Sestdiena, 13.07.2024 21:57
Margarita, Margrieta
Sestdiena, 8. jūlijs, 2023 10:34

Rinkēvičs nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā

Leta
Rinkēvičs nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā
LETA
Sestdiena, 8. jūlijs, 2023 10:34

Rinkēvičs nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā

Leta

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.
Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Smiltēns vēlēja veiksmi Rinkēvičam jaunajā amatā, uzsverot, ka valstij priekšā ir daudz aktuālu problēmu un izaicinājumu, kuru pārvarēšanai nepieciešama visu varas atzaru sadarbība.

Vēlāk Rinkēvičs noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica kapavietām, bet pēc tam laukumā pie Rīgas pils simboliskā ceremonijā saņems Rīgas pils atslēgu no iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita un dzīvesbiedres Andras Levites. Pēcpusdienā Rīgas pilī notiks svinīgā pieņemšana par godu Rinkēviča inaugurācijai.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā. Viņš absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.

Rinkēvičs pagājušā gadsimta 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā no 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa - AM valsts sekretāra - amatu.

No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005. līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni. Savukārt no 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā viņš iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.

Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un abās Kariņa valdībās.

2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā "Vienotība". 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs tika ievēlēts parlamentā no partiju apvienības "Jaunā vienotība" saraksta.

2023.gada 31.maijā Saeima Rinkēviču ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti - "Jaunā vienotība", kura virzīja viņu augstajam amatam, un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Prezidenta vēlēšanas izraisīja saspīlējumu valdošajā koalīcijā, kas var novest pie izmaiņām tajā, jo līdzšinējie partneri "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība par Rinkēviču nebalsoja.

Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomaina Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019.gada 28.maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.