Ogres novadā elektroautobuss  četrus mēnešus nav ticis izmantots, jo transportlīdzeklim, kura vērtība ir ap 665 000 eiro, nebija vadītāja. Tikmēr citās pašvaldībās autobusi ilgstoši stāvējuši remontā defektu dēļ.

Valsts kontrole norāda, ka iepirkumi rīkoti decentralizēti un tajos nav nodrošināta pietiekama konkurence, līdz ar to publiskie līdzekļi nav izmantoti ekonomiski. Pašvaldības kopumā veikušas ap 33 atsevišķiem iepirkumiem, kas palielinājis administratīvo slogu un radījis ievērojamas cenu atšķirības.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm, ja visas pašvaldības mikroautobusus būtu iegādājušās par zemāko cenu, iespējams ietaupīt ap 677 000 eiro.

Kvalitātes problēmas un cenu atšķirības

Daļai elektroautobusu jau piegādes brīdī konstatēti būtiski defekti – rūsa, plaisas griestu apšuvumā un nepietiekama siltuma nodrošināšana salonā. Deviņi no 12 piegādātajiem mikroautobusiem būvēti, apvienojot divas kravas mikroautobusu bāzes.

Iegādāto mikroautobusu vidējā cena bijusi 277 000 eiro, bet autobusu – 581 000 eiro. Revīzijā norādīts arī uz būtiskām cenu atšķirībām identiskiem modeļiem dažādās pašvaldībās, kā arī to, ka Lietuvā līdzīgi transportlīdzekļi iegādāti ievērojami lētāk. Piemēram, cenas atšķirība vienādiem Jelgavas un Preiļu novadā iegādātiem autobusiem ir aptuveni 43 000 eiro, bet tāds pats modelis Lietuvā 2022. gadā iegādāts par vidēji 37% jeb 168 000 eiro lētāk.

Problēmas konstatētas arī uzlādes infrastruktūras izbūvē – atsevišķos gadījumos izveidoti plaši asfaltēti laukumi un dārgi labiekārtojuma risinājumi, kas neatbilda projekta mērķiem.

Nepieciešamas pārmaiņas attieksmē

Valsts kontrole revīzijas noslēgumā sniegusi piecus ieteikumus – trīs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, vienu pašvaldībām un vienu Satiksmes ministrijai. Uzsvērts, ka plašāka elektroautobusu izmantošana un stingrāka uzraudzība nākotnē varētu mazināt dīkstāvi un palielināt ieguvumus no šādiem ieguldījumiem.