Iniciatīva: statuss uz mūžu kā valsts pateicība
Parakstu iniciatīvas autors Armands Lisenko aicina nostiprināt likumdošanā principu, ka daudzbērnu vecāka statuss ir valstisks goda nosaukums un paliekošs sociālais stāvoklis.
Iniciatīva paredz grozījumus normatīvajos aktos, lai vecākiem, kuri izaudzinājuši trīs vai vairāk bērnus, “Goda ģimenes” apliecības sniegtās priekšrocības un statuss tiktu saglabāts uz mūžu – neatkarīgi no bērnu vecuma vai gadu starpības.
Tas nozīmētu, ka daudzbērnu ģimeņu vecāki arī turpmāk varētu izmantot ar šo statusu saistītos atvieglojumus, piemēram, nodokļu atlaides un dažādas priekšrocības valsts pakalpojumu jomā.
Demogrāfiskā krīze kā galvenais arguments
Iniciatīvas autori norāda, ka Latvija pašlaik piedzīvo smagu demogrāfisko krīzi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā Latvijā piedzimuši tikai 12 571 bērni – tas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā.
Šādos apstākļos tieši daudzbērnu ģimenes tiek uzskatītas par nozīmīgu valsts demogrāfijas balstu. Trešie un ceturtie bērni veido aptuveni 24,6 % no visiem jaundzimušajiem Latvijā.
Iniciatīvas autors uzskata, ka valstij būtu skaidri jāparāda cieņa pret vecākiem, kuri uzņēmušies lielāku atbildību par sabiedrības nākotni.
Kritika par pašreizējo sistēmu
Iniciatīvas aprakstā arī norādīts, ka pašreizējā sistēma esot netaisnīga pret daļu ģimeņu.
Piemēram, ģimenēs, kur bērni dzimuši ar lielu gadu starpību, “Goda ģimenes” statuss bieži tiek baudīts tikai īsu laiku. Tiklīdz vecākais bērns sasniedz pilngadību, statuss tiek zaudēts, lai gan vecāku ieguldījums bērnu audzināšanā nav mazāks nekā ģimenēm, kur bērni dzimuši ar nelielu vecuma starpību.
Tāpat iniciatīvas autori uzsver, ka daudzbērnu ģimenes bieži plāno savu dzīvi ilgtermiņā – iegādājas lielāku mājokli vai ietilpīgāku transportlīdzekli. Zaudējot statusu, var pieaugt nodokļu slogs, lai gan kredītsaistības paliek nemainīgas.
Piedāvātās izmaiņas
Iniciatīva paredz vairākas konkrētas izmaiņas programmā “Latvijas Goda ģimenes apliecība” un saistītajos Ministru kabineta noteikumos.
Pirmkārt, paredzēts noteikt, ka vecākiem, kuri ieguvuši daudzbērnu ģimenes statusu, izaudzinot trīs bērnus, šis statuss saglabātos uz mūžu.
Otrkārt, rosināts saglabāt arī valsts noteiktos atvieglojumus – piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides, kā arī dažādas priekšrocības valsts pakalpojumos, tostarp sabiedriskajā transportā un kultūras jomā.
Iniciatīvas autori uzskata, ka šāds solis veicinātu taisnīgumu un stiprinātu pateicības kultūru sabiedrībā, vienlaikus nodrošinot lielāku finansiālo stabilitāti vecākiem, īpaši sasniedzot pensijas vecumu.
Sociālajos tīklos viedokļi dalās
Diskusijas sociālajos tīklos liecina, ka sabiedrībā par šo ideju nav vienprātības.
Daļa komentētāju uzskata, ka priekšlikums būtu jāievieš, taču citādā formā.
Stella Štāla raksta, ka statuss nav obligāti jāpiešķir uz mūžu:
“Nav pat jābūt uz mūžu, bet vismaz līdz jaunākā bērna pilngadībai.”
Savukārt Sergey Yakimov uzskata, ka bērnu skaits nevar būt vienīgais kritērijs valsts atbalstam:
“Vai tiešām bērnu skaits ir vienīgais goda kritērijs? Uzskatu, ka atbalsts nepieciešams visām ģimenēm, kas izvēlas audzināt bērnus – arī tām, kurās ir viens vai divi.”
Viņš arī piebilst, ka ideja par statusu uz mūžu varētu būt ekonomiski nepamatota, jo pieauguši bērni paši kļūst par nodokļu maksātājiem un var atbalstīt savus vecākus.
Citi komentētāji uzsver vecāku pašu atbildību par ģimenes lielumu. Irēna Žukovska raksta, ka bērnu skaits ir pašu vecāku izvēle:
“Ja ir līdzekļi uzturēt tādu ģimeni, tad lai arī audzina. Tā ir vecāku vēlme.”
Arī Diāna Briede norāda uz iespējamu netaisnīgumu:
“Man trīs bērni ar 10 gadu starpību, līdz ar to goda ģimenes statuss nav bijis. Tad kāpēc to saglabāt tiem, kam tas jau bija?”
Savukārt citi uzskata, ka valstij būtu jādomā par plašāku atbalsta sistēmu. Olga Manajenkova rosina vienkārši palielināt pabalstus, īpaši ģimenēm ar vienu bērnu.
Ir arī komentētāji, kuri uzskata, ka diskusijā parādās nevajadzīga savstarpēja skaudība. Sigita Svike Dolotina raksta:
“Palasot komentārus, mums kā vienmēr – ka tik kādam nav vairāk kā man.”
Savukārt Anita Mašina jautā, kā šajā iniciatīvā tiks ņemtas vērā ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti.
Citi komentētāji piedāvā pavisam citus risinājumus. Piemēram, Agris Salmiņš uzskata, ka mammām, kuras ilgstoši audzinājušas bērnus, būtu jānodrošina lielāks sociālais nodrošinājums vecumdienās, piemēram, ieskaitot bērnu audzināšanas laiku darba stāžā.
Tikmēr Mārīte Stanga uzskata, ka īpaši būtu jāatbalsta ģimenes ar ļoti lielu bērnu skaitu, piemēram, piešķirot būtisku piemaksu pie pensijas.
