Asu kritiku radījis LTV valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes apgalvojums, ka debates krievu valodā tāpat notiks, jo viņiem ir pienākums uzrunāt visas sabiedrības grupas. Šo pienākumu nosakot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. "Šajā ziņā, es domāju, ka nekādu izmaiņu nebūs. Svarīgi ir saprast, kāpēc priekšvēlēšanu laikā nāk šādi dīvaini paziņojumi," viņš teica intervijā raidījumam "Rīta Panorāma".
"Viss kā no Kremļa un čekas rokasgrāmatām," uz šo ziņu asi reaģējis publicists Lato Lapsa, kurš video straumēšanas platformā "YouTube" izklāstījis plašāku viedokli par histēriju ap priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā.
Viņš norādīja, ka pašlaik notiekošais ir daļa no Krievijas organizētā hibrīdkara un uzsvēra, ka zem šī slēpjas Krievijas ietekmes aģenti, par kuriem sabiedrībai radies nepareizs priekšstats. Viņš uzsvēra, ka tie nav cilvēki, kas, nokārušies ar "dažādiem Krievijas loriņiem, visvisādos veidos cenšas pievērst sev uzmanību". Tieši pretēji. Pēc viņa teiktā, šie cilvēki nepievērš sev lieku uzmanību, uzstājas ar patriotiskām runām un "bruņojas" ar auseklīšiem un zili dzelteniem karogiem. L. Lapsa norāda, ka pašlaik konkrētas sabiedrisko mediju personas organizē Latvijas valsts sabiedrības šķelšanas kampaņu, cilvēkus dalot pēc valodas. “Tieši šī te kampaņa ir acīmredzams Krievijas organizētā hibrīdkara elements,” viņš uzsvēra.
Arī Saeimas deputāts Edvīns Šnore piemin Krievijas ietekmes aģentus, piebilstot, ka tagad tie tiek darbināti uz pilnu jaudu. "Pēdējā bastiona - krievu valodas aizstāvībai," viņš norāda sociālo tīklu ierakstā.
Žurnāliste Elita Veidemane šādu sabiedrisko mediju lēmumu nosauc par špļāvienu sejā. "Latvijas Televīzijai ir dots uzdevums izņirgāties par latviešu valodu, Satversmi, valsti," viņa pauž tiešu kritiku, pieminot faktu, ka šiem darboņiem maksā algu no saviem nodokļiem. "Un tad tu nesaproti vairs neko, jo kāds tev ir iespļāvis sejā," rakstīts publicētajā citātā.
Grāmatu redaktors Vents Zvaigzne I. Priedes pamatojumu, kāpēc debates krievu valodā tomēr būtu nepieciešamas, sauc par maldinošu, jo "iztēlojot krievu valodu par "mazākumtautību saziņas valodu", tiek turpināta PSRS okupācijas koloniālā politika".
LTV galvenā redaktore Sigita Roķe norāda, ka viss ir pavisam vienkārši: "Vai nu daļa sabiedrības zina, ka viņu prezidents ir Rinkevičs, vai nosauc Putinu. Tik vienkārši. Nekur viņi nepaliks." Viņa iesaka noskatīties Zviedra dokumentālo filmu par Latgales pierobežu un noklausīties lauku sētā sēdošā vīra atbildi, kurš ir viņa prezidents. "Vēlreiz – tik vienkārši," viņa dalās ar lakonisku viedokli.
Savu viedokli paudis arī uzņēmējs Normunds Bergs, uzsverot, ka tiem, kas nesaprot, ir pieejams arī tāds rīks kā subtitri: "Nevajag nekādas debates krieviski. Latvijā valsts valoda ir latviešu. Mazākumtautībām ir subtitri. Angliski, ukrainiski, poliski, lietuviski, igauniski un arī krieviski."
Sociālajos tīklos pavīdēja ziņas, ka arī Somijā priekšvēlēšanu debates rīkotas krievu valodā, taču Ivars Āboliņš, Latvijas Republikas mediju regulatora Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs, norāda, ka ziņas nav patiesas, un nosauc to par klaju dezinformāciju. "Nekad nekas tāds nav noticis un Somijas politiķi savā starpā nedebatē krieviski, un viņiem nav jālūdz nodrošināt sev tulku, lai piedalītos politiskajā procesā un runātu somiski," viņš norādījis ierakstā.
Daudzi sociālo tīklu lietotāji gaida Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča komentāru, tomēr prezidents vēl nav komentējis notiekošo.
Kā vēstīja ziņu aģentūra LETA, Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta LTV ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus par LTV ieceri rīkot EP priekšvēlēšanu debates arī krievu valodā, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus.
LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.
LTV nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.
Savukārt SEPLP norāda, ka LTV, izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatīvos aktus un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un gada plānu.
Vienlaikus SEPLP aicina LTV rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem EP vēlēšanās iesaistītajiem - deputātu kandidātiem un vēlētājiem.
VVC neaprobežojās ar viena paziņojuma izplatīšanu par LTV, vēlāk vēlreiz kritizējot sabiedrisko mediju, ka tas it kā veicinot divvalodību. VVC domā, ka LTV lēmums par debašu rīkošanu krievu valodā neesot uzskatāms "par redakcionālu lēmumu šī jēdziena tehniskajā izpratnē, bet par politisku lēmumu", kas esot nonācis pretrunā ar Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto valodu hierarhiju valstī.
