Izmaiņas bija iesnieguši partijas "Jaunā vienotība" (JV) deputāti, rosinot atzīt par spēkā neesošu likumu, ar kuru Višvanatai 15. oktobrī tika piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Saskaņā ar pieņemto likumu iepriekšējais lēmums tiek atcelts no tā pieņemšanas brīža.
Sākotnēji pieņemto likumu par pilsonības piešķiršanu Višvanatai šodien bija izsludinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un tam būtu jāstājas spēkā rīt. Tā kā ievainojamības problēmu dēļ ilgu laiku šodien nebija pieejama oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" mājaslapa, publiski redzams lēmums par likuma izsludināšanu kļuva tikai pēc plkst. 13 jau pēc Saeimas jaunākā balsojuma.
JV anotācijā skaidroja, ka radušās šaubas par informācijas pilnīgumu, uz kuras pamata Saeima pieņēma lēmumu par pilsonības piešķiršanu.
Pirms Saeimas deputātu balsojuma ceturtdien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē gan sagatavotajā likumprojektā tika konstatētas tehniskas nepilnības, tāpēc Saeimas deputāti pieņēma komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu. Līdzīgu ieceri Saeimā bija iesniegusi arī Nacionālā apvienība.
Jautājums par Višvanatas pilsonību izraisīja domstarpības koalīcijā. Nacionālā apvienība iesniedza savu likumprojektu, rosinot atcelt pilsonības piešķiršanu, izmaiņas tika nodotas Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kuru vada Gunārs Kūtris (ZZS) un kura pārstāvētais spēks neredz pamatu mainīt lēmumu pilsonības piešķiršanas jautājumā. Savukārt JV bija sagatavojusi atsevišķu likumprojektu, kas tika virzīts caur Saeimas Juridisko komisiju, kuru vada tās politiķis Andrejs Judins (JV).
Pret lēmumu atcelt pilsonības piešķiršanu Saeimas sēdes debatēs iestājās Kūtris, kura skatījumā šāds lēmums balstīts uz baumām un tā esot "linča tiesa", bet Kūtris gribot savu darbu Saeimā noslēgt ar "tīru sirdsapziņu". Viņš arī norādīja, ka deputāti, kuri tagad iestājas par pilsonības nepiešķiršanu, varēja jau savlaicīgi iepazīties ar visiem materiāliem. "Nevienam neradās šaubas par dokumentu patiesumu," pauda Kūtris.
Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) savukārt sprieda, ka kļūdas ir jāatzīst un tās jālabo. "Es personīgi atvainojos," teica deputāts, aicinot pārējos atbalstīt pilsonības piešķiršanas atcelšanu. Jurēvics akcentēja, ka pilsonība nav dāvana, bet gan novērtēšana. Politiķis atzīmēja, ka par šo Indijas pilsoni bažas pauduši arī citi zinātnieki no Latvijas.
Koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība vēl pirms Saeimas balsojuma pauda, ka neredz pamatu mainīt savu nostāju un joprojām uzskata, ka pilsonības piešķiršanai bija pietiekams pamatojums. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA norādīja, ka jautājums ticis skatīts trīs komisijas sēdēs, izvērtējot 11 valsts iestāžu atzinumus, un jauni fakti par kandidātes neatbilstību neesot saņemti.
Jau ziņots, ka Saeima 15. oktobrī par Latvijas pilsoni atzina Indijas pilsoni Višvanatu. Anotācijā bija norādīts, ka Višvanata ir Indijas pilsone ar doktora grādu datorzinātnēs, kuras profesionālā darbība saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. Kopš 2019. gada viņas dzīve un profesionālā darbība ir saistīta ar LZA, bet kopš 2024. gada viņa strādā uzņēmumā SIA "Dr. Vishys" par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju.
Kā liecina "firmas.lv" informācija, mikrosabiedrība "Dr. Vishys" pieder Kananam Višvanatam, kurš ar LZA gādību ar Saeimas balsojumu tika pie Latvijas pilsonības 2023. gada rudenī un arī tika pieteikts kā farmācijas jomas uzņēmējs un zinātnieks. Pēdējos pāris gadus šis uzņēmums darbojies bez apgrozījuma, bet ar vairāk nekā 200 000 eiro zaudējumiem.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatvotajā anotācijā tika klāstīts, ka Višvanatas darbība veicinot "mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijā, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un inovatīvu farmācijas produktu izstrādi". Atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanai tika paudusi LZA vadība, saskatot viņas ieguldījumu zinātnes, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistē.
Komisija tika norādījusi, ka atbildīgo iestāžu rīcībā nav ziņu par apstākļiem, kas saskaņā ar Pilsonības likumu liegtu Višvanatai iegūt Latvijas pilsonību.
Komisija, izvērtējot Višvanatas iesniegtos dokumentus, profesionālo darbību, saikni ar Latviju un LZA sniegto atbalstu, secināja, ka "viņas darbība veicina inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstību, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu, Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju". Ņemot vērā minēto un Višvanatas apņemšanos turpināt darbu Latvijas labā, komisija sagatavojusi likumprojektu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Pēc lēmuma pieņemšanas publiskajā telpā izskanēja šaubas par viņas izglītību, zinātniskajām publikācijām un pilsonības piešķiršanas pamatojumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja parlamentu novērst radušās šaubas un nepieciešamības gadījumā pārskatīt pieņemto likumu.
Savukārt pati Višvanata iepriekš noraidījusi pārmetumus, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.
