Kā psihoterapeits klāsta nra.lv - "Tas ir nepareizi formulēts uzstādījums. Ne jau brīvlaiks ir par garu, tad drīzāk būtu jāskatās, vai mācību stundu ir par maz. Nav nekādu mērījumu - brīvlaikam ir labi divi mēneši vai trīs? Šāda diskusija ir neproduktīva, jo cilvēkiem nepatīk, ka viņiem kaut ko ņem nost. Par to, ka bērniem kāds taisās atņemt brīvlaiku, neviens nebūs priecīgs. Turklāt, tas tiek atņemts arī skolotājiem.
Tas, ka iniciatīvas rosinātājs apelē pie tā, ka bērni pa trim mēnešiem atradinās mācīties, ir pilnīgas muļķības. Ne viņi ātri pie kaut kā pierod, ne arī no kaut kā atradinās. Un apgalvojumi par iegrimšanu viedierīcēs arī neiztur kritiku: ar ko atšķiras iegrimšana datoros, planšetēs un telefonos pusotra mēneša un trīs mēnešu garumā? Problēma ir tajā, ka bērni bieži vien ne ar ko jēdzīgu nenodarbojas, tātad vajag risināt šo problēmu. Un vēl. Skolu nevajag padarīt par soda izciešanas vietu vai arī - ejiet uz skolu, ja citu nav ko darīt."
N. Sakss Konstantinovs uzskata, ka trīs vasaras mēnešus var produktīvi izmantot: “Nav jau tā, ka bērns mācās tikai skolā. Pusaudži ļoti nopietni mācās strādājot. Tāpēc jādomā, kā viņiem nodrošināt darbu vasarā. Tikpat svarīgi ir domāt par skolēnu vasaras nometnēm. Tā ka šīs iniciatīvas autors, visticamāk, strādā savas popularitātes celšanas virzienā, nevis rūpēs par skolēnu brīvlaika racionalizēšanu.”