022 12:12

Pieci ornitologa padomi balto stārķu potenciālajiem "saimniekiem"

AS "Sadales tīkls"

Vasaras izskaņā noslēgusies jau otrā sezona tiešraidei no baltā stārķa ligzdas elektroapgādes balstā, ko organizēja AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu. Putnu pāris Fāze un Volts veiksmīgi izauklēja četrus jaunuļus, kuri augusta beigās devās savā pirmajā lidojumā uz siltajām zemēm.

Atgriežoties Latvijā, svēteļi labprāt izraugās elektrības stabus par pamatni ligzdām, tomēr tā nav tā drošākā vieta, tāpēc "Sadales tīkls" kopā ar dabas aizsardzības organizācijām iedrošina sabiedrību iesaistīties šo putnu izmitināšanā savos lauku īpašumos.Pērn rudenī socioloģiskā aptaujā noskaidrots, ka staltos putnus labprāt uzņemtu 48% Latvijas iedzīvotāju ar atbilstošu īpašumu (ārpus pilsētas vai lauku teritorijā). Ratus vislabāk gatavot ziemā, ragavas vasarā – ar ko rēķināties, ja pavasarī apdomā sarūpēt mājvietu stārķiem, ko un kā darīt vislabāk? Padomus sniedz Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas darbiniece Dr.biol. Māra Janaus.

1. Ne vienmēr mākslīgo pamatni svēteļi apdzīvo jau pirmajā gadā
Latvijā ligzdo ap 13 000 balto stārķu pāru. Mēs varam būt lepni, ka mūsu valstī mīt tik daudz šo putnu, ko citviet Eiropā ir daudz mazāk.Taču, pirms izveidot stārķiem mākslīgo ligzdas pamatni arī savā īpašumā, apsveriet ne vien patīkamos un romantiskos aspektus, bet arī pārdomājiet šo lēmumu racionāli! Ja nolemjat uzstādīt stārķiem mākslīgo ligzdas pamatni, jārēķinās, ka ir grūti paredzēt, vai un kad stārķi iekārtosies jaunizveidotajā pamatnē. Reizēm tas notiek jau nedēļas laikā, reizēm – pirmajā pamatnes pastāvēšanas gadā, bet varētu būt arī divi līdz trīs gadi, un dažkārt jaunā ligzdas vieta vispār netiek pieņemta. Vislabāk ir pavērot, kur baltie stārķi mēģina ligzdu būvēt pašu spēkiem. Ir puslīdz droši, ka šai vietā jūsu piedāvātais ligzdas pamats tiks pieņemts.


2. Ieteicams ieturēt distanci no citām stārķu ligzdām
Nevajadzētu mākslīgi veidoto ligzdvietu baltajam stārķim izvietot tuvāk par 200 metriem no citas stārķu ligzdas – ne vienmēr stārķi labprāt pieņem jaunus kaimiņus, tāpēc putnu starpā var izcelties konflikti. Tāpat nav ieteicams mākslīgi veidoto ligzdvietu baltajam stārķim izvietot tiešā mājas tuvumā un sētsvidū – putni ir lieli, daudz ēd un liels izkārnījumu daudzums var radīt antisanitārus apstākļus.

3. Jo tuvāk barošanās vietām, jo labāk
Labprātāk stārķi aizņems ligzdu, kas uzbūvēta netālu no potenciālajām barošanās vietām. Stārķi ir atklātu ainavu iemītnieki un barojas pļavās, ganībās un tīrumos, kā arī ap dažāda veida ūdeņiem līdz aptuveni 1,5 kilometru attālumā no ligzdas.

4. Stārķis var kļūt par ilglaicīgu kaimiņu
Jārēķinās, ka stārķis visdrīzāk būs ilglaicīgs jūsu īpašuma iemītnieks – svēteļi cenšas atgriezties ligzdot iepriekšējā ligzdošanas vietā un daudzus gadus izmanto vienu un to pašu ligzdu. Stārķi Latvijā uzturas no marta beigām līdz septembra sākumam. Jārēķinās, ka stārķu ligzda ir atklāta, viegli pielidojama, līdz pat diviem metriem diametrā un līdz pat diviem ar pusi metriem augsta. Stārķi to būvē no zariem, zemes pikučiem, kūdras, izklājumā – zāle, papīri, lupatas. Reizēm kādas 'būvmateriālu' daļas nokrīt arī lejā un ir atrodamas ligzdas tuvumā. Krītošais materiāls var, piemēram, sabojāt vai sasmērēt ēkas jumtu. Gadās, ka nokrīt un sapūst arī mazuļiem atnestā barība. Tā kā stārķu ēdienkartē mēdz būt arī čūskas, arī tās var izkrist no ligzdas, lai gan tas notiek ļoti reti (šādi gadījumi tad mēdz tikt plaši izreklamēti, radot maldīgu priekšstatu par biežām un lielām čūsku briesmām).

5. Pirms stārķu atgriešanās pavasarī ir vērts samazināt ligzdas apjomu
Ja ligzda gadu gaitā ir uzkrauta pārāk augsta, tā viegli tiek pakļauta sānsverei un var nokrist. To var novērst, pirms putnu atlidošanas noņemot augšējo ligzdas daļu. Ligzdas augšējās daļas noņemšana nav vienkārša, jo stipri sapresētais materiāls jāplēš ar dakšām, cirvi vai lauzni. Ja ligzda atrodas dzīvā kokā, tai apkārt var arīsaaugt zari. Tas ir visizplatītākais iemesls, kādēļ stārķi pamet esošās ligzdas. Ieteicams katru gadu rudenī vai agrā pavasarī apgriezt koku zarus apkārt stārķu ligzdām, tā nodrošinot putniem iespēju brīvi pielidot.

Vēl plašāki ieteikumi pamatnes veidošanai atrodami Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv pieejamā brošūrā Balto stārķu ligzdu pamatnes. Šī brošūra sniedz padomus, kā pašu spēkiem uzbūvēt ligzdas pamatni baltajam stārķim, lai piesaistītu to konkrētam īpašumam vai veicinātu stārķu pārcelšanos no ligzdas elektrības stabā uz drošāku mājvietu. Savukārt par stabu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.